Formula 1 jaunās paaudzes mašīnas būs vēl smagākas nekā sākotnēji plānots, sasniedzot 790 kg robežu, kas ir par 100 kg vairāk nekā V6 turbo-hibrīda dzinēju ēras sākumā.
2022.gada tehniskie noteikumi ir radīti, lai ievērojami uzlabotu mašīnu uzvedību, braucot cieši vienai aiz otras un tādejādi veicinātu ciešu cīņu un apdzīšanas. Sākotnēji bija plānots, ka mašīnu minimālais svars 2022.gadā būs 775 kg un pieeaugums radās pēc FIA centieniem stiprināt šasijas izturību, tomēr dēļ pārejas uz 18” riteņiem minimālais svars ir palielināts vēl vairāk.
Tas nozīmē, ka mašīnas svars bez degvielas būs 790kg, bet starta brīdī degvielas tvertnē atrodas vēl 110 kg degvielas, savukār pilota minimālais svars kopā ar sēdekli ir 80 kg. Kopsumā 2022.gadā starta brīdī mašīnas kopējais svars sasniegs 980kg!
Kopsumā 2022.gadā starta brīdī mašīnas kopējais svars sasniegs 980kg!
Piloti jau vairākkārt ir sūdzējušies par modeno F1 mašīnu lielu svaru, jo īpaši ar pāreju uz sarežģītajiem un smagajiem hibrīda dzinējiem. Tomēr šobrīd lielākais papildus svara pienesums rodas drošīnas apsvērumu dēļ, kā arī izmaksu ierobežošanas dēļ, jo komandas atkal spiestas izmantot lētākus, taču smagāku materiālus. Pat šogad, kad nenotika lielas tehniskās izmaiņas salīdzinājumā ar pagājušo sezonu, minimālais svars pieauga par 6 kg, jo Pirelli kompānija drošības apsvērumu dēļ nolēma stiprināt riepu iekšējo karkasu.
Tas viss nozīmē, ka 2022.gadā mašīnu minimālais svars būs par 100 kg lielāks nekā pirmajā V6 dzinēju ēras sezonā 2014.gadā un par 148 kg lielāks nekā V8 dzinēju ēras pēdējā sezonā 2013.gadā.
Ar Ziemeļeiropas zonas un Baltijas autošosejas čempionāta sacensībām Biķernieku trasē šajā nedēļas nogalē tiek atklāta 2021. gada autošosejas sezona, kur īpaša uzmanība jāpievērš “BMW 325 CUP” sacensību ieskaites klasei, kurai uz pirmo posmu pieteikušies 35 dalībnieki, informē Jānis Straupe, BaTCC pārstāvis.
Jau pērn “BMW 325 CUP” klases debijas gadā tika aizvadīti trīs sacensību posmi, kuros uz starta sezonas griezumā stājās 16 dalībnieki, tad interese par sacensībām starpsezonā tikai pieauga, jau šobrīd sasniedzot 40 reģistrācijas uz sezonu un 35 dalībniekus uz pirmo posmu, kas sola ļoti aizraujošas cīņas trasē.
“Jau aizvadītajā sezonā bija jābūt maksimālai koncentrācijai visu sacīkstes laiku, lai cerētu par labu rezultātu trasē, šogad tas būs krietni grūtāk, jo klase kļuvusi ļoti masveidīga!” saka 2020. gada Baltijas čempions “BMW 325 CUP” klasē Matīss Mežaks. “Augstā popularitāte ir vienkārši skaidrojama – vienādi tehniskie noteikumi visiem automobiļiem ar autosportam salīdzinoši zemām izmaksām. Ticu, ka šīs klases braucieni neliks vilties skatītājiem pie TV ekrāniem!”
Gaidāmās sacensības “DeWALT Grand Prix” notiks bez skatītājiem.
Starp trīsdesmit trīs dalībniekiem atrodami 16 latviešu sportisti, no kuriem jāizceļ ari Konstantīns Calko un Artjoms Kočlamazašvili un Andris Čats, pērnā gada bronzas godalgas ieguvējs. Starp 14 Lietuvas dalībniekiem noteikti jāatzīmē titulētais Ramūnas Čapkauskas, kurš pērn kļuva par vicečempionu, kā arī Robertas Kupčikas, Audrius Čilvinas un Karolis Jovaiša. No favorītu pulka nevar izslēgt arī kādu no pieciem igauņu sportistiem.
Atsevišķa ieskaites klase paredzēta arī labākajiem čempionāta jaunpienācējiem, kā arī braucējiem vecumā virs 45 gadiem un dāmu klase. Bet čempionāta absolūtajā vērtējuma sportisti cīnās ne tikai par ātrākā Baltijas autošosejnieka godu, bet arī par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas čempiona tituliem.
Sacensības būs vērojamas Sportacentrs TV tiešraidē, kā arī TVNET Facebook kontā.
BMW 325 CUP sacensību pirmais starts paredzēts sestdien, plkst. 11.00, otrais brauciens – plkst. 13.00.
