Tuesday, May 5, 2026
spot_img
Sākums Blogs Lapa 510

Ziņas īsumā – Sezonas sākums, ‘Renault’ algas, Formula 1 labdarība

0

Koronavīrusam turpinot savu izplatību, daudziem rodas jautājums, vai Formula 1 sezona vispār notiks. “Ja man būtu jāsniedz jums gala termiņš, es teiktu, ka tas ir oktobris,” norāda Ross Brauns. “Vienmēr būs iespēja ievilkt sezonu līdz pat 2021. gada janvārim. Šobrīd raugāmies šai virzienā.” Pēc šāda paziņojuma ir skaidrs, ka “Liberty Media” ir gatavi aizvadīt sezonu arī ar minimālo pieļaujamo sacīkšu skaitu pilnvērtīgam čempionātam – astoņām, lai gan arvien tiek apspriesti varianti saspiest kalendāru rudenī, veikt posmus bez skatītājiem, kā arī izmantot trases atkārtoti, mainot to konfigurāciju vai virzienu.

“Renault” pievienojusies veselai virknei Formula 1 un citu sporta veidu komandām, kas savus darbiniekus aizsūtījusi bezalgas atvaļinājumā. Darbinieki par aprīli un maiju nesaņems algu, bet gan valsts pabalstu, ko izmaksās Lielbrītānija, jo franču autoražotāju vienība bāzējas Enstounā. Ja radīsies nepieciešamība, bezalgas atvaļinājuma periods tikšot pagarināts.

Seši Formula 1 braucēji paziņojuši par jaunu simulatoru čempionāta izveidi ‘Race for the World’, kura mērķis ir savākt vismaz 100 tūkstošus dolāru, ko novirzīt cīņai ar COVID-19 izraisītajām sekām. Projektā piedalās Šarls Leklerks, Lando Noriss, Alekss Albons, Antonio Džiovinaci, Džordžs Rasels un Nikolā Latifi, kā arī spožākās Formula E, F2, F3 un Super Formula zvaigznes. Sacīkstes tiks aizvadītas 11., 14. un 17. aprīlī, izmantojot “Codemasters” spēli “F1 2019”.

F1 īsumā: Algarve un Austrija gatava F1, Gazlī cer uz Franciju, Žaks piedāvā atcelt čempionātu

0

Algarves trase Portugāles dienvidos ir saņēmusi FIA sertifikātu, lai organizētu Formula 1 sacīkstes. Jau pērn trases īpašnieki pieteicās sertifikācijai uz Grade1, kas ļautu aizvadīt ne tikai F1 testus, bet arī Grand Prix posmus. Trasē ir veiktas nepieciešamās drošības izmaiņas un šobrīd tā ir gatava uzņemt F1 komandas, ja tāda izdevība rastos. Īpašnieki neslēpj, ka sākotnēji ir plāns organizēt ziemas Formula 1 testu sesijas un atgriezt valstī MotoGP posmu. Formula 1 pēdējo reizi Portugālē risinājās Eštorilas trasē 1996.gadā, kad uzvaru izcīnīja Žaks Vilnēvs.

Pjērs Gazlī cer, ka Formula 1 sezonas sākums varētu risināties Pola Rikāra trasē Francijā – “Alpha Tauri” pilota māju posmā. Šobrīd atcelti vai pārcelti jau pirmo astoņi sezonas posmi un vakar tika paziņots par Kanādas GP pārcelšanu, bet nākamais rindā ir tieši Francijas GP, kam jānotiek 28.jūnijā. “Es ļoti vēlētos, lai viss sākas pēc iespējas ātrāk un ideāli būtu, ja tas notiktu Francijā,” paziņoja Gazlī, kurš uzturas Dubaijā, lai izvairītos no koronavīrusa ierobežojumiem Eiropā.

Arī Austrijas “Red Bull Ring” trase līdzīgi kā Silverstona ir gatava aizvadīt divus Grand Prix posmus, ja radīsies tāda nepieciešamība. Helmuts Marko paziņoja, ka nepietiek tikai ar to, ka Austrijā būs atļauts rīkot pasākumus, ja vēl būs spēkā ceļošanas ierobežojumi Eiropā. “Mūsu trasei ir lielas priekšrocības – varam reaģēt zibenīgi, jo sistēma ir funkcionējoša un gatava uzņemt Grand Prix posmu bez liela sagatavošanās procesa,” paziņoja Marko. “Turklāt varam noorganizēt arī divus posmus, viss atkarīgs no Liberty Media lēmuma un ceļošanas ierobežojumiem Eiropā.”

