Formula 1 pēc šīs krīzes varētu kļūt dzīvotspējīgāka, uzskata Emanuele Pirro. Tikmēr Makss Moslijs ir pārliecināts, ka šī sezonas būtu jāatceļ.
Koronavīrusa radītai krīzei varētu būt arī pozitīvi efekti, uzskata bijušais F1 pilots Emanuele Pirro, kurš ir pārliecināts, ka pēc šī trieciena čempionāts kļūs pieejamāks un dzīvotspējīgāks. Šobrīd pārceltas jau 9 sacīksteš un drīzumā varētu sekot Silverstona un Pola Rikāra posmi, jo šobrīd atcelts arī Vimbeldonas tenisa turnīrs, kas ir nedēļu pirms Liebritānijas GP. “Mēs varam aizvadīt divu dienu posmus un mums nav vajadzīgi tūkstošiem cilvēku, lai to noorganizētu,” paziņoja Pirro. “Mums var būt Formula 1 čempionāts, kurā netiek projektēts jauns sacīkšu modelis katru gadu. Tāpat es nesaprotu, kāpēc komandas nevarētu tirgoties ar šasijām, kā tas bija iepriekš. Šobrīd pat mazajām komandām ir jābūvē sava mašīna un viesbiežāk tas beidzas ar fiasko. Šī situācija varētu pamudināt čempionātu pieņemt noteikumus, kas nav tik dogmatiski un čempionāts kļūs dzīvotspējīgāks.”
Tikmēr Makss Moslijs ir atbalstījis sava vecā cīņu biedra Bernija Eklstona viedokli, ka 2020.gada sezona būtu pilnībā jāatceļ. “Šī sezona būtu jāatceļ,” bijušais FIA prezidents paziņoja intervijā DPA aģentūrai. “Tādejādi sacīkšu organizatoriem būtu iespēja plānot un laicīgi rīkoties. Šobrīd viņi ir neziņā un zaudē naudu. Jo ilgāk mēs gaidīsim, jo lielsks risks situāciju vēl vairāk pasliktināt. Rīkot sacīkstes bez skatītājiem būtu katastrofa posmu organizatoriem. Nav garantijas, ka sezona varēs atsākties jūlijā un ar katru nedēļu tas kļūst mazāk ticams. Līdz ar to būt daudz labāk, ja FIA un tiesību turētāji rīkotos tagad un pārorganizētos uz nākotni.”
NASCAR vadība un “Chip Ganassi Racing” komanda uz nenoteiktu laiku piešķīruši diskvalifikāciju vienam no čempionāta spožākajiem braucējiem Kailam Larsonam par nepiedienīgu vārdu lietošanu virtuālo sacīkšu straumēšanas laikā.
“iRacing” platformā notiekošo sacīkšu “Monza Madness” treniņbraucienu laikā Larsonam pārtrūka audio signāls ar savu spoteri. Mikrofona pārbaudes laikā 27 gadus vecais braucējs izteica frāzi: “Vai tu mani nedzirdi? Sveiks, nēģeri!” Par nelaimi Larsonam, viņa teikto dzirdēja visi, kas bija pieslēgušies viņa “Twitch” platformas kanālam, kurā tika straumētas sacīkstes.
Pēc šiem izteikumiem NASCAR lieki nekavējās ar sportista sodīšanu, kam sekoja arī viņa divu lielāko sponsoru “McDonalds” un “Credit One” paziņojumi par sadarbības pārtraukšanu. Larsons ir izplatījis video paziņojumu, kurā viņš atvainojas par saviem izteikumiem un uzņemas pilnu atbildību par notikušo.
Savas NASCAR karjeras laikā Larsons 101 reizi iekļuvis labāko desmitniekā, tostarp 6 reizes izcīnot uzvaru. Pagājušās sezonas kopvērtējumā amerikāņu braucējs ierindojās 6. vietā.
Šī nav pirmā reize, kad NASCAR soda braucēju rasistisku izteikumu dēļ. 2013. gadā Džeremijs Klementss lietoja rasistisku frāzi intervijas laikā, par ko saņēma diskvalifikāciju uz diviem posmiem. Pie sacīkšu stūres viņš varēja sēsties tikai pēc īpašu kursu apmeklēšanas.