Lielisku sniegumu RallyX Nordic čempionātā CrossCar ieskaitē šodien leģendārajā Holjesas trasē demonstrēja latvieši Ronalds Baldiņš un Reinis Nitišs, iesaistoties cīņās par uzvaru.
Pirms divām nedēļām notiekošajā dubultposmā Dānijā gan Baldiņš, gan Nitišs abas reizes apstājās pusfinālā. Šoreiz mūsējiem klājās ievērojami labāk. Pirmajās divās kārtās Nitišs uzrādīja labāku rezultātu, taču lieliska trešā kvalifikācija ļāva Baldiņam būt pašam ātrākajam CrossCar ieskaites pārstāvim un iekļūt pusfinālā ar 4. labāko punktu summu, kamēr Nitišs kvalifikāciju noslēdza 7. vietā.
Atšķirībā no pasaules čempionāta, RallyX Nordic sportisti tiek sadalīti 3 pusfinālos un tikai 2 ātrākie braucēji iekļūst finālā. Abi latvieši startēja pirmajā pusfinālā kopā ar kvalifikācijas uzvarētāju Izaku Reiersenu. Baldiņš izmantoja pirmās starta rindas priekšrocības, lai pacīkstētos par vadību. Abi piedzīvoja kontaktu, kura rezultātā Reiersens palika ar cauru riepu. Tikmēr Nitišs jau pirmajā aplī devās džokerī. Taktika attaisnojās un Reinis izmantoja brīvas trases priekšrocības, lai nodemonstrētu savu ātrumu un pakāptos uz otro vietu. Baldiņš savu džokeri atstāja uz pēdējo apli un tikai par mata tiesu pieveica Nitišu. Latvijai dubultuzvara pusfinālā, ļaujot gan Ronaldam, gan Reinim iekļūt arī finālā.
Foto: Reinis Nitišs Twitter
Dienas izšķirošajā startā Baldiņš pirmajā aplī izvirzījās vadībā, taču viņam uz papēžiem mina Patriks Hallbergs. Jau pirmajā aplī džokerī devās Izaks Egonsons. Tas ļāva zviedru sportistam tikt garām Hallbergam. Baldiņš pēc sava džokera iespraucās starp abiem mājiniekiem. Pēdējā aplī situācija nemainījās – Egonsons izcīnīja uzvaru, Baldiņš finišēja otrais, bet Hallbergs pat ar trešo vietu nopelnīja visvairāk kopvērtējuma punktu. Startējis no beigām, Nitišs varonīgi aizcīnījās līdz ceturtajai vietai. Līdz pjedestālam viņu šķīra tikai pussekunde.
Video reportāžā Baldiņa un Nitiša pusfināls: 6:32:00, fināls: 7:51:00
Pasākuma galveno uzmanību, protams, izpelnījās Supercar ieskaite, kurā startēja vairāki augstākā kaluma profesionāļi. Par uzvarētāju kļuva Niklass Gronholms, kuram uz pjedestāla pievienojās Antons Marklunds un Kristians Sabo. Trīskārtējais pasaules čempions Johans Kristofersons ar cauru riepu apstājās pusfinālā. Līdz finālam ar “Ford Fiesta” elektroauto neizdevās tikt arī Andreasam Bakerudam.
Formula 1 ir elitārs klubiņš. Ja citos sporta veidos dažkārt vienlaikus sacenšas vairāk kā 100 dalībnieki, šeit ir tikai 20 mašīnas. Konkurence ir nežēlīga, tādēļ pat supertalantiem dažkārt nākas palikt malā. Citreiz, gluži pretēji, skatītāji saķer galvas neizpratnē, par kādiem nopelniem konkrētais braucējs iekļuvis tik elitārā čempionātā.
Ņikita Mazepins šosezon kļuvis par apsmieklu. Protams, braucot lēnākajā formulā, ir grūti apliecināt savas prasmes, taču regulāri finiši minūti aiz komandas biedra Mika Šūmahera un nevaldītas izslīdēšanas ļāvušas krievu sportistam tikt pie iesaukas ‘Mazespins’. Viņš nav ne pirmais, ne pēdējais braucējs, kurš ir līmeni zemāks par saviem konkurentiem.
Agrāk startēšana F1 čempionātā ar savu privāto komandu bija ievērojami vienkāršāka, kamēr 1990-to gadu pirmajā pusē mazo komandu skaits bija tik milzīgs, ka neizbēgami dažas mašīnas pilotēja braucēji, kuru stiprā puse bija finansiālais pienesums, nevis rezultāti trasē. Šoreiz aplūkosim 5 braucējus no šī gadsimta, kuru rezultāti trasē, maigi izsakoties, neliecināja par spožu nākotni.