Tostarp Žakam Vilnēvam kārtējo reizi ir ļoti atšķirīgs viedoklis – kanādietis uzskata, ka F1 nevajadzētu sasteigt nepilnu sezona ar pusi no posmiem. “Darīt to tikai kontraktu dēļ būtu kļūda,” paziņoja Vilnēvs. “Prātīgāk būtu vispār šogad atcelt čempionātu, bet tā vietā organizēt pāris sacīkstes un tās būtu unikālas katra atsevišķi – kā Lemāna vai Indy500 sacīkste vai Grand Slam turnīrs. Tas ļautu komandām izmantot 2020.gada izskaņu, lai gatavotos 2021.gadam. Vairākas komandas ir pamatīgi apdraudētas un vienībām jāmeklē jauni veidi, lai izdzīvotu.”

Oficiāli pārcelts Kanādas Grand Prix, World RX posms Spa trasē un vēl divi MotoGP posmi

0

Kā jau tas ilgāku laiku bija gaidāms, arī Monreālas trasē notiekošais Formula 1 Kanādas Grand Prix posms uz nenoteiktu laiku pārcelts koronavīrusa dēļ, kļūstot par devīto posmu, kas piedzīvojis izmaiņas. Neoficiāla informācija liecina, ka sacīkstes varētu norisināties vasaras beigās, nevis vienā izbraucienā ar Meksikas un Amerikas posmiem. Tagad par čempionāta pirmo posmu kļuvis Francijas GP 28. jūnijā.

Izmaiņas šodien skāra arī pasaules rallijkrosa čempionāta kalendāru. Beneluksa posms Spa trasē, kur pērn finālā cīnījās arī Jānis Baumanis, pārcelts uz 3.-4. oktobri, iespraucoties starp Rīgas un Abū Dabī posmiem. Šobrīd tiek izskatītas iespējas pārcelt arī jūnija vidū gaidāmo Norvēģijas posmu un jūlija sākumā plānotās cīņas Holjesā, Zviedrijā. Šī ir pirmā reize, kad čempionāta posms tiek pārcelts uz konkrētu datumu, jo Portugāles un Katalonijas posmi pie jaunā norises laika vēl nav tikuši.

Arī MotoGP sezona nesāksies ātrāk par jūnija vidu, jo čempionāta organizatori šodien izplatīja paziņojumu par Itālijas un Katalonijas posmu pārcelšanu uz nenoteiktu laiku. Tā kā lielākā daļa vadošo braucēju nāk no Itālijas un Spānijas, tad posmi Mudžello un Barselonas trasēs allaž ir pārpildīti ar entuziastiskiem faniem, kuriem šoreiz nāksies paciesties mazliet ilgāk. Katalonijas posmā “Yamaha” sastāvā ar īpašu uzaicinājumu vienu sacīksti plānoja aizvadīt Horhe Lorenco, kurš pagājušā gada izskaņā lika punktu savai MotoGP karjerai.

Atjaunotais Formula 1 kalendārs
Atjaunotais World RX kalendārs
Atjaunotais MotoGP kalendārs

‘Williams’ un ‘Racing Point’ sūta darbiniekus bezalgas atvaļinājumā un samazina braucēju algas

0

Divas no mazākajām Formula 1 komandām “Racing Point” un “Williams” apstiprinājušas, ka liela daļa darbinieku dīkstāves laikā nesaņems algu, kamēr triecienu piedzīvojušas arī vadošo darbinieku un braucēju algas.

“McLaren” komanda pagājušajā nedēļā bija pirmā, kas publiski paziņoja par darbinieku sūtīšanu bezalgas atvaļinājumā. Nu viņu piemēram ir sekojušas vēl divas komandas. Tā kā abas ir bāzētas Lielbritānijā, tad darbinieki pilnīgi bešā nepaliks, jo valdība šādā situācijā nonākušiem darbiniekiem sniedz pabalstus.

“Williams” braucēji Džordžs Rasels un Nikolā Latifi zaudēs 20 procentus no savas algas, sākot ar 1. aprīli. Identiskā situācijā atrodas arī komandas vadība. Šis dīkstāves periods ilgs vismaz līdz maija beigām.

Arī “Racing Point” apstiprināja, ka Serhio Peress un Lenss Strols piekrituši algas samazinājumam, tomēr komanda atteicās atklāt precīzas summas.

