Flavio Briatore uzskata, komanda jāveido ap vienu spēcīgu līderi. Bernijs Eklstons ir pārliecināts, ka “Mercedes” ir jānolīgst Fetels. Alonso fiziski un psiholoģiski gatavs lieliem izaicinājumiem.
Karloss Saincs būs izteikts otrais numurs “Ferrari” komandā, uzskata Flavio Briatore, kurš pats vadot “Benetton” un “Reanault” komanda izvēlējās izteiktus komandas līderus Mihaelu Šūmaheru vai Fernando Alonso un izteiktus otros pilotus. “Situācija “Ferrari” ir skaidra – komanda izteikti atbalsta Šarlu Leklēru,” paziņoja Briatore. “Šarls ir apliecinājis, ka ir īpašs. Manuprāt tā ir uzvaru nesoša recepte – komandas līderis un labs otrais numurs, kas atņem punktus konkurentiem. Pagājušā gadā Sebastians Fetels bija spiests samaksāt, jo komandai pievienojās ļoti spēcīgs pilots. Tagad “Ferrari” pievienosies Karloss Saincs, kuram bija laba 2019.gada sezona un viņš ir pietiekami labs pilots šai lomai.”
F1LV Podkāsts #73: Pilotu tirgus peripetijas
Bernijs Eklstons uzskata, ka “Mercedes” komandai būtu jāpsver iespēja nolīgt Sebastianu Fetelu. Pavisam nesen Ekstons ieteica Fetelam pievienoties “Renault” un izmantot ražotāja resursu, lai izveidotu ap sevi uzvarošo komandu. “Šajā situācijā “Mercedes” vajadzētu apsvērt nolīgt Vācijas varoni Fetelu,” paziņoja Eklstons. “PR efekts no Fetela un “Mercedes” sadarbības būtu milzīgs. Sebastianam “Ferrari” komandā nekad nebija tādas attiecības un maģija kā tas savulaik bija Mijaelam Šūmaheram. Komanda nekad nestāvēja ar Fetela kā siena, kā tas bija aiz Mihaela.”
Fernando Alonso jau pavisam atklāti ir atzinis, ka vēlas atgriezties Formula 1 čempionātā 2021.gadā. Viena no reālākajām iespējām šobrīd ir “Renault” komanda. “Kopš es strādāju pie Dakaras projekta, kas ir ļoti atšķirīga sacīkšu disciplīna, es ļoti daudz domāju par savu nākotni,” paziņoja Alonso. “No fiziskā un motivācijas viedokļa es esmu gatavs ļoti lieliem izaicinājumiem un tagad vēlos koncentrēties paša augstākā līmeņa kategorijām, piemēram Formulai 1 vai WEC un Indy. Man ir ideja, kā to realizēt, tomēr pagaidām vēl nevaru paziņot kaut ko konkrētu. Es startēšu Indy500 sacīkstē 23.augustā un tad turpināšu gatavoties 2021.gada sezonai.”
Starptautiskā Automobiļu federācija (FIA) ir pārliecināta, ka pozitīvu koronavīrusa testu gadījumā tiks veikti nepieciešamie aizsardzības līdzekļi, lai nebūtu jāatceļ Grand Prix izcīņas.
“Domāju, ka situācija tagad ir atšķirīga no Melburnas, jo zināšanas par šo vīrusu atšķiras. Ir iespējams paredzēt un pasargāties no daudz kā,” norāda FIA medicīniskās komitejas vadītājs Žerārs Seilāns (Gerard Saillant). “Ja mums ir viens vai pat desmit pozitīvi gadījumi, izplatības kontrolēšana no medicīniskās puses nav problēma.”
Jāpiebilst, ka sezonas pirmajā posmā Austrālijā “McLaren” komanda atsauca savu dalību, kad viens tās darbinieks izrādījās inficēts. Nākamās diennakts laikā vairums braucēju devās mājup vēl pirms oficiālā paziņojuma par sacīkšu atcelšanu.
Tikmēr FIA prezidents Žans Tods uzsvēra, ka ir svarīgi izvairīties no līdzīgām situācijām kā Austrālijā pieredzētās. Šobrīd pie tā tiekot aktīvi strādāts.
Kārtējo reizi apdraudēta Silverstounas sacīkšu norise. Lielbritānijas valdība ir oficiāli apstiprinājusi, ka visiem iebraucējiem būs nepieciešams pavadīt 14 dienas karantīnā, kas nozīmē, ka Anglijā paredzētās sacīkstes nāksies aizstāt ar Hokenheimas trasi vai arī pārcelt uz pašu sezonas sākumu, samainot to vietām ar Austrijas GP, kur būtu jānotiek šī gada pirmajam posmam.
Fernando Alonso menedžeris Flavio Briatore sarunā ar itāļu laikrakstu ‘Gazzetta dello Sport’ norādīja, ka Alonso esot ļoti motivēts un gads ārpus F1 esot palīdzējis viņam atbrīvoties no visām negācijām. Briatore ir pārliecināts, ka divkārtējais pasaules čempions varētu atgriezties. Šobrīd visreālāk izskatās, ka tas varētu notikt ar “Renault” komandu, ko šogad pametīs Daniels Rikjardo.