Gastons Macakane
Argentīnietis pavadīja 3 pilnas sezonas F3000 čempionātā (tagadējā Formula 2 ekvivalents), bet nekad augstāk par sesto vietu netika. Tik blāvi rezultāti junioru kategorijās parasti izdzēš jebkādas cerības pakāpties augstāk (salīdzinājumam – Mazepins F2 izcīnīja 2 uzvaras). Gastona trumpis bija spēcīgs finansiālais atbalsts, kas ļāva viņam 2000. gadā iekļūt “Minardi” komandā. Tā bija neliela vienība, kura gadiem balansēja uz bankrota robežas. Macakanem pāris reizes izdevās kvalificēties priekšā komandas biedram Markam Ženem, tomēr sacīkšu režīmā viņš bija ievērojami lēnāks un regulāri bija atrodams pēdējā vietā. Mainīgos apstākļos Indianapolisā viņam bija iespēja paspīdēt ar atšķirīgu stratēģiju, tomēr prieki nebija ilgi, jo savā pitstopā Macakane uztriecās “Minardi” mehāniķim.
Gastons Macakane “Prost” komandā noturējās tikai 4 posmus pirms vājā snieguma dēļ argentīnietis tika atbrīvots
Uz 2001. gada sezonu Macakane pārcēlās uz pamazām mirstošo “Prost”, kur viņa komandas biedrs bija Žans Alezī. Ar katru nākamo posmu situācija izskatījās arvien bezcerīgāka. Kamēr Alezī cīnījās vidus ešalonā, Macakane bija 1-2 sekundes aplī lēnāks un kūļājās “Minardi” braucēju kompānijā. Pēc četriem posmiem Alena Prosta pacietības mērs bija pilns. Izmantojot līguma klauzulu, komanda atlaida Macakani vājo rezultātu dēļ. Sekoja pāreja uz ChampCar sacīkstēm, kur rezultāti nebija diez ko spožāki.
Alekss Jongs
Gadu pēc Macakanes uznāciena pie “Minardi” stūres, izdevība tika dota Fernando Alonso un Tarso Markešam. Alonso bija ievērojami ātrāks. Uz sezonas pēdējiem trim posmiem tika atrasts Markeša aizvietotājs – pirmais malaizietis F1 čempionātā: Alekss Jongs. Arī viņa rezultāti junioru formulās bija pavisam blāvi, tomēr dzimtenes azartspēļu kompānijas atbalsts ļāva sasniegt cerēto sapni. Uzaugot Āzijā, Suzukas trase viņam bija labi pazīstama. Guvis pieredzi Moncā un Indianapolisā, Jongs noslēdza sezonu Japānas Grand Prix, finišējot 2 apļus aiz Alonso.
Lai gan Alekss Jongs kļuva par pirmo malaizieti F1, radīt strauju popularitātes vilni dzimtenē viņam neizdevās
Alonso pārcēlās uz “Renault”, bet uz 2002. gadu par Jonga komandas biedru kļuva cits debitants Marks Vēbers. Pirmajā posmā Melburnā iespaidīga daudzu formulu sadursme ļāva finišēt tikai 8 mašīnām. Vēbers pārliecinoši pieveica Jongu un guva 2 punktus. Tā arī palika vienīgā reize, kad Aleksam bija iespēja cīnīties par punktiem. Vēbers viņu satrieca pīšļos gan kvalifikācijās, gan sacīkstēs. Imolā, Silverstonā un Hokenheimā viņš bija 2 sekundes aplī lēnāks par Vēberu, neiekļāvās 107% robežās aiz pole position ieguvēja un pat netika pielaists startam. “Minardi” nolēma Jongam dot divu posmu pauzi, lai labāk sagatavotos pēdējiem trim startiem. Situācija neuzlabojās un savu pēdējo posmu F1 malaizietis noslēdza iestidzis grants joslā. Atvadas no “Minardi” nebija skaistas – neizmakstātas summas lika uzsākt tiesas procesu ar vienības vadītāju Polu Stodartu. Toties Jongam izdevās paspīdēt ar pāris uzvarām A1 Grand Prix čempionātā.
Judži Ide
Atšķirībā no iepriekš minētajiem braucējiem, Judži Ide nebija ne bagātnieks, ne peletona lejasgalā pirms ienākšanas F1. Formula Nippon vicečempionam bija jau 31 gads, kad viņa draugs Aguri Suzuki uzaicināja pievienoties jaunizveidotajai F1 komandai “Super Aguri”. Patriotiskā kultūra Japānai ir raksturīga arī autosportā. Tiesa gan, ne vienmēr tā nesusi rezultātus.
Jauna komanda un 31 gadu vecs debitants nebija panākumu atslēga – Judži Ide F1 pavadīja tikai 4 posmus pirms superlicences anulēšanas
Komanda viņu nolīga pēdējā brīdī, līdz ar to Idem tikpat kā nebija pieredzes pie Formula 1 stūres, dodoties uz sezonas ievadu Bahreinā. Testos bija veikti tikai 200 kilometri. Komandas biedrs Takuma Sato bija ievērojami ātrāks, turklāt trešajā posmā Melburnā Ide kvalifikācijā izbojāja Rubensa Barikello apli, bet visas nedēļas nogales laikā vairākkārt izslīdēja. Pēdējā nagla Judži F1 karjerā sekoja Sanmarīno Grand Prix izcīņā. Ide bija atbildīgs par startā izraisīto sadursmi, kuras rezultātā Kristiana Albēra formula apmeta vairākus kūleņus. “Super Aguri” ņēma vērā FIA lūgumu un nomainīja Idi. Nedēļu pēc šī incidenta Idem tika atņemta F1 superlicence, liedzot iespēju atgriezties. Japānis devās uz dzimteni, taču rezultāti Formula Nippon un Super GT čempionātos vairs nebija tik spoži, arī tur tiekot pie diskvalifikācijas par bīstamu braukšanu.