“McLaren” vienības izpilddirektors Zaks Brauns atklājis medijiem, ka komandas jau tikpat kā vienojušās par budžeta griestu samazināšanu no 175 līdz 150 miljoniem, tomēr norāda, ka čempionātu gaida grūti laiki un nespēja pielāgoties situācijai var rezultēties ar četru komandu aiziešanu no Formula 1.

Leklērs uzvar virtuālajā Austrālijas Grand Prix

0

Virtuālajā Austrālijas Grand Prix dominē Šārls Leklērs, “Ferrari” komandas braucējs, uzvarot par 14 sekundēm.

Otrais virtuālā GP posms tika aizvadīts Austrālijā, Melnburnas trasē, un šoreiz piedalījās jau vairāki pastāvīgie F1 braucēji – Lando Noriss, Šārls Leklērs, Džordžs Rasels, Aleksandrs Albons, Nikolass Latifi un Antonio Džiovinaci. Kompānijai pievienojās, nu jau pensijā esošais, 2009. gada F1 čempions Džensons Batons, kurš finišēja 11. pozīcijā.

F2 braucējs Kristians Lundgards bija vienīgais, kurš patiesi spēja turēties līdzi Leklēra tempam, taču soda laiki neļāva kārtīgi cīnīties par uzvaru. Leklērs gan pēc virtuālās sacīkstes teica:”Esmu traki nosvīdis. Muskuļi nesāp, taču koncentrācija ir milzīga un daudz svīstu.”

Norisam gan neveicās, nu jau divas reizes pēc kārtas, kad viņš tiek “izmests” no spēles servera, dēļ interneta problēmām. Viņam sacīksti vajadzēja skatīties no malas, un izmantojot brīvo laiku uzzvanīja Maksam Verstapenam, kurš gan asi kritizē oficiāli Formula 1 spēli ar tādām replikām, kā “ņem nost no datora to spēli un met miskastē” vai “izbaudi sacensības, es nekad nepievienošos [spēlei]”. Noriss gan ņēma vērā nīderlandieša padomu un to izdzēsa. ‘Red Bull’braucējs pats arī ir kaislīgs simulatoru fans, taču dod priekšroku citiem sacīkšu simulatoriem – ‘R-factor 2’ vai ‘iRacing’-, kur, viņaprāt, ir labākas vadības fizikas.

Nākamais virtuālais posms ir pēc divām nedēļām un notiks Ķīnas Grand Prix vietā.

Ko F1 var mācīties no atkopšanās pēc Otrā pasaules kara?

Formula 1 savā 70 gadus ilgajā pastāvēšanas vēsturē ir gājusi cauri daudz problēmām. Strīdi starp braucējiem, komandām, posmu organizatoriem, čempionāta rīkotājiem, starptautisko federāciju un rīkotājvalstu iekšējās politikas nostājām vairākas reizes gandrīz iznīcināja čempionātu, tomēr šī brīža krīze ir dziļāka par tām visām. Ekonomika, sports un kultūra piedzīvo lielāko izaicinājumu kopš Otrā pasaules kara. Ieskatīsimies, kā toreiz tika atjaunota kārtība formulu sacīkstēs.

Pirmskara autosporta uzplaukums

Lai gan Formula 1 kā čempionāts savu debijas sezonu piedzīvoja 1950. gadā, autosacīkstes plašu popularitāti piedzīvoja krietni agrāk. Tās bija krietni vien garākas kā mūsdienās, tādēļ braucēju maiņa bija samērā populāra. Čempionāta ietvaros tika skaitīti tikai daži populārākie posmi, tomēr visas sezonas garumā braucējiem bija iespēja aizvadīt samērā daudz sacīkšu.

1930-to gadu sākumā neapturamas bija “Alfa Romeo” mašīnas, ar viņu spožāko zvaigzni itāli Tacio Nuvolari pie stūres. Uz politiskās skatuves tikmēr situācija bija ļoti sašūpojusies. Daudzās valstīs demokrātiju gāza jaunie diktatori, kuri par katru cenu centās padarīt savu nāciju par spožāko visā pasaulē.

