Wednesday, May 13, 2026
spot_img
Sākums Blogs Lapa 512

Ko F1 var mācīties no atkopšanās pēc Otrā pasaules kara?

Formula 1 savā 70 gadus ilgajā pastāvēšanas vēsturē ir gājusi cauri daudz problēmām. Strīdi starp braucējiem, komandām, posmu organizatoriem, čempionāta rīkotājiem, starptautisko federāciju un rīkotājvalstu iekšējās politikas nostājām vairākas reizes gandrīz iznīcināja čempionātu, tomēr šī brīža krīze ir dziļāka par tām visām. Ekonomika, sports un kultūra piedzīvo lielāko izaicinājumu kopš Otrā pasaules kara. Ieskatīsimies, kā toreiz tika atjaunota kārtība formulu sacīkstēs.

Pirmskara autosporta uzplaukums

Lai gan Formula 1 kā čempionāts savu debijas sezonu piedzīvoja 1950. gadā, autosacīkstes plašu popularitāti piedzīvoja krietni agrāk. Tās bija krietni vien garākas kā mūsdienās, tādēļ braucēju maiņa bija samērā populāra. Čempionāta ietvaros tika skaitīti tikai daži populārākie posmi, tomēr visas sezonas garumā braucējiem bija iespēja aizvadīt samērā daudz sacīkšu.

1930-to gadu sākumā neapturamas bija “Alfa Romeo” mašīnas, ar viņu spožāko zvaigzni itāli Tacio Nuvolari pie stūres. Uz politiskās skatuves tikmēr situācija bija ļoti sašūpojusies. Daudzās valstīs demokrātiju gāza jaunie diktatori, kuri par katru cenu centās padarīt savu nāciju par spožāko visā pasaulē.

Vācijas kanclers Ādolfs Hitlers bija spilgtākais piemērs centieniem to sasniegt ar sporta palīdzību. 1936. gadā Berlīnē risinājās Olimpiskās spēles, tomēr vēl dažus gadus pirms tām Hitlers ķērās klāt autosportam, piesolot 450 tūkstošus reihsmarku rūpnīcām, kas būvētu Grand Prix sacīkšu mašīnas. Pie dāsnā finansējuma tika “Mercedes-Benz” un “Auto Union”, kas ļāva vāciešiem absolūti dominēt no 1935. līdz 1939. gadam. Abas rūpnīcas galvenokārt izmantoja vietējos braucējus. Par spožāko zvaigzni kļuva Rudolfs Karačiola, uzvarot Eiropas Grand Prix čempionātā trīs reizes. Dzimtenē viņš tika īpaši slavēts, pateicoties publiski paustajam atbalstam nacistu partijai.

Karš

Nāvējošākais militārais konflikts cilvēces vēsturē laupīja aptuveni 80 miljonus dzīvību. Lai gan tajā iesaistījās arī ASV, Japāna un Ķīna, par kara epicentru kļuva tieši Eiropa. 1939. gada sezona bija noslēgusies pirms tā sākšanās, lai gan oficiāli čempions tā arī netika nosaukts. 1940. gadā itāļi paguva aizvadīt pāris sacīkstes, taču nākamo piecu gadu laikā domas par autosacīkstēm bija tikpat nereālas kā šodien.

Sacīkšu braucēji bija samērā jauni puiši. Daudzi no viņiem vēl nebija sasnieguši 30 gadu vecumu, tādēļ vienu dzīvībai bīstamo nodarbi nācās aizstāt ar citu. Vairāki no tā neatgriezās. Nācijas tika izputinātas. Valstis savu finansējumu vairāku gadu garumā pilnībā veltīja militārajai attīstībai, tādēļ autotehnika palika dīkstāvē.

Atkopšanās fāze

Pēc kara beigām vairākas pilsētas bija gatavas rīkot sacīkstes, vairums no tām Francijā, un Starptautiskā automobiļu klubu asociācija (tagad FIA) visai ātri nodibināja jaunu čempionātu, kura nosaukuma izvēlē līdzās Formula 1 kandidēja arī tādi nosaukumi kā Formula A un Formula I (līdz ar to mazāk jaudīgās Formula 2 sauktos Formula B vai Formula II).

Kara galvenajiem ‘ļaundariem’ vāciešiem tika aizliegts piedalīties autosportā līdz pat 1950. gadam. Tā kā “Mercedes” un “Auto Union” vārdi strauji izzuda no aprites, bet tehniskie noteikumi lielā mērā bija saglabājušies no 1930-tajiem gadiem, uz uzvaru takas atgriezās “Alfa Romeo”.