Britu autosporta viena no spožākajām zvaigznēm Stirlings Moss svētdien 90 gadu vecumā pameta šo pasauli, taču mantojums, ko viņš atstāja Formula 1 komūnā ir neizmērojams. Atmiņās par leģendāro braucēju ‘Sky F1’ vodkāstā gremdējās citi izcili autosportisti – Džekijs Stjuarts, Deimons Hils, Džonijs Herberts un Martins Brandls.
Ļoti skumji Lieldienas iesākušās motorsporta saimei, kas zaudējusi vienu no visu laiku izcilākajiem braucējiem. 90 gadu vecumā mūžībā devies Stirlings Moss.
90 gadus vecais Moss bija līdz šim vecākais dzīvais Formula 1 uzvarētājs. Formula 1 sacīkstēs viņš debitēja 1951. gadā un desmitgades beigās jau bija kļuvis par vienu no izcilākajiem braucējiem, četras reizes kļūstot par F1 vicečempionu un trīs reizes kopvērtējumā ieņemot trešo vietu, kā arī demonstrējot lielisku sniegumu izturības sacīkstēs. Lielākā daļa līdzjutēju joprojām uzskata viņu par visu laiku izcilāko braucēju, kurš nekad neuzvarēja čempionātā.
Viņa gadiem ilgie dueļi ar Fanhio, nezaudējot savstarpējo draudzību un cieņu, kā arī izteiktais patriotisms pret britu automašīnām un nesavtīgā palīdzība citiem braucējiem padarīja Mosu par tautas čempionu un vienu no mīlētākajiem personāžiem padokā.
Mosa karjerai punktu pielika smaga avārija 1962. gadā Gudvudā, kā rezultātā viņš pavadīja mēnesi komā un vēl pusgadu ar daļēju paralīzi. Pēc sacīkšu karjeras beigām Moss darbojās kā reportieris, kā arī piedalījās vēsturisko spēkratu sacīkstēs.
Moss pārdzīvoja vienu no bīstamākajām ērām motorsporta vēsturē un dzīvoja vienu no spožākajām un piepildītākajām dzīvēm. Diemžēl, neviens nav mūžīgs…
Eksperti iesaka mums ievērot divu metru distanci vienam no otra – šādā veidā pandēmija netiks nevajadzīgi izplatīta. Tieši tādēļ šis ir īstais brīdis atskatīties uz Formula 1 sacīkstēm, kur vadošie braucēji finišu sasniedza tik cieši viens no otra, ka pat pēc vairāk 300 kilometru veikšanas, finišā viņus šķīra vien mata tiesa.
Kopumā 88 reizes pirmās un otrās vietas ieguvējus finišā šķīra mazāk par sekundi, turklāt pēdējā gada laikā tas noticis divreiz. Zīmīgi, ka abos gadījumos pie uzvaras tika “Ferrari” spīdeklis Šarls Leklerks, kamēr bijušais “Ferrari” braucējs Fernando Alonso ar tik mazu starpību arī uzvarējis 2 reizes, tomēr viņa kontā ir vēl 30 uzvaras ar vismaz sekundes rezervi.
Tieši ar “Ferrari” komandu saistīts stāsts ar 21. gadsimta ciešāko finišu. 2002. gads pagāja “Ferrari” zīmē – Mihaels Šūmahers uzvarēja četros no sezonas pirmajiem pieciem posmiem un izskatījās pēc pārliecinoša kandidāta uz savu piekto čempiona titulu. “Ferrari” gan nebija tik droši, tādēļ Austrijā pēdējos apļos viņa komandas biedram Rubensam Barikello tika pavēlēts palaist Šūmaheru garām, uzdāvinot vācietim uzvaru. Barikello to demonstratīvi izdarīja pašā pēdējā aplī īsi pirms finiša karoga sasniegšanas.
Daudzus neapmierināja “Ferrari” rīcība. Negatīvās reakcijas tikai pastiprināja Maranello vienības dominance, apliecinot, ka šī pavēle bija nevajadzīga. Sezonas priekšpēdējā posmā Indianapolisā Šūmahers vēlējās atlīdzināt komandas biedram, mēģinot panākt situāciju, kad abas sarkanās mašīnas šķērso finiša līniju vienlaicīgi. Tā kā rezultāti tiek mērīti ar sekundes tūkstošdaļu precizitāti, to paveikt ir ļoti sarežģīti. Laika mērīšanas iekārtas reģistrēja, ka Barikello finiša līniju šķērsoja par 0.011 sekundēm ātrāk. Šis, iespējams, bija visu laiku ciešākais finišs F1 vēsturē.