Tikmēr “AlphaTauri” vadītājs Francs Tosts, kurš šai amatā atradās arī tad, kad komandā brauca Sebastians Fetels, ir pārliecināts, ka, braucot kādā no ātrākajām komandām 32 gadus vecais Fetels vēl būtu spējīgs izcīnīt uzvaras un pat kādu titulu. Arī divkārtējais pasaules čempions Mika Hakinens uzsvēris, ka sadarbības pārtraukšana ar “Ferrari” vēl nenozīmē, ka Fetels pametīs čempionātu pilnībā.
Visai amizantu incidentu mājās piedzīvojis Fetela komandas biedrs Šarls Leklērs. Aizrāvies ar virtuālajām sacīkstēm, izmantojot austiņas, Leklērs nedzirdēja draudzenes telefona zvanu, kura atradās pie ieejas durvīm un netika iekšā veselas 25 minūtes. Sapratusi, ka Šarls nereaģēs uz telefonu, Šarlote reģistrējusies ‘Twitch’ platformā un parūpējusies, lai viņas ziņa parādītos Leklēra datora ekrānā. Zīmīgi, ka no savas iepriekšējās draudzenes Džiadas Leklērs izšķīrās pagājušajā rudenī, lai ‘vairāk koncentrētos autosacīkstēm’.
Katra autosacīkšu braucēja sapnis ir kļūt par čempionu. Sasniegt to ar senāko, titulētāko un fanu iemīļotāko komandu mirklim piešķir īpašu burvību. Tikai deviņiem braucējiem ir izdevies uzvarēt F1 čempionātā “Ferrari” sastāvā. Saraksts ar tiem desmit, kam tas nav izdevies, ir krietni garāks. Šobrīd aplūkosim 10 spožākos “Ferrari” ‘neveiksminiekus’.
Sebastians Fetels (2015-2020)
Izmaiņas formulu tehniskajos noteikumos sagrieza spēku samērus kājām gaisā 2014. gadā un piepeši Sebastiana Fetela dominance pagaisa kā nebijusi. “Red Bull” ātrums bija zudis, turklāt Fetels zaudēja arī jaunajam komandas biedram Danielam Rikjardo. Nācās pāršķirt jaunu lappusi karjerā. Izvēle krita par labu “Ferrari”, tomēr Mauricio Arivabenes vadībā komanda tikai epizodiski spēja cīnīties par uzvarām, kamēr “Mercedes” ar Hamiltonu priekšgalā vāca vienu titulu pēc otra. Vairākkārt arī paša kļūdas svarīgos brīžos liedza Fetelam izrādīt sīvāku konkurenci un jau atkal atkārtojās “Red Bull” scenārijs – kad komandā ienāca ambiciozs jauneklis, kurš izrādās vismaz tikpat ātrs, Sebs nolemj šķirties no komandas, vienīgā atšķirība, ka šoreiz ar nepadarīta darba sajūtu. Vācietim šogad vēl teorētiski ir iespēja izcīnīt savu piekto titulu, taču “Ferrari” ātrums pirmssezonas testos lielas cerības nevieš.
Fernando Alonso (2010-2014)
Arī Alonso palikšana sausā, ņemot vērā viņa spožo CV, šķiet neticama. Pēc dubulto difuzoru uzvaras gājiena un KERS sistēmas izgāšanās “Ferrari” 2009. gadā vajadzēja daudz laika, lai atgrieztos cīņā par uzvarām. Skats uz 2010. gada sezonu ar ilgi gaidīto Alonso piesaisti Itālijā tika gaidīts ļoti cerīgi. Ilgāku laiku izskatījās, ka titulu savā starpā sadalīs “McLaren” un “Red Bull” braucēji, tomēr veiksmīga sezonas otrā puse ļāva spānim atgriezties cīņā par titulu, taču izšķirošajā posmā Abū Dabī stratēģiskas kļūdas un iesprūšana aiz lēnākiem braucējiem liedza Alonso piepildīt sapni. Atkārtota izdevība radās 2012. gadā, tomēr bēdīgi slavenā starta avārija ar Romēnu Grožānu un Fetela satriecošais sniegums lika izkaisīt 40 punktu pārsvaru. Mainīgos apstākļos Brazīlijā Alonso pakāpās līdz otrajai vietai, taču ar to bija par maz. Vēl viens gads aiz Fetela un absolūts fiasko 2014. gadā, kas tika pavadīts strīdoties ar vadību un jauno komandas vadītāju Matiači, pielika punktu Alonso sapnim par titulu ar “Ferrari”.