Galveno problēmu sagādāja braucēju trūkums. Nuvolari un par Šveices pilsoni kļuvušais Karačiola savas karjeras bija noslēguši, bet Varci, Širons, Farina un Fadžioli atradās karjeras norietā. Situācija pavēra lielisku izdevību valstij, kura karā tikpat kā nebija cietusi – Argentīnai. Piepeši uz Eiropu plūda vesela virkne talantīgu braucēju – Fanhio, Gonzaless un Marimons.

Formula 1 grūtais sākums

Pasaules čempionāts motošosejā savu debiju piedzīvoja jau 1949. gadā, kamēr līdz Formula 1 pasaules čempionāta izveidošanai bija jāgaida vēl viens gads. Sezona faktiski sastāvēja no sešiem posmiem. Tā kā visa darbība notika Eiropā, tad ieskaitē nācās iekļaut kādu posmu, kas atrastos citā kontinentā. Par to kļuva Indianapolisas 500 jūdžu sacīkstes. Eiropieši uz tām nedevās. Sacīkstēm ovālā Formula 1 mašīnas nederēja, bet amerikāņiem neradās liela interese par došanos pāri okeānam. Dažus gadus Grand Prix sacīkstes un Indy 500 pat notika vienā nedēļā, jo nebija jēgas pielāgot kalendāru, lai braucēji pagūtu uz visiem posmiem.

Lai gan agrāk braucēji turpināja savas karjeras augstākajā līmenī daudz ilgāk kā mūsdienās, tomēr vēlais starts vairāk uzskatāms par mītu. Līdz 1950. gada Lielbritānijas GP, kas kļuva par pirmo F1 sacīksti, vairums jauno talantu vēl nebija izlauzušies līdz F1 līmenim, tomēr tuvāko gadu laikā debitēja britu jaunā paaudze Moss (21 gada vecumā), Kolinss (20) un Hotorns (23).

“Alfa Romeo” dominēja čempionātā pirmos divus gadus, izmantojot trīsdesmitajos gados radīto mašīnu ar ļoti niecīgu budžetu. Kad Itālijas valdība atteicās finansēt Formula 1 projektu, vienība saprata, ka jauna automobiļa izveide pašu spēkiem būtu pārāk dārga, bet ar esošo spēkratu konkurēt ar “Ferrari” nebūtu iespējams. Izgāzās arī “BRM” komandas V16 litru dzinēja projekts.

Enzo Ferrari bija palicis ar labu mašīnu, bet bez nopietniem konkurentiem. 1954. gadā bija jāstājas spēkā jauniem noteikumiem, kas paredzēja 2.5 litru atmosfērisko dzinēju ieviešanu, tādēļ neviens nebija ieinteresēts ieguldīt līdzekļus formulās, kuras varēs izmantot tikai vienu vai divus gadus. Organizatoriem nekas cits neatlika kā aizvadīt divas sezonas pēc Formula 2 tehniskajiem noteikumiem.

“Ferrari” dominance bija tikpat izteikta kā “Alfa Romeo” pirms tam. Askari kļuva par pirmo divkārtējo čempionu, tiekot galā ar Farinu un Fanhio. Itālieša spožo talantu nevar noliegt, tomēr viss pa īstam sākās 1954. gadā. Jaunie noteikumi pavēra jaunas izdevības. “Lancia” piesaistīja Askari, “Mercedes” vārds atgriezās uz autosporta skatuves, “Maserati” kļuva spēcīgāki un interese par autosacīkstēm strauji pieauga.

Pēc pieciem tukšajiem gadiem bija nepieciešamas 9 sezonas līdz Grand Prix sacīkstes atguva savu kādreizējo spožumu, piesaistot miljonārus, modeles, karaliskās ģimenes, benzīngalvas un vienkāršos ļaudis.

Trieciens uz vairākiem gadiem

Traģēdijas un triecieni sekoja, tomēr neviens no tiem nespēja mainīt Formula 1 kursu. Šobrīd piedzīvojam pavisam citādāku traģēdiju, tomēr rezultāts var izskatīties samērā līdzīgs. Formula 1 galvenie izdevumi ir desmit komandu nodrošināšana ar balvu fondu, kas ir atkarīgs no sezonas ienākumiem. Šāds biznesa modelis nodrošina iespēju neiebraukt dziļos mīnusos, turklāt situāciju uzlabo fakts, ka čempionātu organizē milzīgs miljardiem vērts uzņēmums “Liberty Media”, kas vajadzības gadījumā var papildināt kasi.

Problēmas būs meklējamas dalībniekos. Jaunām komandām šis būtu ļoti neizdevīgs laiks, lai ienāktu čempionātā, jo bez balvu fonda tām praktiski nāktos radīt divas dažādu paaudžu formulas. Tikmēr esošās šogad var palikt bešā. Inficēto pacientu skaits pasaulē ar katru dienu labo iepriekšējos rekordus, tādēļ ir ļoti reāla iespēja, ka Formula 1 mašīnas trasē atgriezīsies tikai nākamgad.