Sakons Jamamoto
Tās pašas sezonas gaitā “Super Aguri” izmēģināja vēl vienu japāni – Sakonu Jamamoto. Viņam izdevās pārsteigt visus Turcijā, kvalificējoties priekšā Sato, taču sacīkstēs tika pieļauta kļūda, kā rezultātā Sakons izstājās. Šādi spoži uzplaiksnījumi gan nebija daudz. Septiņu posmu laikā Sakons 4 reizes izstājās, bet 3 posmos palika pārliecinoši pēdējais vairākus apļus aiz līderiem.
Arī 2007. gadā viņam bija iespēja ielekt čempionātā sezonas vidū, šoreiz ar “Spyker” komandu. Ungārijā avārija tika piedzīvota jau 4. aplī, bet pārējās sacīkstēs viņš turējās pēdējā vietā, kamēr viņa komandas biedrs Adrians Sutils vairākkārt pierādīja, ka mašīna ir spējīga uz ko vairāk.
Sakons Jamamoto F1 startēja 3 dažādās komandās, taču allaž atradās peletona pašās beigās
Pēc atgriešanās GP2 čempionātā, kur panākumi netika gūti, Jamamoto tika pie trešās izdevības 2010. gadā. Jau atkal tā bija maza, finanšu nomākta komanda peletona beigās – “HRT”. Arī šeit komandas biedrs bija ātrāks, turklāt sava uzvārda dēļ Bruno Senna piesaistīja lielāku uzmanību. Itālijā Jamamoto brauca ārā no garāžas, kad mehāniķis vēl strādāja pie viņa ķiveres, lai saregulētu radio sakarus, Singapūras posmu nācās izlaist pārtikas saindēšanās dēļ, bet regulārie finiši pēdējā vietā lika komandai nomainīt Jamamoto vēl pirms sezonas beigām.
Luka Badoers
2009. gads bija F1 pārmaiņu gads. Atjautīgais dubulto difuzoru risinājums un neefektīvā KERS sistēma sagrieza spēku samērus kājām gaisā. Felipe Masa no “Ferrari” atradās 5. vietā kopvērtējumā, kad smaga galvas trauma Ungārijā pielika punktu viņa sezonai. Par sākotnējo aizvietotāju tika izvēlēts Mihaels Šūmahers, taču vācietis vēl nebija pilnībā atkopies no motocikla avārijas un lielā izdevība tika testpilotam Lukam Badoeram.
Badoera 10 gadus lolotais sapnis braukt “Ferrari” komandā pārvērtās īsā murgā
1990-tajos gados Badoers palika līdz galam nenovērtēts. F3000 čempions pavadīja vairākas sezonas mazās komandās, kur labus rezultātus sasniegt grūti, taču dažus uztrauca fakts, ka Grand Prix sacīkstēs Badoers nebija braucis gandrīz 10 gadus. Valensijā viņš 4 reizes pārkāpa atļauto ātrumu boksos, treniņos sadūrās ar Fernando Alonso, kvalificējās pēdējais un sacīkstēs finišēja pēdējais, kamēr otrs “Ferrari” braucējs Kimi Raikonens kāpa uz pjedestāla. Vairums cilvēku padokā bija saportoši – 2009. gada formulas bija ļoti cimperlīgas, turklāt testu ierobežojumi liedza Badoeram iekrāt vajadzīgās zināšanas. Itāļu prese gan nežēloja Badoeru. Nākamajā posmā Spa trasē viņš kvalificējās pēdējā vietā un nespēja pieveikt konkurentus arī sacīkstē, kur Raikonens izcīnīja uzvaru. “Ferrari” pacietības mērs bija pilns. Badoera vietā ienāca Džankarlo Fisikella, kurš piecu posmu laikā Maranello vienībai punktus neatnesa.
Dažiem braucējiem īpaši vāja mašīna liegusi apliecināt savas prasmes, citi ļoti strauji nonākuši krietni talantīgāku komandas biedru ēnā, kamēr kāds atradies neīstā laikā, neīstā vietā. Ne vienmēr gauss sākums liecina par talanta trūkumu. Citreiz vienkārši vajag vairāk laika, lai ieskrietos, turklāt bagātajiem braucējiem tikt pie vairākām iespējām ir krietni vieglāk. Ja Ņikitas Mazepina uzvedība ārpus trases būtu Formula 1 braucēja cienīga, viņa atstatums līdz konkurentiem neradītu tādu sašutumu fanu vidū, jo snieguma ziņā Lenss Strols un Nikolā Latifi pirmajos gados nebija daudz spožāki.