Alonso preses konferencē blakus “Red Bull” braucējam Sebastianam Fetelam, Foto: Ferrari Media
Žans Alezī (1991-1995)
Savas karjeras laikā Alezī uzvarēja tikai 1 reizi, tomēr skaitļi neatspoguļo viņa patieso talantu. Alezī pietika ar pusotru sezonu, lai pierādītu savas prasmes Frenkam Viljamsam. Kontrakts jau tika parakstīts un Alezī, visticamāk, būtu kļuvis par vairākkārtēju pasaules čempionu, tomēr komanda vēl vilcinājās paziņot savu sastāvu, jo centās iegūt Airtonu Sennu. Neskaidrībā par savu nākotni, Žans nolēma sekot sirdij, nevis prātam un pievienoties “Ferrari”, kur vieta viņam bija garantēta. Diemžēl 90-to gadu sākumā “Ferrari” bija absolūti bezspēcīgi un viņu V12 dzinēji izrādījās neizturīgi. Arī veiksme vairākkārt novērsās no Alezī. Viņš kļuva par tifozi iemīļotu ‘tautas čempionu’, lai gan faktiska cīņa par titulu izpalika. “Williams” šai pašā laikā izcīnīja 3 konstruktoru titulus.
Alens Prosts (1990-1991)
Pēc nesaskaņām ar komandas biedru Airtonu Sennu 1989. gada izskaņā Prosts pameta “McLaren”, lai pievienotos “Ferrari”. Senna joprojām atradās pašā ātrākajā mašīnā, tādēļ Prosta spēja saglabāt intrigu par titulu līdz pat sezonas beigām bija apbrīnojama. Japānas Grand Prix viņam vajadzēja finišēt priekšā Sennam, lai saglabātu izredzes, tomēr Senna jau pirmajā līkumā parūpējās, lai Prosts nefinišētu. Pēc avārijas brazīlietis palika nesodīts un kļuva par čempionu. Nākamajā gadā “Ferrari” klājās vēl grūtāk un komanda atlaida Prostu vēl pirms pēdējā posma par viņa nesaudzīgo kritiku sarunās ar medijiem.
Naidžels Mansels un Alens Prosts uz goda pjedestāla 1990. gadā Heresā, Foto: Ferrari Media
Naidžels Mansels (1989-1990)
Turbo ēra bija tikko beigusies un Naidžels Mansels uzskatīja, ka 1989. gadā “Ferrari” būs lielākas izredzes izcīnīt titulu kā viņa tā brīža pārstāvētajai “Williams” komandai. Pirmssezonas testi pierādīja pretējo – mašīna lūza tik bieži, ka Mansels bija rezervējis vietu lidmašīnā atpakaļceļam no pirmā posma Brazīlijā vēl pirms sacīkšu finiša, jo bija pilnībā pārliecināts, ka tā apstāsies jau pirmajos apļos. Pārsteidzošā kārtā Mansels ne tikai finišēja, bet uzvarēja jau savā pirmajā startā ar “Ferrari”. Sezonas turpinājums gan bija ķibelēm pilns. Mansels kāpa uz pjedestāla katru reizi, kad finišēja, bet daudzās izstāšanās lika palikt kopvērtējumā ārpus labāko trijnieka. Nākamajā sezonā sadzīvot ar Alenu Prostu nebija viegli un Mansels pamazām kļuva par komandas otro numuru. Nespējis sadzīvot ar jauno lomu, Mansels atgriezās “Williams” sastāv, kur vēlāk arī kļuva par čempionu.
Žils Vilnēvs (1977-1982)
Vilnēvam pietika ar dažām sacīkstēm “McLaren” komandā, lai pārliecinātu Enzo Ferrari par Žila potenciālu. Vilnēvs ieņēma Nikija Laudas vietu un savā pirmajā pilnajā sezonā tika pie uzvaras mājas posmā Kanādā. Kanādietis bija ļoti ātrs, taču vienlaikus arī ne pārāk stabils, tādēļ 1979. gadā, kad “Ferrari” komanda dominēja, Džodijs Šekters guva virsroku. Nākamajā sezonā itāļu vienība nebija pievērsusi pietiekami lielu uzmanību ‘ground-effect’ sistēmas attīstīšanai. Sezona izvērtās par absolūtu katastrofu – ne Vilnēvs, ne Šekters tā arī netika pie pjedestāla. Turboērās pirmā mašīna “Ferrari” padevās ļoti ātra, taču vadāmība sagādāja problēmas un cīņa par titulu izpalika. 1982. gads beidzot bija “Ferrari” lielā iespēja. Pēc konflikta ar komandas biedru Didjē Pironi par komandas norunu neievērošanu Imolā, Vilnēvs bija apņēmības pilns parādīt pasaulei, ka viņš ir labāks par Pironi. Centieni iet uz maksimumu noveda pie avārijas Beļģijas posma kvalifikācijā. Tā izdzēsa Vilnēva dzīvību. “Ferrari” vēlāk nodrošināja uzvaru komandu ieskaitē, lai gan arī Pironi piedzīvoja smagu avāriju, kas pielika punktu viņa karjerai.