Budžeta griesti nākamgad būs mērojami 175 miljonos USD, tomēr pat šī summa faktiski iespaidos tikai 3 komandas. Iesaldējot tehniskos noteikumus, izpētes un attīstības daļai nepieciešamie līdzekļi strauji saruks, tādēļ šis slieksnis vairāk kalpos kā ierobežojums jaunās paaudzes mašīnas attīstīšanai.

Lai gan klīst runas, ka arī 2022. gads vēl nebūs tas, kurā redzēsim jaunos modeļus, situācija 1952. gadā iemācīja, ka atlikt tos uz vēl kādu gadu tikai bremzēs F1 progresu ilgtermiņā. Tā vietā jāsāk domāt alternatīvas, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku dalībnieku loku un izskatās, ka tieši “Alfa Romeo” ir atraduši risinājumu.

Ekstrēmas situācijas pieprasa ekstrēmas darbības – “Alfa Romeo” un “Williams” šobrīd aktīvi cīnās par to, lai budžeti jau nākmgad tiktu ierobežoti līdz 100 miljoniem, nevis 175 miljoniem USD. Žana Toda ieceri par 150 miljoniem USD atbalstīja “Mercedes”, kamēr “Red Bull” un “Ferrari” nonāca opozīcijā.

Pārliecināt vadošās komandas savilkt jostas par vēl vairākiem caurumiem būs ļoti sarežģīti, it īpaši ņemot vērā, ka “Red Bull” rīcībā ir 2 balsis (arī “AlphaTauri”). Tā kā noteikumi uz 2021. gadu ir iesaldēti, labāka laika tik pamatīgām izmaiņām vairs nebūs.

Ja budžeta griesti paliek 175 miljonu robežās, “Haas”, “Williams”, “Renault”, “Alfa Romeo”, “Racing Point” un varbūt pat “Mercedes” savu pēdējo sacīksti jau ir aizvadījuši…

MotoGP ziņas īsumā – Janones diskvalifikācija, Francijas GP pārcelšana, Doviciozo pārsteigums

0

MotoGP braucējam Andrea Janonem piešķirta diskvalifikācija uz 18 mēnešiem par neatļautu stereoīdu lietošanu. Itāļu motosportista analīzes pagājušā gada rudenī norādīja uz androgēno anabolisko steroīdu klātnūtni. “Aprilia” pārstāvim draudēja 4 gadu diskvalifikācija, tomēr tiesas prāvā neizdevās pierādīt, ka Janone aizliegtās vielas lietojis apzināti, līdz ar to sods samazināts līdz 18 mēnešiem, sākot ar atpakaļejošu datumu (2019. gada 17. decembri). Tas nozīmē, ka Janone varēs atgriezties motosportā 2021. gada 17. jūnijā.

Tupinoties COVID-19 izplatībai, oficiāli paziņots, ka pārcelts tiks arī Lemānas trasē paredzētais Francijas GP posms, kam bija jānotiek maija vidū. Ja Spānijas un Francijas posmi neatradīs jaunu vietu kalendārā, bet pārējie posmi notiks, kalendārs sastāvēs no 17 posmiem. Čempionāta īpašniekiem “Dorna” nepieciešams aizvadīt vismaz 13 sacīkstes, lai izpildītu FIM kontraktu, tomēr gaidāms, ka vēl vairāki posmi tiks pārcelti, jo šobrīd tuvākie posmi paredzēti 31. maijā Mudželo trasē, Itālijā, un 7. jūnijā Barselonas trasē, Spānijā.

Pēdējo trīs sezonu vicečempions Andrea Doviciozo atzinis, ka viņu pārsteidza Marka Markesa lēmums palikt “Honda” rūpnīcā uz vēl četriem gadiem. Itālis sarunā ar “Sky Italia” norādīja, ka viņš bija gaidījis Markesa pāreju uz citu komandu. Markess ar “Honda” ir braucis visu savu MotoGP karjeru kopš ienākšanas čempionātā 2013. gadā. No rūpnīcas vienībām Markesa vienīgā alternatīva būtu Doviciozo pārstāvētā “Ducati”, jo “Yamaha” jau ir vienojusies ar Vinjalesu un Kvartararo, bet “Suzuki”, visticamāk, paturēs Rinu un Miru, kamēr “KTM” un “Aprilia” pagaidām nav spējīgi nodrošināt savus braucējus ar motociklu, kas ļautu cīnīties par uzvarām.