Indianapolisas 500 jūdžu braucienam pieteikušies 35 piloti, kas nozīmē, ka šogad atgriezīsies arī tā saucamā ‘bump day’ jeb priekškvalifikācija, kurā tiks noskaidroti divi lēnākie braucēji, kuriem tā arī nebūs iespēja startēt šī gada sacīkstē.
Pēc noteikumiem Indianapolisas 500 jūdžu braucienā uz starta stājas 33 dalībnieki un pagājušajā gadā tieši tāds bija pieteikumu skaits, bet šogad tas pieaudzis līdz 35. No šiem pilotiem 13 pārstāv ASV, bet 22 citas valstis.
Kopā startēs arī trīs debitanti. Pietro Fitipaldi jau iepriekš bija plānots starts, bet gūtās traumas 2018.gadā Spa trasē neļāva piedalīties šajā sacīkstē, kā arī Skots Makloklins, kurš savā pirmajā ovāla sacīkstē Teksasā šogad izcinīja 2.vietu.
Uz starta stāsies arī deviņi bijušie šīs leģendārās sacīkstes uzvarētāji, kas ir par vienu mazāk nekā rekords šajā rādītājā. Tāpat ierindā būs arī septiņi IndyCar čempioni.
Jau šajā nedēļas nogalē, 15. un 16. maijā Biķerniekos ar Formula Estonia 21-10 trasē izbrauks Raitis Mūrnieks, HCR komandas līderis, Formula Historic braucējs un divkārtējais BaTCC Formula Easter klases čempions, kurš mēģinās aizstāvēt savu titulu Ziemeļeiropas zonas un Baltijas čempionāta autošosejas posmā Dewalt Grand prix 2021, informē HCR komanda.
Mūrnieks autosporta pamatus apguvis kartinga sacensībās, bet pēdējos divus gadus ir veiksmīgi sevi pierādījis arī formulā, kad 2019. gadā pirmo reizi ar Formula Estonia 21-10 startēja BaTCC Formula Easter klasē un spraigā cīņā ar pieredzējušiem Latvijas braucējiem izcīnīja čempiona titulu, ko izdevās aizstāvēt arī 2020. gada sezonā.
Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, jaunajā sezonā Raitis ar “HCR” komandu ir apņēmības pilns sasniegt jaunus mērķus un šobrīd aktīvi gatavojās, lai pirmo reizi startētu un pierādītu sevi Formula Mondial klasē.
Tāpat Raita pārstāvētais uzņēmums HCR, kas jau vairākus gadus ir ciešā sazobē ar autosportu, būvējot un uzlabojot jaudīgu ielas un sporta automašīnu dzinējus, ir nolēmis finansiāli atbalstīt Formula Historic klasi. Sadarbībā ar sacensību organizatoriem tiks mainīts klases nosaukums uz “HCR Formula Historic” un arī šajā sezonā formulas braucējiem būs iespēja savā starpā sacensties un rūcināt savus motorus Biķernieku trasē kopā ar pārējiem BaTCC klašu dalībniekiem.
15. un 16. maijā Biķernieku trasē norisināsies Ziemeļeiropas zonas un Baltijas čempionāta autošosejā pirmais posms, kas par spīti pandēmijai pulcēs plašu dalībnieku skaitu vairākās ieskaites klasēs, bet skatītājiem ieeja tribīnēs un dalībnieku parkā būs liegta saistībā ar valstī pastāvošajiem ierobežojumiem, bet sacensības būs iespējams vērot tiešraidē “Sportacentrs TV” kanālā, kā arī TVNET un sacensību rīkotāju YouTube un Facebook platformās, informē Jānis Straupe, BaTCC pārstāvis.
Sacensībām šobrīd pieteikušies jau vairāk nekā 100 dalībnieki.
“Ar pandēmiju saistītie ierobežojumi, protams, rada papildus šķēršļus un atbildību, tomēr esam priecīgi, ka juridiski ir izdevies sakārtot visus dokumentus, lai pasākums noritētu droši dalībniekiem un apkalpojošam personālam. Arī dalībnieku lielā interese priecē, tāpēc nešaubos, ka sezonu izdosies iesākt ar aizraujošām sacensībām un būs lielisks ievads turpmākajam čempionātam!” saka sacensību rīkotājs Andis Meilands.
Sacensību neapšaubāmi interesantākā daļa būs jaunizveidotās “BMW 325 CUP” brauciens, kurā uz starta līnijas stāsies vairāk nekā 30 braucēji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Vienādi tehniskie noteikumi visām automašīnām radīs aizraujošas cīņas trasē, kur uzvarēt spēs vien tikai labākie piloti. No Latvijas braucējiem jāizceļ Matīss Mežaks, Mārtiņš Lapiņš, kuriem konkurenci sastādīs tādi zināmi kaimiņvalstu piloti kā Ramūnas Čapkauskas un Robertas Kupčikas.