Vācijas kanclers Ādolfs Hitlers bija spilgtākais piemērs centieniem to sasniegt ar sporta palīdzību. 1936. gadā Berlīnē risinājās Olimpiskās spēles, tomēr vēl dažus gadus pirms tām Hitlers ķērās klāt autosportam, piesolot 450 tūkstošus reihsmarku rūpnīcām, kas būvētu Grand Prix sacīkšu mašīnas. Pie dāsnā finansējuma tika “Mercedes-Benz” un “Auto Union”, kas ļāva vāciešiem absolūti dominēt no 1935. līdz 1939. gadam. Abas rūpnīcas galvenokārt izmantoja vietējos braucējus. Par spožāko zvaigzni kļuva Rudolfs Karačiola, uzvarot Eiropas Grand Prix čempionātā trīs reizes. Dzimtenē viņš tika īpaši slavēts, pateicoties publiski paustajam atbalstam nacistu partijai.

Karš

Nāvējošākais militārais konflikts cilvēces vēsturē laupīja aptuveni 80 miljonus dzīvību. Lai gan tajā iesaistījās arī ASV, Japāna un Ķīna, par kara epicentru kļuva tieši Eiropa. 1939. gada sezona bija noslēgusies pirms tā sākšanās, lai gan oficiāli čempions tā arī netika nosaukts. 1940. gadā itāļi paguva aizvadīt pāris sacīkstes, taču nākamo piecu gadu laikā domas par autosacīkstēm bija tikpat nereālas kā šodien.

Sacīkšu braucēji bija samērā jauni puiši. Daudzi no viņiem vēl nebija sasnieguši 30 gadu vecumu, tādēļ vienu dzīvībai bīstamo nodarbi nācās aizstāt ar citu. Vairāki no tā neatgriezās. Nācijas tika izputinātas. Valstis savu finansējumu vairāku gadu garumā pilnībā veltīja militārajai attīstībai, tādēļ autotehnika palika dīkstāvē.

Atkopšanās fāze

Pēc kara beigām vairākas pilsētas bija gatavas rīkot sacīkstes, vairums no tām Francijā, un Starptautiskā automobiļu klubu asociācija (tagad FIA) visai ātri nodibināja jaunu čempionātu, kura nosaukuma izvēlē līdzās Formula 1 kandidēja arī tādi nosaukumi kā Formula A un Formula I (līdz ar to mazāk jaudīgās Formula 2 sauktos Formula B vai Formula II).

Kara galvenajiem ‘ļaundariem’ vāciešiem tika aizliegts piedalīties autosportā līdz pat 1950. gadam. Tā kā “Mercedes” un “Auto Union” vārdi strauji izzuda no aprites, bet tehniskie noteikumi lielā mērā bija saglabājušies no 1930-tajiem gadiem, uz uzvaru takas atgriezās “Alfa Romeo”.

Galveno problēmu sagādāja braucēju trūkums. Nuvolari un par Šveices pilsoni kļuvušais Karačiola savas karjeras bija noslēguši, bet Varci, Širons, Farina un Fadžioli atradās karjeras norietā. Situācija pavēra lielisku izdevību valstij, kura karā tikpat kā nebija cietusi – Argentīnai. Piepeši uz Eiropu plūda vesela virkne talantīgu braucēju – Fanhio, Gonzaless un Marimons.

Formula 1 grūtais sākums

Pasaules čempionāts motošosejā savu debiju piedzīvoja jau 1949. gadā, kamēr līdz Formula 1 pasaules čempionāta izveidošanai bija jāgaida vēl viens gads. Sezona faktiski sastāvēja no sešiem posmiem. Tā kā visa darbība notika Eiropā, tad ieskaitē nācās iekļaut kādu posmu, kas atrastos citā kontinentā. Par to kļuva Indianapolisas 500 jūdžu sacīkstes. Eiropieši uz tām nedevās. Sacīkstēm ovālā Formula 1 mašīnas nederēja, bet amerikāņiem neradās liela interese par došanos pāri okeānam. Dažus gadus Grand Prix sacīkstes un Indy 500 pat notika vienā nedēļā, jo nebija jēgas pielāgot kalendāru, lai braucēji pagūtu uz visiem posmiem.

Lai gan agrāk braucēji turpināja savas karjeras augstākajā līmenī daudz ilgāk kā mūsdienās, tomēr vēlais starts vairāk uzskatāms par mītu. Līdz 1950. gada Lielbritānijas GP, kas kļuva par pirmo F1 sacīksti, vairums jauno talantu vēl nebija izlauzušies līdz F1 līmenim, tomēr tuvāko gadu laikā debitēja britu jaunā paaudze Moss (21 gada vecumā), Kolinss (20) un Hotorns (23).