“Ferrari” meistarstiķis tika sasniegts laikā, kad rezultātu mērija līdz sekundes tūkstošdaļām, tomēr ‘simtdaļu laikmetā’ nekas nespēja līdzināties 1971. gada Itālijas Grand Prix izcīņai. Moncas trase arī mūsdienās pazīstama kā ātruma meka, taču tolaik tā bija vēl draudīgāka, jo lēnie ‘S’ veida līkumi vēl nebija izveidoti. Sacīkšu ātrākais aplis tika veikts ar vidējo ātrumu 242.6 km/h. Šis rekords netika labots līdz pat 2003. gadam.
Garās un ātrās taisnes, tāpat kā mūsdienās, sniedza lielisku iespēju sekotājam izmantot aizvēju, lai iegūtu paātrinājumu un veiktu apdzīšanas manevru, tādēļ pozīcijas starp braucējiem mainījās ļoti bieži. Pēdējos apļos izveidojās piecu braucēju līderu grupiņa.
“BRM” braucējs Pīters Getins, kurš ne pirms ne pēc šī posma vairs labāko pieciniekā ne reizi netika, pēdējo apli uzsāka 4. vietā, tomēr rūtoto finiša karogu sasniedza sekundes simtdaļu priekšā Ronijam Pītersonam. Fransuā Sevērs, kurš atradās vadībā, iebraucot pēdējā pagriezienā, finiša līniju šķērsoja 3. vietā (+0.09 sek), Maiks Heilvuds ieguva 4. vietu (+0.18 sek), bet Getina komandas biedrs Haudens Genlijs samierinājās ar 5. vietu (+0.61 sek). Pat posmi, kas mūsdienās noslēdzas aiz drošības mašīnas nespēj satuvina’t vadošo piecinieku tik cieši, kā Moncas trase prata pirms gandrīz pusgadsimta.
Ne mazāk iespaidīgs finišs bija vērojams Heresas trasē 1986. gadā, kad par uzvaru spēkojās divi nākotnes čempioni. Naidžels Mansels pēdējā aplī uzbruka Airtona Sennas pozīcijai, taču brazīlietis nosargāja pozīciju ar 0.014 sekunžu rezervi. Zīmīgi, ka trīs papildus punkti, ko Mansels izcīnītu uzvaras gadījumā, ļautu viņam sezonas kopvērtējumā pārspēt Alenu Prostu un kļūt par čempionu.
https://www.youtube.com/watch?v=zQu8J8lQD9k
Daudzu fanu atmiņās joprojām ir 2016. gada sezonas pēdējais posms Abū Dabī, kad Luiss Hamiltons pēdējos apļos centās bremzēt savu aizmugurē esošo komandas biedru Niko Rosbergu, lai konkurenti viņu apsteigtu un Hamiltons kļūtu par čempionu. Viņa plāns neizdevās un Rosbergs finišēja mazāk kā pussekundi aiz komandas biedra 2. vietā, izcīnot čempiona titulu. Niko bija atkārtojis sava tēva Kekes sasniegumu, kurš par čempionu kļuva 1982. gadā, izcīnot tikai vienu uzvaru 16 sacīkstēs.
Līdz otrajai uzvarai Kekem pietrūka pavisam maz. Piecus apļus pirms finiša degvielas padeves sistēmas problēmas lika izstāties sacīkšu līderim Alenam Prostam un vadības grožus pārņēma Elio de Andželis. Pēdējā aplī viņa pozīcijai uzbruka Rosbergs, tomēr itālietis “Lotus” mašīnā prata aizsargāt savu pozīciju un finišēja 0.05 sekundes priekšā Rosbergam. Šī bija pirmā uzvara de Adželisa karjerā. Otrā tika izcīnīta ar viena apļa rezervi trīs gadus vēlāk Imolā, kad sākotnējais uzvarētājs Prosts tika diskvalificēts mašīnas svara pārkāpuma dēļ.