Pasaules līmeņa sacīkšu automašīnas būs vērojamas Baltijas sešu stundu izturības čempionātā, kur starp 15 dalībniekiem ir arī divas Latvijas ekipāžas – sacensību favorīti “Flash Racing Latvia” ar Lamborghini “Huracan ST” un “LV Racing”, kas pretendēs uz pirmo vietu “TCR” klasē ar Audi “RS3 LMS TCR” automašīnu. Trasē redzēsim vēl vienu Lamborghini automašīnu, kā arī vairākas Porsche un “TCR” klases automašīnas.
Jaudīgas automašīnas trasē būs vērojamas arī svētdien sprinta sacensībās GT klases automobiļiem, kur uz starta līnijas stāsies pat veseli trīs Lamborghini “Huracan ST” automašīnas, kā arī tādi bolīdi kā Porsche “GT3 CUP”, Chevrolet “Corvette”, Nissan “GTR”, Audi “TT RS” un vēl vairāki ļoti ātri automobiļi. Ja laika apstākļi būs atbilstoši, var prognozēt, ka kritīs Biķernieku trases rekords salonautomašīnām.
“Touring Car” braucienos starp 20 dalībniekiem atrodami arī vairāki latvieši – Jānis Vanks, Atis Veismanis, Rolands Dūda “BTC2” klasē, bet “V1600” klasē startēs Kārlis Ozoliņš.
Svētdien sacensības noslēgsies ar “ABC Race” un “Nankang Endurance Academy” sacensību braucieniem.
Sacensību programma abām sacensību dienām atrodama ŠEIT
Jau atkal skatītājus pie TV ekrāniem priecēja kārtējā F1 klasika. Divu dūžu cīņā šoreiz Luiss Hamiltons guva virsroku pār Maksu Verstapenu. Lielu lomu šoreiz spēlēja pitstopu taktika.
“Starts bija tik ciešs. Protams, trases labajā pusē bija vairāk gumijas un “Red Bull” veica lielisku startu. Turpinājumā centos viņu noķert. Tik ilgi atrados viņam cieši aizmugurē. Nedomāju, ka manas riepas spēs to izturēt, taču kaut kā izdevās tās sataupīt. 20 sekunžu deficīta atgūšana bija ilga, taču risks attaisnojās un šī bija tiešām laba stratēģija,” stāsta sacensību uzvarētājs Luiss Hamiltons.
“Visas nedēļas nogales garumā plāns bija sataupīt divus vidējā sastāva komplektus, lai varētu piekopt divu pitstopu stratēģiju. Lai gan viens pitstops izskatījās potenciāli labāks, no pieredzes zinu, ka šeit ir ļoti grūti nobraukt ar vienu pitstopu. Līdz ko mums bija vajadzīgais ātrums, zināju, ka varu tikt viņam garām. Man liekas, ka tieši pirms pitstopa man būtu iespēja tikt viņam garām. Biju dziļās pārdomās, vai braukt boksos, vai ignorēt norādījumus un palikt trasē. Sekoju komandas norādījumiem, jo mēs viens otram uzticamies. Tas bija apbrīnojams darbs katra komandas locekļa izpildījumā.”
Interesanti, ka pēc sava otrā pitstopa nonākot aiz Valteri Botasa, somu braucējs necentās palaist komandas biedru garām un atbrīvot ceļu pretim Verstapenam. “Es viņu varēju palaist ātrāk, taču braucu pats savu sacīksti un rēķināju līdzi. Centos attālināties no Šarla vismaz pitstopa tiesu, lai varētu braukt boksos vēlreiz un tikt pie papildus punkta. Man prātā bija paša brauciens. Man tika paziņots, lai neaizkavēju viņu pārāk daudz, bet, kā jau teicu, braucu savu sacīksti. Neesmu šeit, lai kādu laistu garām, esmu šeit, lai sacenstos,” stāsta Valteri Botass.
Arī pašam Hamiltonam nebija problēmu ar Botasa manevriem. “Ja godīgi, tad es nezināju, ka viņš ir saņēmis norādījumus. Nospriedu, ka mēs sacenšamies, un mani tas pilnībā apmierināja, it īpaši sezonai esot sākuma fāzē. Manuprāt, viss bija kārtībā. Es pietuvojos, veicu apdzīšanas manevru. Kad iebraucām desmitajā pagriezienā, mums bija ļoti atšķirīgas stratēģijas, tādēļ varēju tikt garām, jo man bija daudz labākas riepas. Iebraucām 10. līkumā, nodomāju, ka te ir laba saķere, tomēr nebiju pilnīgi drošs. Parādījās vieta un Valteri bija ļoti godīgs. Ceru, ka neliku viņam zaudēt pārāk daudz laika.”
Makss Verstapens veica tikai vienu pitstopu, turklāt to paveica vēl pirms Hamiltona došanās pie mehāniķiem. Tiesa, tas neritēja spīdoši, jo Makss pie mehāniķiem pavadīja vairāk kā 4 sekundes. “Viņš pats sevi iesauca boksos. Mēs viņu negaidījām, tādēļ nebijām gatavi. Šis bija iemesls, kādēļ pitstops bija sekundi ilgāks. Manuprāt, puiši paveica fenomenālu darbu, atgūstoties tik ātri. Zaudējām pavisam maz laika un saglabājām pozīciju,” uzsver “Red Bull” vadītājs Kristians Horners.