“Alfa Romeo” dominēja čempionātā pirmos divus gadus, izmantojot trīsdesmitajos gados radīto mašīnu ar ļoti niecīgu budžetu. Kad Itālijas valdība atteicās finansēt Formula 1 projektu, vienība saprata, ka jauna automobiļa izveide pašu spēkiem būtu pārāk dārga, bet ar esošo spēkratu konkurēt ar “Ferrari” nebūtu iespējams. Izgāzās arī “BRM” komandas V16 litru dzinēja projekts.

Enzo Ferrari bija palicis ar labu mašīnu, bet bez nopietniem konkurentiem. 1954. gadā bija jāstājas spēkā jauniem noteikumiem, kas paredzēja 2.5 litru atmosfērisko dzinēju ieviešanu, tādēļ neviens nebija ieinteresēts ieguldīt līdzekļus formulās, kuras varēs izmantot tikai vienu vai divus gadus. Organizatoriem nekas cits neatlika kā aizvadīt divas sezonas pēc Formula 2 tehniskajiem noteikumiem.

“Ferrari” dominance bija tikpat izteikta kā “Alfa Romeo” pirms tam. Askari kļuva par pirmo divkārtējo čempionu, tiekot galā ar Farinu un Fanhio. Itālieša spožo talantu nevar noliegt, tomēr viss pa īstam sākās 1954. gadā. Jaunie noteikumi pavēra jaunas izdevības. “Lancia” piesaistīja Askari, “Mercedes” vārds atgriezās uz autosporta skatuves, “Maserati” kļuva spēcīgāki un interese par autosacīkstēm strauji pieauga.

Pēc pieciem tukšajiem gadiem bija nepieciešamas 9 sezonas līdz Grand Prix sacīkstes atguva savu kādreizējo spožumu, piesaistot miljonārus, modeles, karaliskās ģimenes, benzīngalvas un vienkāršos ļaudis.

Trieciens uz vairākiem gadiem

Traģēdijas un triecieni sekoja, tomēr neviens no tiem nespēja mainīt Formula 1 kursu. Šobrīd piedzīvojam pavisam citādāku traģēdiju, tomēr rezultāts var izskatīties samērā līdzīgs. Formula 1 galvenie izdevumi ir desmit komandu nodrošināšana ar balvu fondu, kas ir atkarīgs no sezonas ienākumiem. Šāds biznesa modelis nodrošina iespēju neiebraukt dziļos mīnusos, turklāt situāciju uzlabo fakts, ka čempionātu organizē milzīgs miljardiem vērts uzņēmums “Liberty Media”, kas vajadzības gadījumā var papildināt kasi.

Problēmas būs meklējamas dalībniekos. Jaunām komandām šis būtu ļoti neizdevīgs laiks, lai ienāktu čempionātā, jo bez balvu fonda tām praktiski nāktos radīt divas dažādu paaudžu formulas. Tikmēr esošās šogad var palikt bešā. Inficēto pacientu skaits pasaulē ar katru dienu labo iepriekšējos rekordus, tādēļ ir ļoti reāla iespēja, ka Formula 1 mašīnas trasē atgriezīsies tikai nākamgad.

Budžeta griesti nākamgad būs mērojami 175 miljonos USD, tomēr pat šī summa faktiski iespaidos tikai 3 komandas. Iesaldējot tehniskos noteikumus, izpētes un attīstības daļai nepieciešamie līdzekļi strauji saruks, tādēļ šis slieksnis vairāk kalpos kā ierobežojums jaunās paaudzes mašīnas attīstīšanai.

Lai gan klīst runas, ka arī 2022. gads vēl nebūs tas, kurā redzēsim jaunos modeļus, situācija 1952. gadā iemācīja, ka atlikt tos uz vēl kādu gadu tikai bremzēs F1 progresu ilgtermiņā. Tā vietā jāsāk domāt alternatīvas, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku dalībnieku loku un izskatās, ka tieši “Alfa Romeo” ir atraduši risinājumu.

Ekstrēmas situācijas pieprasa ekstrēmas darbības – “Alfa Romeo” un “Williams” šobrīd aktīvi cīnās par to, lai budžeti jau nākmgad tiktu ierobežoti līdz 100 miljoniem, nevis 175 miljoniem USD. Žana Toda ieceri par 150 miljoniem USD atbalstīja “Mercedes”, kamēr “Red Bull” un “Ferrari” nonāca opozīcijā.