Lai gan sacīkstes 1950-tajos gados bija daudz ilgākas kā mūsdienās, arī tās neiztika bez saspringtiem finišiem. 1954. gadā Formula 1 beidzot bija pilnvērtīgi atkopusies no Otrā pasaules kara, tomēr “Mercedes” savu debiju atlika līdz Francijas posmam. W196 modelis ar dažādām vēl neredzētām inovācijām tehniskajā jomā ļāva vācu autoražotājiem jau debijas posmā izcīnīt ļoti pārliecinošu dubultuzvaru. Spraigu savstarpējo cīņu aizvadīja no “Maserati” pārvilinātais Huans Manuels Fanhio un vācietis Karls Klings, kuram tā bija debija Grand Prix sacīkstēs. Fanhio pieveica Klingu ar 0.1 sekundes pārsvaru (tolaik rezultātu mērija ar tikai vienu ciparu aiz komata). Klings pie uzvaras tā arī netika, jo gadu vēlāk “Mercedes” pameta autosportu Lemānas traģēdijas dēļ. Kas attiecas uz Francijas posma Top 3 – visiem izdevās pamest autosportu dzīviem un veseliem. Fanhio nodzīvoja līdz 84 gadu vecumam, Klings sagaidīja savu 92. dzimšanas dienu, bet “Ferrari” braucējs Roberts Manzons devās viņsaulē 97 gadu vecumā 2015. gadā kā pēdējais no pašas pirmās F1 sezonas braucējiem.
Lai cik aizraujoši būtu vērot divas formulas sāns pie sāna traucamies pretim finiša līnijai, šādu mirkļu nav daudz. Skalas otrā galā ir Džekijs Stjuarts un Deimons Hils, kuri attiecīgi 1969. gada Spānijas GP un 1995. gada Austrālijas GP savus tuvākos konkurentus apsteidza par 2 apļiem, kamēr 1958. gadā Portugālē 7.4 km garajā trasē Stirlings Moss finišēja vairāk kā 5 minūtes priekšā tuvākajam sekotājam Maikam Hotornam – distancēšanās no pārējiem tās viskrāšņākajā izpausmē.
Koronavīrusam turpinot savu izplatību, daudziem rodas jautājums, vai Formula 1 sezona vispār notiks. “Ja man būtu jāsniedz jums gala termiņš, es teiktu, ka tas ir oktobris,” norāda Ross Brauns. “Vienmēr būs iespēja ievilkt sezonu līdz pat 2021. gada janvārim. Šobrīd raugāmies šai virzienā.” Pēc šāda paziņojuma ir skaidrs, ka “Liberty Media” ir gatavi aizvadīt sezonu arī ar minimālo pieļaujamo sacīkšu skaitu pilnvērtīgam čempionātam – astoņām, lai gan arvien tiek apspriesti varianti saspiest kalendāru rudenī, veikt posmus bez skatītājiem, kā arī izmantot trases atkārtoti, mainot to konfigurāciju vai virzienu.
“Renault” pievienojusies veselai virknei Formula 1 un citu sporta veidu komandām, kas savus darbiniekus aizsūtījusi bezalgas atvaļinājumā. Darbinieki par aprīli un maiju nesaņems algu, bet gan valsts pabalstu, ko izmaksās Lielbrītānija, jo franču autoražotāju vienība bāzējas Enstounā. Ja radīsies nepieciešamība, bezalgas atvaļinājuma periods tikšot pagarināts.
Seši Formula 1 braucēji paziņojuši par jaunu simulatoru čempionāta izveidi ‘Race for the World’, kura mērķis ir savākt vismaz 100 tūkstošus dolāru, ko novirzīt cīņai ar COVID-19 izraisītajām sekām. Projektā piedalās Šarls Leklerks, Lando Noriss, Alekss Albons, Antonio Džiovinaci, Džordžs Rasels un Nikolā Latifi, kā arī spožākās Formula E, F2, F3 un Super Formula zvaigznes. Sacīkstes tiks aizvadītas 11., 14. un 17. aprīlī, izmantojot “Codemasters” spēli “F1 2019”.