“Notika nesaprašanās. Sacīkšu inženieris teica: “Nākamais aplis”. Verstapens domāja, ka šis, tādēļ radās nesaprašanās. Tad varējām tikai izvērtēt iespējas aizvadīt garāku distanci ar šīm riepām. Tad kļuva skaidrs, ka tas nestrādās, taču ierobežojām zaudējumus ar ātrāko apli,” norāda vienības padomnieks Helmuts Marko.
Vaicāts par pēdējā sacīkšu nogriežņa notikumiem, Makss Verstapens atzīst: “Savā ziņā varēju to gaidīt. Mīkstā sastāva beigu fāzē viņš bija ātrāks. Kad uzlikām vidējā sastāva riepas, viņam bija krietni labāks temps. Viņš varēja vienkārši turēties sekundes robežās. Neko daudz nevarējām darīt. Viņi nolēma veikt vēl vienu pitstopu. Tobrīd zināju, ka viss ir beidzies, jo pamatīgi mocījos ar riepām. Ar katru apli varēja redzēt, ka viņš ir arvien tuvāk un tuvāk.”
Pēc nonākšanas 2. vietā Verstapens vēlreiz devās boksos, lai ar svaigu riepu komplektu uzrādītu sacīkšu ātrāko apli, par ko tiek piešķirts 1 punkts. “Kad esi vadībā, negribi veikt pitstopu un nonākt sastrēgumā. Protams, ir daudz vieglāk, ja tev ir acīmredzams pārsvars. Protams, ja mēs būtu lekuši pēc vēl viena pitstopa, nedomāju, ka mēs spētu viņus atkal noķert, jo vienkārši pietrūka ātruma. Lai nu kā, darīju visu, ko varēju.”
Ko tu stipram padarīsi! Tā vienā teikumā varētu rezumēt svētdien notikušo Spānijas Grand Prix. Luiss Hamiltons Barselonā triumfēja sesto reizi, atkārtojot Mihaela Šūmahera sasniegumu, taču tas nav viss – Hamiltons jau piekto gadu pēc kārtas triumfēja Spānijas Grand Prix izcīņā. Tik garu dominanci vienā trasē vēl izdevies sasniegt vienīgi Airtonam Sennam Monako no 1989. līdz 1993. gadam.
Arī abi pārējie pjedestāla pārstāvji gadu gaitā nav diez ko mainījušies, jo Botass un Verstapens jau ceturto gadu pēc kārtas Katalonijā savā starpā sadala otro un trešo vietu.
Spānijas GP 2018: 1. Hamiltons 2. Botass 3. Verstapens Spānijas GP 2019: 1. Hamiltons 2. Botass 3. Verstapens Spānijas GP 2020: 1. Hamiltons 2. Verstapens 3. Botass Spānijas GP 2021: 1. Hamiltons 2. Verstapens 3. Botass pic.twitter.com/15eFoxDn9K
Pēdējoreiz Hamiltons bez uzvarētāja trofejas Spānijā palika 2016. gadā, kad jau pirmajā aplī piedzīvoja sadursmi ar toreizējo komandas biedru Niko Rosbergu. Sadursme ļāva Maksam Verstapenam izcīnīt uzvaru savā pirmajā startā “Red Bull” komandas sastāvā. Svētdien Makss aizvadīja savu simto sacīksti “Red Bull” sastāvā. Viņš kļuva par 18. braucēju, kurš tik daudz posmus pavadījis vienā komandā.
‘100’ kļuva par zīmīgu skaitli arī Luisam Hamiltonam, jo kvalifikācijā viņš kļuva par pirmo braucēju F1 vēsturē ar 100 pole position. Īpatnēji, ka sezonas pirmajos trīs posmos pole position ieguvēji palika bez uzvarām, tomēr ir loģiski, ka tradīcija tiek lauzta Spānijā, jo šai trasē pole position ieguvējs uzvarējis 23 no 31 Grand Prix jeb 74% gadījumu.
Vieta
Braucējs
Pole position
Uzvaras no PP (%)
1
Luiss Hamiltons
100
59,00%
2
Mihaels Šūmahers
68
58,82%
3
Airtons Senna
65
44,62%
4
Sebastians Fetels
57
54,39%
5
Džims Klārks
33
45,45%
5
Alēns Prosts
33
54,55%
7
Naidžels Mansels
32
53,13%
8
Niko Rosbergs
30
50,00%
9
Huans Manuels Fanhio
29
51,72%
10
Mika Hakinens
26
38,46%
13
Fernando Alonso
22
63,64%
15
Kimi Raikonens
18
33,33%
18
Valteri Botass
17
29,41%
38
Šarls Leklērs
7
28,57%
51
Makss Verstapens
4
50,00%
56
Daniels Rikjardo
3
33,33%
71
Lenss Strols
1
0,00%
Hamiltons sniedza “Mercedes” komandai tās 129. pole position F1 vēsturē (skaitot vienības sasniegumus 1950-tajos gados). Līdz ar to tai izdevies apsteigt “Williams”, kuri var lepoties ar ‘tikai’ 128 pole position. Vairāk uzvaras kvalifikācijās guvuši vienīgi “Ferrari” (228) un “McLaren” (155).