Pārliecināt vadošās komandas savilkt jostas par vēl vairākiem caurumiem būs ļoti sarežģīti, it īpaši ņemot vērā, ka “Red Bull” rīcībā ir 2 balsis (arī “AlphaTauri”). Tā kā noteikumi uz 2021. gadu ir iesaldēti, labāka laika tik pamatīgām izmaiņām vairs nebūs.

Ja budžeta griesti paliek 175 miljonu robežās, “Haas”, “Williams”, “Renault”, “Alfa Romeo”, “Racing Point” un varbūt pat “Mercedes” savu pēdējo sacīksti jau ir aizvadījuši…

MotoGP ziņas īsumā – Janones diskvalifikācija, Francijas GP pārcelšana, Doviciozo pārsteigums

0

MotoGP braucējam Andrea Janonem piešķirta diskvalifikācija uz 18 mēnešiem par neatļautu stereoīdu lietošanu. Itāļu motosportista analīzes pagājušā gada rudenī norādīja uz androgēno anabolisko steroīdu klātnūtni. “Aprilia” pārstāvim draudēja 4 gadu diskvalifikācija, tomēr tiesas prāvā neizdevās pierādīt, ka Janone aizliegtās vielas lietojis apzināti, līdz ar to sods samazināts līdz 18 mēnešiem, sākot ar atpakaļejošu datumu (2019. gada 17. decembri). Tas nozīmē, ka Janone varēs atgriezties motosportā 2021. gada 17. jūnijā.

Tupinoties COVID-19 izplatībai, oficiāli paziņots, ka pārcelts tiks arī Lemānas trasē paredzētais Francijas GP posms, kam bija jānotiek maija vidū. Ja Spānijas un Francijas posmi neatradīs jaunu vietu kalendārā, bet pārējie posmi notiks, kalendārs sastāvēs no 17 posmiem. Čempionāta īpašniekiem “Dorna” nepieciešams aizvadīt vismaz 13 sacīkstes, lai izpildītu FIM kontraktu, tomēr gaidāms, ka vēl vairāki posmi tiks pārcelti, jo šobrīd tuvākie posmi paredzēti 31. maijā Mudželo trasē, Itālijā, un 7. jūnijā Barselonas trasē, Spānijā.

Pēdējo trīs sezonu vicečempions Andrea Doviciozo atzinis, ka viņu pārsteidza Marka Markesa lēmums palikt “Honda” rūpnīcā uz vēl četriem gadiem. Itālis sarunā ar “Sky Italia” norādīja, ka viņš bija gaidījis Markesa pāreju uz citu komandu. Markess ar “Honda” ir braucis visu savu MotoGP karjeru kopš ienākšanas čempionātā 2013. gadā. No rūpnīcas vienībām Markesa vienīgā alternatīva būtu Doviciozo pārstāvētā “Ducati”, jo “Yamaha” jau ir vienojusies ar Vinjalesu un Kvartararo, bet “Suzuki”, visticamāk, paturēs Rinu un Miru, kamēr “KTM” un “Aprilia” pagaidām nav spējīgi nodrošināt savus braucējus ar motociklu, kas ļautu cīnīties par uzvarām.

Bijušajam F1 bosam Eklstonam 89 gadu vecumā būs dēls

0

Nekad nav par vēlu baudīt dzīvi un Bernijs Eklstons to apliecina visā krāšņumā. Vācu laikraksts “Blick” ziņo, ka 89 gadus vecā miljardiera un viņa 46 gadus vecās sievas Fabiana Flosi ģimenē gaidāms pieaugums.

Eklstons, kurš jau ir izaudzinājis trīs meitas un ticis pie 5 mazbērniem un viena mazmazbērna, jūlijā kļūs par tēvu arī savam pirmajam dēlam. Pats Eklstons apstiprināja šos jaunumus: “Jā, pieaugums gaidāms vasarā. Ceru, ka viņš ļoti drīz iemācīsies spēlēt bekgemonu.

Bekgemons (latviski un krieviski pazīstams arī kā ‘nardi’) ir galda spēle, ko iecienījuši vairāki spoži F1 personāži. Sebastians Fetels pat dažkārt ņem šo spēli līdzi uz posmiem, ja zin, ka tos apmeklēs arī Eklstons.