Džekijs Ikss (1968; 1970-1973)
Mūsdienās Džekiju Iksu pasaule pazīst kā izturības sacīkšu leģendu, tomēr pie pirmās iespējas braukt “Ferrari” komandā viņš tika jau 23 gadu vecumā, izcīnot vairākus goda pjedestālus, tostarp uzvarot Francijā. Pēc sezonas ar “Brabham” Ikss atgriezās “Ferrari”, tomēr uzvaras vienu pēc otras krāja “Lotus” zvaigzne Joens Rints. Austrietis zaudēja dzīvību Moncā un Ikss bija vienīgais, kurš varēja viņu apsteigt. Sekoja uzvaras Kanādā un Meksikā, tomēr Iksam pietrūka 5 punktu. Vēlāk viņš pats atzina, ka ir priecīgs par rezultātu, jo pārspēt Rintu bez cīņas viņam nesagādātu sajūsmu. Nākamo gadu laikā Ikss izjuta, ka “Ferrari” bieži koncentrējas uz savu ziturības sacīkšu programmu, nevis F1 sacīkstēm, kas atspoguļojās arī rezultātos. “Ferrari” pat nolēma izlaist dažus posmus, kas kļuva par pēdējo pilienu. Sezonas vidū Ikss pameta komandu.
Foto: Džekijs Ikss 1970. gada Kanādas Grand Prix vadībā, Foto: Ferrari Media
Stirlings Moss (1962)
Nesen mūžībā aizgājušā Stirlinga Mosa iekļaušana šai sarakstā varētu pārsteigt daudzus, jo viņš tā arī F1 sacīkstēs pie “Ferrari” stūres nebija startējis. 1961. gada izskaņā Moss bija apliecinājis sevi kā vienu no izcilākajiem braucējiem, gandrīz katru gadu cīnoties par titulu, braucot “Rob Walker Racing” privātās komandas sagatavotajās “Lotus” un “Cooper” automašīnās. Moss un Ferrari apraka kara cirvi un panāca vienošanos, ka Volkera komanda nopirks “Ferrari” mašīnu, kas būs identiska rūpnīcas braucēju spēkratiem. Mosam bija visas iespējas tuvāko gadu laikā izcīnīt ilgi kāroto titulu, tomēr smaga avārija Gudvudā pielika punktu Mosa autosporta karjerai. Vēl savās vecumdienās Moss uzskatīja, ka ar “Ferrari” būtu varējis kļūt par čempionu.
Rikardo Rodrigess (1961-1962)
Mēs nekad neuzzināsim, ko Rodrigess varēja sasniegt. 1958. gadā viņš pieteicās Lemānas 24 stundu sacīkstēm, taču netika tām pielaists, jo viņam bija tikai 16 gadi. Divus gadus vēlāk Rodrigess diennakts braucienu noslēdza 2. vietā. Viņš joprojām ir visu laiku jaunākais braucējs, kurš šajās sacīkstēs sasniedzis pjedestālu. Savā F1 debijā 1961. gadā Itālijā Rodrigess ar “Ferrari” kvalificējās 2. vietā, 0.8 sekundes priekšā topošajam čempionam Filam Hilam. Sacīkstēs viņu pievīla degvielas padeves sistēma. Nākamajā sezonā viņš vairākkārt epizodiski apliecināja savu supertalantu, neraugoties uz mazo pieredzi. “Ferrari” nolēma nedoties uz Rodrigesa mājas posmu Meksikā, kas neskaitījās čempionāta kopvērtējuma ietvaros. Rikardo nolēma turp doties ar “Lotus” formulu. Treniņu laikā balstiekārtas defekta dēļ tika piedzīvota avārija un Rodrigess gāja bojā. Pasaule tā arī neuzzināja, uz ko viņš būtu spējīgs.
Pīters Kolinss (1956-1958)
1956. gads bija pārmaiņu laiks F1 čempionātā. Pēc traģiskās avārijas Lemānā “Mercedes” pameta autosportu. Tās līderis Huans Manuels Fanhio devās uz “Ferrari”, kur par viņa komandas biedru kļuva britu jauneklis Pīters Kolinss. Kopvērtējumā tika skaitīti tikai septiņi Grand Prix posmi, tādēļ neveiksmēm bija īpaši augsta cena. Sezonas pēdējā posmā Moncā Fanhio nekļūtu par čempionu tikai ja pats izstātos, bet Kolinss vai Žans Bera uzvarētu. Bera un Fanhio izstājās. Tolaik noteikumi ļāva veikt braucēju maiņas, tādēļ “Ferrari” vēlējās, lai 2. vietā esošais Luidži Musso atdotu savu vietu Fanhio. Musso ignorēja komandas norādījumus, taču Kolinss apzinājās situāciju un savu lomu kā komandas 2. pilots un labprātīgi devās boksos, ļaujot Fanhio pabeigt sacīkstes un kļūt par čempionu. Džentlmenis trasē un pleibojs ārpus tās, Kolinss tika pie otrās iespējas 1958. gadā, kad “Ferrari” bija ātrākā mašīna. Draudzība ar Maiku Hotornu un naids pret Luidži Musso radīja pamatīgas nesaskaņas komandas iekšienē. Kolinss izcīnīja pārliecinošu uzvaru mājas posmā, taču jau nākamajā posmā Nirburgringā viņš piedzīvoja letālu avāriju tikai 26 gadu vecumā.