Algarves trase Portugāles dienvidos ir saņēmusi FIA sertifikātu, lai organizētu Formula 1 sacīkstes. Jau pērn trases īpašnieki pieteicās sertifikācijai uz Grade1, kas ļautu aizvadīt ne tikai F1 testus, bet arī Grand Prix posmus. Trasē ir veiktas nepieciešamās drošības izmaiņas un šobrīd tā ir gatava uzņemt F1 komandas, ja tāda izdevība rastos. Īpašnieki neslēpj, ka sākotnēji ir plāns organizēt ziemas Formula 1 testu sesijas un atgriezt valstī MotoGP posmu. Formula 1 pēdējo reizi Portugālē risinājās Eštorilas trasē 1996.gadā, kad uzvaru izcīnīja Žaks Vilnēvs.
Pjērs Gazlī cer, ka Formula 1 sezonas sākums varētu risināties Pola Rikāra trasē Francijā – “Alpha Tauri” pilota māju posmā. Šobrīd atcelti vai pārcelti jau pirmo astoņi sezonas posmi un vakar tika paziņots par Kanādas GP pārcelšanu, bet nākamais rindā ir tieši Francijas GP, kam jānotiek 28.jūnijā. “Es ļoti vēlētos, lai viss sākas pēc iespējas ātrāk un ideāli būtu, ja tas notiktu Francijā,” paziņoja Gazlī, kurš uzturas Dubaijā, lai izvairītos no koronavīrusa ierobežojumiem Eiropā.
Arī Austrijas “Red Bull Ring” trase līdzīgi kā Silverstona ir gatava aizvadīt divus Grand Prix posmus, ja radīsies tāda nepieciešamība. Helmuts Marko paziņoja, ka nepietiek tikai ar to, ka Austrijā būs atļauts rīkot pasākumus, ja vēl būs spēkā ceļošanas ierobežojumi Eiropā. “Mūsu trasei ir lielas priekšrocības – varam reaģēt zibenīgi, jo sistēma ir funkcionējoša un gatava uzņemt Grand Prix posmu bez liela sagatavošanās procesa,” paziņoja Marko. “Turklāt varam noorganizēt arī divus posmus, viss atkarīgs no Liberty Media lēmuma un ceļošanas ierobežojumiem Eiropā.”
Tostarp Žakam Vilnēvam kārtējo reizi ir ļoti atšķirīgs viedoklis – kanādietis uzskata, ka F1 nevajadzētu sasteigt nepilnu sezona ar pusi no posmiem. “Darīt to tikai kontraktu dēļ būtu kļūda,” paziņoja Vilnēvs. “Prātīgāk būtu vispār šogad atcelt čempionātu, bet tā vietā organizēt pāris sacīkstes un tās būtu unikālas katra atsevišķi – kā Lemāna vai Indy500 sacīkste vai Grand Slam turnīrs. Tas ļautu komandām izmantot 2020.gada izskaņu, lai gatavotos 2021.gadam. Vairākas komandas ir pamatīgi apdraudētas un vienībām jāmeklē jauni veidi, lai izdzīvotu.”
Kā jau tas ilgāku laiku bija gaidāms, arī Monreālas trasē notiekošais Formula 1 Kanādas Grand Prix posms uz nenoteiktu laiku pārcelts koronavīrusa dēļ, kļūstot par devīto posmu, kas piedzīvojis izmaiņas. Neoficiāla informācija liecina, ka sacīkstes varētu norisināties vasaras beigās, nevis vienā izbraucienā ar Meksikas un Amerikas posmiem. Tagad par čempionāta pirmo posmu kļuvis Francijas GP 28. jūnijā.
Izmaiņas šodien skāra arī pasaules rallijkrosa čempionāta kalendāru. Beneluksa posms Spa trasē, kur pērn finālā cīnījās arī Jānis Baumanis, pārcelts uz 3.-4. oktobri, iespraucoties starp Rīgas un Abū Dabī posmiem. Šobrīd tiek izskatītas iespējas pārcelt arī jūnija vidū gaidāmo Norvēģijas posmu un jūlija sākumā plānotās cīņas Holjesā, Zviedrijā. Šī ir pirmā reize, kad čempionāta posms tiek pārcelts uz konkrētu datumu, jo Portugāles un Katalonijas posmi pie jaunā norises laika vēl nav tikuši.