Šobrīd Eklstons atrodas pašizolācijā savā fermā netālu no Sanpaulu. Viņa dēls būs par 65 gadiem jaunāks par pusmāsu Debru, kas piedzima Eklstona laulībā ar pirmo sievu Aiviju Bemfordu. Plašu TV slavu ar dažādu realitātes šovu palīdzību guvušas abas jaunākās Eklstona meitas Tamāra (35) un Petra (31) no Bernija otrās laulības ar horvātu modeli Slaviku Radiču, kura pēc šķiršanās prāvas 2008. gadā tika pie 740 miljoniem mārciņu.

Kā visiem vecākiem, mums ir tikai viena vēlēšanās – lai bērniņš piedzimtu vesels. Ceru, ka viņam nekad neradīsies interese par Formula 1,” norāda Eklstona trešā sieva Fabiana.

“Pēc mana laika Formula 1 čempionātā, mums bija pietiekami daudz laika ‘treniņiem’,” piebilst allaž ar humora izjūtu apveltītais Eklstons, kurš oktobra beigās atzīmēs savu 90. dzimšanas dienu.

Mazākas algas ‘McLaren’ komandā, Fetels naudu neuzskata par prioritāti

0

“McLaren” komandas braucēji Karloss Saincs un Lando Noriss ir labprātīgi piekrituši algas samazainājumam, lai vienība ietaupītu līdzekļus un labāk sagatavotos brīdim, kad sacīkstes atsāksies.

Tieši braucēji, kuriem jāvada miljoniem dolāru vērtās mašīnas, ir tie cilvēki, kuri saņem vislielākos atalgojumus. Pēc racefans.net portālā publicētās informācijas Sainca alga šogad būtu mērāma 8 miljonos dolāru, bet Noriss saņemtu divus miljonus. Tāpat alga samazināta kompānijas vadītājam Zakam Braunam, bet vairāki darbinieki šobrīd atrodas bezalgas atvaļinājumā.

“McLaren” komanda ir bāzēta Vokingā, Anglijā. Pēc Lielbritānijā izsludinātā likuma visi darbinieki, kuri atrodas bezalgas atvaļinājumā un kuru pozīcija krīzes beigās tiks atjaunota, saņems valdības atbalstu 80 procentu apmērā no algas, kamēr vien tas nepārsniedz 2500 mārciņu mēnesī.

Tikmēr “Ferrari” braucējs Sebastians Fetels, kurš nesen noraidīja “Ferrari” līguma pagarināšanas piedāvājumu, norādījis, ka finansiālais aspekts neesot svarīgākais viņa lēmuma pieņemšanā. Četrkārtējais pasaules čempions šobrīd vēl izvērtē piedāvājumus un iespējas, neizslēdzot iespēju pamest čempionātu šīs sezonas izskaņā. Fetels šosezon saņem 33 miljonus USD, tomēr plānots, ka viņa alga strauji saruks, it īpaši ņemot vērā komandas biedra Šarla Leklerka lieliskās sekmes.

Leģendārajam Maikam Heilvudam – 80: Varonība, pareģojums un traģēdija

0

Divi goda pjedestāli, 50 starti un iespēja sacensties pie “Lotus”, “Surtees” un “McLaren” stūres nebūt neizklausās pēc sliktas karjeras, tomēr britam Maikam Heilvudam tā bija sekundāra karjera. Pasaule labāk viņu pazina kā izcilu sportistu uz diviem riteņiem. Šodien Maiks Heilvuds svinētu savu 80. dzimšanas dienu. Diemžēl, tam nebija lemts piepildīties…

Mūsdienās ļoti reti novērojami gadījumi, kad sportisti sasniedz labus rezultātus gan pie motocikla, gan automašīnas stūres, agrāk tā bija normāla parādība. Lai gan Valentino Rosi testi pie “Ferrari” stūres guva plašu publicitāti, viņš nebūt nebija pionieris šai jomā. Visspožākā zvaigzne šai ziņā bija Džons Sērtiss, kurš 4 reizes kļuva par motošosejas čempionu 500cc klasē (ekvivalents tagadējam MotoGP), bet vēlāk veiksmīgi nodrošināja sev arī Formula 1 titulu. Ko līdzīgu centās sasniegt arī viņa tautietis Maiks Heilvuds.