Pīters Kolinss traucas pretim uzvarai 1956. gada Francijas Grand Prix, Foto: Ferrari Media
Statistika liecina, ka Felipe Masa, Rubenss Barikello, Karloss Roitemans, Gerhards Bergers, Klejs Regazoni un Edijs Īrvains arī būtu tiesīgi atrasties šai topā, tomēr šie braucēji pārsvarā pildīja ieročnesēja lomu un pie savas izdevības drīzāk tika apstākļu sakritības rezultātā. Fetels pavisam noteikti bija komandas līderis piecu gadu garumā. Fakts, ka ne viņam, ne Alonso tā arī nav izdevies kļūt par čempionu sarkanā mašīnā šķiet prātam netverami, tomēr tieši šis ir iemesls, kādēļ skatītāji ir iemīļojuši šo sporta veidu – pat šķietami saskanīgākās sadarbības, kas uz papīra izskatās nevainojamas, ne vienmēr atspoguļojas arī trasē. Katrs pavērsiens var radīt ko neparedzamu un tikai laiks rādīs vai Leklēru un Saincu varēs pievienot šim sarakstam, vai tam, ko veido Šūmahers, Lauda, Raikonens…
Formula 1 čempionāts sakustējies ar kalendāra konkretizēšanas jautājumiem – šovasar ieplānoti posmi arī Silverstonā un Spā.
Ja pirmās divas sacīkstes Austrijā “Red Bull Ring” trasē 5. un 12.jūlijā jau ir ieplānotas, tad šobrīd atrisināts arī finansu strīds par Silverstonas sacīkšu aizvadīšanu. Iepriekš leģendārās trases īpašnieki izvirzīja nesaprātīgas finansu prasības (19 miljonu USD), tad šobrīd apstirpināts, ka vienošanās ir panākta un divi posmi šovasar notiks arī Silverstonā. Tomēr pagaidām nav zināma Lielbritānijas valdības nostāja un iespējami ierobežojumi, kas būs spēkā jūlija vai augusta mēnesī.
Tostarp Beļģijas valdība gan ir apstiprīnājusi plānu aizvadīt sacīksti Spa trasē oriģinālajā F1 kalendārā paredzētajā datumā 30.augustā. Bez Beļģijas uz Formula 1 sacīkšu organizēšanu pēc Austrijas un Lielbritānijas ir pieteikušās arī Spānija, Ungārija, Francija un Itālija. Rezevē pagaidām tiek paturēts arī Vācijas posms Hokenheimā, kur F1 varētu notiks, ja kāda no trasēm vai valstīm nevarēs nodrošināt Grand Prix rīkošanu.
Šonedēļ Formula 1 uzmanības centrā pēc ilgāka laika beidzot nebija pandēmija un tās izraisītās sekas, bet gan notikumi, kam līdzjutējiem allaž patīk sekot – braucēju tirgus. Trīs lielas komandas šīs sezonas izskaņā atvadīsies no savām spožajām zvaigznēm. Katrai jaunā desmitgade iesāksies ar izmaiņām braucēju sastāvā – būs gan uzvarētāji, gan zaudētāji.
No sportiskā viedokļa uzreiz jāsāk ar galveno zaudētāju, kurš šajā gadījumā ir visas šīs rokādes aizsācējs Sebastians Fetels. Viņa plāns iet tautieša Mihaela Šūmahera ceļu, kļūstot par pasaules čempionu ar “Ferrari” nav īstenojies un diez vai kas mainīsies 2020. gada sezonā.
Viņš spēja ievirzīt komandu pareizajās sliedēs, kamēr rūpnīcā tika uzbūvētas satriecoši ātras mašīnas. Lai gan Fetels demonstrēja lielisku ātrumu, spriedzes brīžos, kad panākums bija nepieciešams vairāk kā jebkad, viņš nolamāja galveno tiesnesi (2016. gadā Meksikā Čārliju Vitingu), apzināti uztriecās konkurentam (2017. gadā Azerbaidžānā pret Hamiltonu), pieļāva kļūdu mitrā trasē, zaudējot drošu uzvaru (2018. gadā Vācijā), neizturēja Hamiltona spiedienu pērn Kanādā… Var jau teikt, ka Hamiltonam bija ātrāka mašīna un saliedētāka komanda, tomēr Fetela bezcerīgais sniegums tieši spriedzes apstākļos liek domāt, ka pat palikšana “Ferrari” uz ilgāku laiku tā arī nerezultētos titulā. Neatkarīgi, vai Sebam izdodas atrast vietu citā F1 komandā vai citā čempionātā, kur spriedze būtu krietni mazāka, viņa spožākās dienas ir aiz muguras un piektais tituls tā arī paliks neaizsniegts.