Arī MotoGP sezona nesāksies ātrāk par jūnija vidu, jo čempionāta organizatori šodien izplatīja paziņojumu par Itālijas un Katalonijas posmu pārcelšanu uz nenoteiktu laiku. Tā kā lielākā daļa vadošo braucēju nāk no Itālijas un Spānijas, tad posmi Mudžello un Barselonas trasēs allaž ir pārpildīti ar entuziastiskiem faniem, kuriem šoreiz nāksies paciesties mazliet ilgāk. Katalonijas posmā “Yamaha” sastāvā ar īpašu uzaicinājumu vienu sacīksti plānoja aizvadīt Horhe Lorenco, kurš pagājušā gada izskaņā lika punktu savai MotoGP karjerai.
Divas no mazākajām Formula 1 komandām “Racing Point” un “Williams” apstiprinājušas, ka liela daļa darbinieku dīkstāves laikā nesaņems algu, kamēr triecienu piedzīvojušas arī vadošo darbinieku un braucēju algas.
“McLaren” komanda pagājušajā nedēļā bija pirmā, kas publiski paziņoja par darbinieku sūtīšanu bezalgas atvaļinājumā. Nu viņu piemēram ir sekojušas vēl divas komandas. Tā kā abas ir bāzētas Lielbritānijā, tad darbinieki pilnīgi bešā nepaliks, jo valdība šādā situācijā nonākušiem darbiniekiem sniedz pabalstus.
“Williams” braucēji Džordžs Rasels un Nikolā Latifi zaudēs 20 procentus no savas algas, sākot ar 1. aprīli. Identiskā situācijā atrodas arī komandas vadība. Šis dīkstāves periods ilgs vismaz līdz maija beigām.
Arī “Racing Point” apstiprināja, ka Serhio Peress un Lenss Strols piekrituši algas samazinājumam, tomēr komanda atteicās atklāt precīzas summas.
“McLaren” vienības izpilddirektors Zaks Brauns atklājis medijiem, ka komandas jau tikpat kā vienojušās par budžeta griestu samazināšanu no 175 līdz 150 miljoniem, tomēr norāda, ka čempionātu gaida grūti laiki un nespēja pielāgoties situācijai var rezultēties ar četru komandu aiziešanu no Formula 1.
Virtuālajā Austrālijas Grand Prix dominē Šārls Leklērs, “Ferrari” komandas braucējs, uzvarot par 14 sekundēm.
Otrais virtuālā GP posms tika aizvadīts Austrālijā, Melnburnas trasē, un šoreiz piedalījās jau vairāki pastāvīgie F1 braucēji – Lando Noriss, Šārls Leklērs, Džordžs Rasels, Aleksandrs Albons, Nikolass Latifi un Antonio Džiovinaci. Kompānijai pievienojās, nu jau pensijā esošais, 2009. gada F1 čempions Džensons Batons, kurš finišēja 11. pozīcijā.
F2 braucējs Kristians Lundgards bija vienīgais, kurš patiesi spēja turēties līdzi Leklēra tempam, taču soda laiki neļāva kārtīgi cīnīties par uzvaru. Leklērs gan pēc virtuālās sacīkstes teica:”Esmu traki nosvīdis. Muskuļi nesāp, taču koncentrācija ir milzīga un daudz svīstu.”
Norisam gan neveicās, nu jau divas reizes pēc kārtas, kad viņš tiek “izmests” no spēles servera, dēļ interneta problēmām. Viņam sacīksti vajadzēja skatīties no malas, un izmantojot brīvo laiku uzzvanīja Maksam Verstapenam, kurš gan asi kritizē oficiāli Formula 1 spēli ar tādām replikām, kā “ņem nost no datora to spēli un met miskastē” vai “izbaudi sacensības, es nekad nepievienošos [spēlei]”. Noriss gan ņēma vērā nīderlandieša padomu un to izdzēsa. ‘Red Bull’braucējs pats arī ir kaislīgs simulatoru fans, taču dod priekšroku citiem sacīkšu simulatoriem – ‘R-factor 2’ vai ‘iRacing’-, kur, viņaprāt, ir labākas vadības fizikas.
Nākamais virtuālais posms ir pēc divām nedēļām un notiks Ķīnas Grand Prix vietā.