Viņš bija motošosejas spožākā zvaigzne, triumfējot 1962., 1963., 1964. un 1965. gadā, kā arī, iespējams, atņemtu Džakomo Agostini vēl daudzas uzvaras, ja interese par sacīkšu mašīnām negūtu virsroku. Pirmais uznāciens uz Formula 1 skatuves 1964. gadā ar “Reg Parnell” komandas “Lotus” formulu nebija sekmīgs, tomēr arī viņa komandas biedram Krisam Eimonam neklājās daudz labāk.

Iekrājis pieredzi zemākās klasēs, Heilvuds atgriezās F1 1971. gadā pie “Surtees” komandas stūres. Vienību dibināja leģendārais Džons Sērtiss, tomēr tā spožus panākumus neguva un desmitgades beigās tika likvidēta. Heilvuds gan 1972. gadā sasniedza tās labāko rezultātu ar 2. vietu Itālijā, togad uzvarot arī Eiropas Formula 2 čempionāta kopvērtējumā.

Maika autosacīkšu karjeras spožākajam sasniegumam gan nav absolūti nekādas saistības ar rezultātiem trasē. 1973. gada Dienvidāfrikas posma otrajā aplī Heilvuds sadūrās ar Kleja Regaconi “BRM” mašīnu. Tā uzreiz uzliesmoja. Britu sportists uzreiz metās liesmās, lai glābtu savu konkurentu. Heilvuda kombinezons aizdegās, tomēr trases darbinieks spēja apdzēst liesmas un Maikam izdevās izvilkt Regaconi no mašīnas un glābt šveicieša dzīvību. Vēlāk par savu varonību Heilvuds saņēma Džordža medaļu, kas ir viens no prestižākajiem Apvienotās Karalistes un Nāciju Sadraudzības apbalvojums.

Autosporta karjera Heilvudam strauji aprāvās nākamajā sezonā 34 gadu vecumā. Tieši Regaconi bija viens no galvenajiem kandidātiem uz titulu, kamēr Heilvuds “McLaren” sastāvā dažkārt pārsteidza ar spožu sniegumu, pieveicot pat topošo čempionu un komandas biedru Emersonu Fitipaldi. Leģendārā, garā un bīstamā Nirburgringas trase divus gadus vēlāk gandrīz atņēma dzīvību Nikijam Laudam, tomēr 1974. gadā par cietušo kļuva Heilvuds. Pēc pamatīgas avārijas viņš guva ļoti smagus lūzumus abām kājām un pie Formula 1 mašīnas vairs nesēdās.

Bezdarbība nebija domāta viņam. Dažus gadus vēlāk sekoja atgriešanās uz sacīkšu motocikla pēc vairāk kā 10 gadu pauzes ar dalību Menas salas TT sacīkstēs. 1979. gadā Heilvuds pielika punktu savai karjerai. Diemžēl viņa pēcsacīkšu dzīve neizvērtās kā iecerēts par spīti ļoti bīstamas profesijas izvēlei jaunībā.

1981. gadā mierīgā pavasara sestdienā Heilvuds kopā ar abiem bērniem devās nelielā brīvdienu izbraucienā. Atpakaļceļā smagā automašīna veica bīstamu manevru, izraisot smagu avāriju. Heilvuda 9 gadus vecā meitiņa Mišela gāja bojā, kamēr Maiks un viņa dēls Deivids tika ievietoti slimnīcā. Divas dienas vēlāk arī Maika sirds pārstāja pukstēt 40 gadu vecumā. Deivids izveseļojās, kamēr smagā auto šoferim par manevru tika piešķirts 100 mārciņu sods.

Togad Heilvuda bijusī draudzene Elizabete Makkartija izdeva memuāru, kurā aprakstīja savas attiecības ar motorsportistu. Abi iepazinās 1967. gadā Kanādas Grand Prix laikā. Kad Maiks bildināja Elizabeti, viņa noteica, ka nevēlās precēt kādu, kurš var nomirt jebkurā sacīkšu nedēļas nogalē. Heilvuds atbildējis, ka zīlniece Dienvidāfrikā viņam esot pareģojusi, ka viņš nomiršot pirms 40 gadu sasniegšanas smagā auto dēļ… tādēļ viņai neesot jāuztraucas, jo tas nenotikšot trasē.

Statistika norāda, ka Agostini ir visvairāk titulu, Rosi visvairāk uzvaru, bet Sērtisam vislielākais uzvaru skaits pret aizvadītajiem posmiem, tomēr tie ir tikai skaitļi. Kad runa ir par visu laiku labāko, Heilvudu nevar nepieminēt.