Tas gan uzreiz nenozīmē, ka “Ferrari” būs ieguvēji, atbrīvojoties no Fetela. Pat pagājušajā gadā Sebs demonstrēja lielisku ātrumu, tomēr vairākkārt saskārās ar tehniskām vai stratēģiskām kļūdām, kas nebija atkarīgas no viņa. Pieredzējuša braucēja ieguldījums mašīnas un jauna komandas biedra attīstībā bieži paliek nenovērtēts, it īpaši no līdzjutēju puses.
“Ferrari” ir ieguvuši daudz jaunāku braucēju Karlosu Saincu, kura talants vairākkārt palicis līdz galam nenovērtēts. Ne par kapeiku sliktāks par Verstapenu, kad abi sacentās “Toro Rosso” komandā, Saincs pavadījis 5 sezonas otrā ešalona komandās, tomēr izcēlies ar savu stabilitāti un spēju izvairīties no sadursmēm trasē un konfliktiem ārpus tās. Uz papīra tas viņu padara par izcilu Šarla Leklēra ieročnesēju.
Nav gan teikts, ka Saincs par tādu kļūs. Viņš ir pietiekami ātrs, lai izrādītu pretestību Leklēram, kuram jāiemācās tikt vaļā no muļķīgām iesācēja kļūdām, kas izpostīja viņa nedēļas nogales Monako, Azerbaidžānā un Vācijā. Arī Leklērs līdz šim bijis samērā paklausīgs komandas spēlētājs. Abiem “Ferrari” braucējiem vēl nav bijusi iespēja cīkstēties par titulu un tas ir brīdis, kad līdz šim slēptās rakstura īpašības var izpausties. Binotto gaida liels izaicinājums panākt kārtību, lai izvairītos no līdzīgām situācijām kā pērn Brazīlijā, kad abas sarkanās mašīnas piedzīvoja savstarpēju sadursmi un izstājās no sacīkstēm.
Saincs ir vienīgais Spānijas pārstāvis čempionātā un spēs atgriezt tos fanus un sponsorus, kuri atbalstīja komandu tautieša Alonso ērā. Itāļu valodas zināšanas nenāks par ļaunu, lai iegūtu simpātijas no tifozi puses, turklāt Saincs ir daudz izdevīgāka opcija par Fetelu vai Rikjardo, raugoties no komandas puses, kas it īpaši tagad, kad ienākumu plūsma ir praktiski pilnībā apturēta, vēlēsies ietaupīt līdzekļus.
Lai cik tas traki neskanētu, nav teikts, ka Saincs veicis pareizo soli, pametot “McLaren” komandu. Īstermiņā “Ferrari” viņam var sniegt vairāk uzvaru, pjedestālu un lielāku atalgojumu, tomēr palikšana Leklēra ēnā praktiski pilnībā izpostīs sapni par iespējamo čempiona titulu. “McLaren” ir augšupejoša komanda, kas tiks pie jaudīgākiem dzinējiem un jau šobrīd praktiski operē ar budžetu, kas stāsies spēkā nākamsezon. Vienības bāzē tiek veidots jauns un lielāks vēja tunelis, komandas biedri ir izveidojuši ļoti ciešu saikni, turklāt jaunais vadītājs Andreass Seidls prot produktīvi strādāt ar vienībām, kas cīnās par titulu. Lielisks piemērs ir viņa pavadītie gadi “Porsche” izturības sacīkšu komandtiltiņā. Protams, noķert vadošās vienības nebūs viegls uzdevums, tomēr pastāv liela varbūtība, ka “McLaren” tuvāko gadu laikā atgriezīsies vadošo komandu saimē. Iespējams, Saincs nevēlās gaidīt tik ilgi.
F1LV Facebook lapā izveidojām aptauju, kurā uz raksta tapšanas brīdi 70% respondentu uzskata, ka Daniela Rikjardo piesaiste Karlosa Sainca vietā padarīs “McLaren” komandu spēcīgāku. Ja Vokingā bāzētā vienība nopietni cer cīnīties par uzvarām, tad Rikjardo par labu spēlē “Red Bull” pavadītie gadi. Austrālietis zin, ko nozīmē uzvarēt un kā iekļauties spēcīgā komandā, kamēr Saincam tas viss vēl ir priekšā. Abi ar Norisu ir ļoti pozitīvi, kam vajadzētu radīt saulainu un mērķtiecīgu atmosfēru visā komandā, ja tāda tur jau nebija. Arī Noriss, tiekot pie jauna komandas biedra, var attīstīties straujāk, redzot atšķirīgu pieeju no komandas biedra puses.
Visu beidzot, paliek “Renault”. Komanda zaudēs savu spožāko zvaigzni. Šobrīd ir grūti redzēt gaismu “Renault” tuneļa galā. Pēdējo gadu laikā braucēji tiek mainīti tikpat bieži kā zeķes un izskatās, ka turpinās to darīt arī nākotnē. Palikuši bez klientu komandām un saņēmuši nopietnu triecienu ielas automašīnu ražošanas lauciņā, kā arī nespējuši apliecināt sevi pirmssezonas testos, viņi atrodas uz naža asmens – divi gadi ar vājiem rezultātiem var kļūt par pēdējo naglu zārkā, pirms “Renault” pamet čempionātu.