Lai gan Hamiltons kāpa uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena jau trešo reizi 4 posmu laikā, viņa galvenais sāncensis Verstapens bija vadībā lielāko daļu sacīkšu distances. Šosezon Makss pirmajā pozīcijā pavadījis 144 apļus – vairāk kā Hamiltons (75), Botass (19) un Peress (13) kopā skaitot.
Septītā vieta nav rezultāts, uz kuru cerēja Karloss Saincs, “Ferrari” braucējs saglabājis fantastisku statistiku savā mājas posmā. Saincs ticis punktos katrā no saviem septiņiem startiem Barselonas trasē. Pērn ar “McLaren” viņš finišēja pozīciju augstāk.
Satriecošās taktiskajās cīņās Luiss Hamiltons piekto gadu pēc kārtas uzvarējis Spānijas Grand Prix izcīņā, neraugoties uz atrašanos aiz Maksa Verstapena lielāko daļu sacīkšu distances.
Sacensību starts pirmajā rindā Verstapenam padevās labāks kā pole position ieguvējam Hamiltonam. “Red Bull” formula nonāca vadībā, bet dažus līkumus tālāk arī otrs “Mercedes” braucējs Botass pazaudēja vietu. Šarls Leklērs pakāpās uz trešo pozīciju. Aiz Botasa labāko astotniekā iekārtojās Rikjardo, Peress, Okons un Saincs.
Verstapens ātri vien iekrāja pusotras sekundes pārsvaru, liedzot Hamiltonam izmantot DRS sistēmu. Turpinājumā atstatums starp abiem diez ko nemainījās. Tikmēr trešajā vietā esošais Leklērs zaudēja Hamiltonam sekundi aplī, tomēr prata noturēt Botasu sev aizmugurē.
Visi handikapi gan tika dzēsti, kad 8. aplī dzinēja problēmu dēļ trases malā palika “AlphaTauri” braucējs Juki Cunoda, izraisot drošības mašīnas fāzi. Pēc tās lielas izmaiņas nenotika – Hamiltons turējās Verstapenam aizmugurē, bet Leklērs palika arvien tālāk un tālāk viņu spoguļos.
No vadošajiem braucējiem pirmais boksos 23. aplī devās Botass. Apli vēlāk savu pitstopu veica arī Verstapens, taču “Red Bull” komanda aizkavējās, noturot Verstapenu pie mehāniķiem vairāk kā 4 sekundes. “Mercedes” nolēma nesūtīt Hamiltonu boksos uzreiz nākamajā aplī, bet gan tikai pēc 4 apļiem. Reizē ar viņu pie mehāniķiem devās arī Leklērs. Hamiltonu uzreiz pēc pitstopa no Verstapena šķīra 6 sekundes, kamēr Botass bija pārliecinoši ticis priekšā Leklēram.
Luiss Hamiltons pēc pitstopa bija pārliecinoši ātrākais braucējs trasē un, sacīkstēm sasniedzot pusdistanci, “Red Bull” un “Mercedes” formulas atradās tikpat tuvu viena otrai kā pirms pitstopiem. Ilgāku laiku situācija nemainījās, tādēļ Hamiltons tika iesaukts boksos atkārtoti pēc jaunām vidējā sastāva riepām. Verstapens palika trasē.
Luiss ķēra līderi, braucot aptuveni sekundi aplī ātrāk. Botass gan nelaida komandas biedru garām tik viegli, kā varētu gaidīt. Hamiltonam nācās veikt apdzīšanas manevru. Botass gan ilgi neuzkavējās 3. vietā, jo iebrauca boksos pēc jauna komplekta. Lai gan Botass atgriezās trasē aiz Leklēra, “Ferrari” braucēja apdzīšana problēmas nesagādāja.
Sešus apļus pirms finiša Hamiltons noķēra un apdzina Verstapenu. Tā kā Botass atradās pusminūti aizmugurē, Verstapens iebrauca boksos pēc svaiga riepu komplekta un uzrādīja sacīkšu ātrāko apli.
Pēc neveiksmīgas kvalifikācijas Verstapena komandas biedrs Serhio Peress aizlauzās līdz piektajai vietai priekšā Danielam Rikjardo, mājiniekam Karlosam Saincam, kā arī Lando Norisam. “Alpine” komandas sacīkšu temps nebija tiks lielisks kā kvalifikācijā – Okons finišēja devītais, bet Alonso ar nodeldētām riepām pēdējos apļos izkrita no punktu zonas.
Juki Cunoda tā arī palika vienīgais braucējs, kurš izstājās, jo pārējie 19 braucēji sasniedza finiša līniju.
Pēc divām nedēļām cīņas turpināsies šaurajās Monako Grand Prix pilsētas ieliņās.