Grūti redzēt, kā jaunie noteikumi varētu daudz palīdzēt “Renault”, kuriem jāstājas pretim strauju attīstību piedzīvojušajai “Aston Martin”, kā arī jau iepriekš aprunātajai “McLaren” komandai. Arī Estebanam Okonam būs vajadzīgs laiks, lai pierastu pie šī spēkrata, it īpaši pēc sezonas izlaišanas.
Pēdējais puzles gabaliņš, kas vēl nav ievietots savā vietā, ir “Renault” jaunais braucējs. Rikjardo bija dārgs prieks, tomēr Fetela vai Alonso piesaiste šai ziņā neko nemainīs, turklāt abu čempionu slavas dienas ir aiz muguras, kamēr Rikjardo vēl atrodas savā pīķī. Lai gan veterāna piesaiste palīdzētu komandai īstermiņā, raugoties nākotnē nedrīkst aizmirst par “Renault” sistēmas jaunajiem pilotiem.
Formula 2 čempionātā šogad brauks 18 gadus vecais dāņu supertalants Kristians Lundgārds, kā arī pagājušā gada labākais debitants Guanju Žou. Tieši ķīnietis uzskatāms par labāku kandidātu, lai veicinātu F1 un “Renault” zīmola attīstību plašajā Ķīnas tirgū. Abiem jaunekļiem sevi vēl šogad jāpierāda, lai vispār sasniegtu nepieciešamos punktus superlicencei.
Pastāv vēl citi varianti kaut kur starp spožo jaunatni un zvaigžotajiem veterāniem, tomēr Hulkenbergs, Magnusens un citi braucēji, kas varētu tikt apsvērti kā kandidāti, tomēr nav Rikjardo kalibra braucēji un tās vadošais spēks vismaz tuvākajā nākotnē varētu būt Estebans Okons.
Protams, trasē viss var sagriezties kājām gaisā, nemaz nerunājot par to, kad vispār braucēji atgriezīsies trasē, tomēr, raugoties plašāk, Fetela faniem, iespējams, pēdējo dienu notikumi diez ko neiepriecina, kamēr pārējā motorsporta pasaule varēs ar vēl lielāku interesi gaidīt 2021. gada sezonu.
Lai gan visu motorsporta mediju uzmanība Itālijā šobrīd ir pievērsta jaunākajām ziņām par Karlosa Sainca pievienošanos “Ferrari”, Mattia Binotto ir ieskicējis ieceri kā viņa vadītā komanda varētu izplesties arī ārpus Formula 1 čempionāta.
Intervijā TV kanālam ‘SkySport Italia’ leģendārās “Ferrari” komandas vadītājs Mattia Binotto atklāja, ka šobrīd tiek aktīvi strādāts pie tā, lai nodrošinātu darba vietas tiem sacīkšu komandas darbiniekiem, kuriem nāktos zaudēt savu vietu jaunieviesto budžeta griestu dēļ.
““Ferrari” izjūt lielu sabiedrisko atbildību pret saviem darbiniekiem. Vēlamies būt droši, ka arī nākotnē viņiem būs nodrošinātas darba iespējas. Šī iemesla dēļ esam sākuši izvērtēt alternatīvus projektus. Varu atklāt, ka raugāmies IndyCar virzienā, kas ir ļoti atšķirīga kategorija no mūsējās, tomēr 2022. gadā to skars pamatīgas noteikumu izmaiņas. Tāpat izskatām izturības sacīkšu un citu čempionātu iespējas. Centīsimies izdarīt pareizo izvēli,” atklāj Binotto.
IndyCar čempionāta būtiskākā atšķirība ir meklējama mašīnu uzbūvē. Atšķirībā no F1, kur katra komanda pati izstrādā savas formulas šasijas, aizokeāna sacīkstēs visiem tiek nodrošināti vienādi “Dallara” ražojumi, turklāt dzinēja izvēle arī nav plaša – “Chevrolet” vai “Honda”. Sākot ar 2022. gadu, IndyCar sekos pasaules autoindustrijas tendencēm, pārejot uz hibrīddzinējiem.
“Pēdējo nedēļu laikā ir bijušas daudz diskusijas par Formula 1 komandu budžeta samazināšanu. Tās nu sasniegušas beigas. 175 miljonu USD budžets, par ko tika nobalsots, ir samazināts uz 145 miljoniem USD. “Ferrari” komandā mēs darbojāmies, ņemot vērā, iepriekš apstiprinātos tēriņu griestus, tādēļ papildus līdzekļu samazināšana rada nopietnu izaicinājumu, kas neizbēgami novedīs pie darbinieku, struktūras un organizācijas pārskatīšanas.”
Šobrīd vēl Ziemeļamerikā nav parādījušās vēsmas par iespējamām šasijas monopola vai dzinēju oligopola izmaiņām, turklāt no tā izrietošais potenciālais izmaksu kāpums varētu negūt atzinību starp pašreizējiem IndyCar dalībniekiem. Maz ticams, ka “Ferrari” izmantos “McLaren” modeli un IndyCar komandu veidos ar svešu dzinēju ražotāju.
Oficiāli pielikts punkts diskusijās par Sebastiana Fetela aizvietotāju “Ferrari” komandā. Pavisam īsi pēc tam, kad “McLaren” apstiprināja Daniela Rikjardo piesaisti, Maranello vienība paziņojusi, ka 2021. gadā tās sastāvā brauks Karloss Saincs.
Pieredzējušākie autosporta līdzjutēji savulaik sekoja viņa tēvam Karlosam Saincam senjoram uz rallija skatuves, tomēr juniors izvēlējās savu karjeru virzīt caur formulu čempionātiem, nonākot “Red Bull” akadēmijā un izrādot lielisku pretestību komandas biedram Maksam Verstapenam. Ar to gan nebija pietiekami, lai Saincs tiktu “Red Bull” lielajā komandā, tādēļ sadarbība tika pārtraukta un spānis devās uz “Renault”, bet pērn, nonācis “McLaren”, demonstrēja apbrīnojami stabilu sniegumu un izrāva 6. vietu čempionāta kopvērtējumā.
“Ferrari” noslēguši divu gadu līgumu ar Saincu, kas nozīmē, ka panākumiem bagātākās komandas sastāvs paliks nemainīgs uz 2022. gadu. Lai gan Saincs F1 jau ir aizvadījis 102 sacīkstes, viņam ir tikai 25 gadi un kopā ar 22 gadus veco Šarlu Leklēru viņi veidos vienu no visu laiku jaunākajiem “Ferrari” braucēju virknējumiem.
Izskatās, ka pilotu tirgus ‘domino gabaliņi’ sāk pamazām krist pa savām vietām, jo “McLaren” komanda apstiprinājusi, ka nākamsezon tās sastāvu papildinās Daniels Rikjardo.
Zināms, ka Rikjardo ieņems Sainca vietu un kļūs par Lando Norisa komandas biedru, izveidojot vienu no atraktīvākajiem un jautrākajiem braucēju virknējumiem visā čempionātā. Sīkākas līguma detaļas pagaidām netiek izpaustas.
Karlosa Sainca apstiprināšana “Ferrari” sastāvā šķietami kļuvusi par formalitāti, kas tiks pabeigta tuvāko dienu laikā. Tikmēr kandidātu loks uz Rikjardo vietu “Renault” komandā, kur austrālietis ienāca tikai pērn, ir ļoti raibs – sākot no čempioniem Sebastiana Fetela un Fernando Alonso, beidzot ar jaunajiem talantiem Gunaju Žou un Kristianu Lundgārdu.
I am so grateful for my time with @renaultf1team and the way I was accepted into the team. But we aren’t done and I can’t wait to get back on the grid this year. My next chapter isn’t here yet, so let’s finish this one strong. Merci pic.twitter.com/YFfzbwrgD7
— Daniel Ricciardo (@danielricciardo) May 14, 2020
Neapstiprināta informācija no komandām liecina, ka šonedēļ gaidāmas vēl vairākas pilotu rokādes – tostarp mēs varētu uzzināt Šarla Leklēra komandas biedru 2021.gada sezonai.
Pēc līguma nepagarināšanas ar Sebastianu Fetelu, “Ferrari” strauji ir virzījušies uz priekšu, lai nekavējoties atrastu pareizo aizstājēju. “Autosport” ziņo, ka darījums ar Karlosu Saincu jau tuvu parakstīšanas stadijai un par to visdrīzāk tiks paziņots jau šonedēļ. Tas būtu nākamais solis Sainca attīstībā – spānis sāka “Toro Rosso” komandā kā Maksa Verstapena komandas biedrs, bet vēlāk pārcēlās uz “Renault”, taču jau pēc gada migrēja uz “McLaren” komandu.
Paralēli “McLaren” komanda aizkulisēs esot vienojusies ar Danielu Rikardo, uzskata “Autosport”. Austrālietim beidzas līgums ar “Renault” un franču komandas plāns par soli uz priekšu konkurētspējas rangā pagaidām nav izdevies un sakarā ar jauno noteikumu atlikšanu vēl par gadu vai diviem varētu iebuksēt arī turpmāk. Tas ir licis Rikardo meklēt citas iespējas, kur atgriezties cīņā par augstākām pozīcijām. Savulaik 2018.gadā Daniels Rikardo jau bija tuvu līgumam ar “McLaren”, tomēr nolēma izmēģināt spēkus “Renault”.
Tostarp Fernando Alonso esot izrādījis zināmu interesi trešo reizi karjerā pievienoties Enstonā bāzētai komandai, kas savulaik nodrošināja spānim divus čempiona titulus.