Bijušajam F1 bosam Eklstonam 89 gadu vecumā būs dēls

0

Nekad nav par vēlu baudīt dzīvi un Bernijs Eklstons to apliecina visā krāšņumā. Vācu laikraksts “Blick” ziņo, ka 89 gadus vecā miljardiera un viņa 46 gadus vecās sievas Fabiana Flosi ģimenē gaidāms pieaugums.

Eklstons, kurš jau ir izaudzinājis trīs meitas un ticis pie 5 mazbērniem un viena mazmazbērna, jūlijā kļūs par tēvu arī savam pirmajam dēlam. Pats Eklstons apstiprināja šos jaunumus: “Jā, pieaugums gaidāms vasarā. Ceru, ka viņš ļoti drīz iemācīsies spēlēt bekgemonu.

Bekgemons (latviski un krieviski pazīstams arī kā ‘nardi’) ir galda spēle, ko iecienījuši vairāki spoži F1 personāži. Sebastians Fetels pat dažkārt ņem šo spēli līdzi uz posmiem, ja zin, ka tos apmeklēs arī Eklstons.

Šobrīd Eklstons atrodas pašizolācijā savā fermā netālu no Sanpaulu. Viņa dēls būs par 65 gadiem jaunāks par pusmāsu Debru, kas piedzima Eklstona laulībā ar pirmo sievu Aiviju Bemfordu. Plašu TV slavu ar dažādu realitātes šovu palīdzību guvušas abas jaunākās Eklstona meitas Tamāra (35) un Petra (31) no Bernija otrās laulības ar horvātu modeli Slaviku Radiču, kura pēc šķiršanās prāvas 2008. gadā tika pie 740 miljoniem mārciņu.

Kā visiem vecākiem, mums ir tikai viena vēlēšanās – lai bērniņš piedzimtu vesels. Ceru, ka viņam nekad neradīsies interese par Formula 1,” norāda Eklstona trešā sieva Fabiana.

“Pēc mana laika Formula 1 čempionātā, mums bija pietiekami daudz laika ‘treniņiem’,” piebilst allaž ar humora izjūtu apveltītais Eklstons, kurš oktobra beigās atzīmēs savu 90. dzimšanas dienu.

Mazākas algas ‘McLaren’ komandā, Fetels naudu neuzskata par prioritāti

0

“McLaren” komandas braucēji Karloss Saincs un Lando Noriss ir labprātīgi piekrituši algas samazainājumam, lai vienība ietaupītu līdzekļus un labāk sagatavotos brīdim, kad sacīkstes atsāksies.

Tieši braucēji, kuriem jāvada miljoniem dolāru vērtās mašīnas, ir tie cilvēki, kuri saņem vislielākos atalgojumus. Pēc racefans.net portālā publicētās informācijas Sainca alga šogad būtu mērāma 8 miljonos dolāru, bet Noriss saņemtu divus miljonus. Tāpat alga samazināta kompānijas vadītājam Zakam Braunam, bet vairāki darbinieki šobrīd atrodas bezalgas atvaļinājumā.

“McLaren” komanda ir bāzēta Vokingā, Anglijā. Pēc Lielbritānijā izsludinātā likuma visi darbinieki, kuri atrodas bezalgas atvaļinājumā un kuru pozīcija krīzes beigās tiks atjaunota, saņems valdības atbalstu 80 procentu apmērā no algas, kamēr vien tas nepārsniedz 2500 mārciņu mēnesī.

Tikmēr “Ferrari” braucējs Sebastians Fetels, kurš nesen noraidīja “Ferrari” līguma pagarināšanas piedāvājumu, norādījis, ka finansiālais aspekts neesot svarīgākais viņa lēmuma pieņemšanā. Četrkārtējais pasaules čempions šobrīd vēl izvērtē piedāvājumus un iespējas, neizslēdzot iespēju pamest čempionātu šīs sezonas izskaņā. Fetels šosezon saņem 33 miljonus USD, tomēr plānots, ka viņa alga strauji saruks, it īpaši ņemot vērā komandas biedra Šarla Leklerka lieliskās sekmes.

Leģendārajam Maikam Heilvudam – 80: Varonība, pareģojums un traģēdija

0

Divi goda pjedestāli, 50 starti un iespēja sacensties pie “Lotus”, “Surtees” un “McLaren” stūres nebūt neizklausās pēc sliktas karjeras, tomēr britam Maikam Heilvudam tā bija sekundāra karjera. Pasaule labāk viņu pazina kā izcilu sportistu uz diviem riteņiem. Šodien Maiks Heilvuds svinētu savu 80. dzimšanas dienu. Diemžēl, tam nebija lemts piepildīties…

Mūsdienās ļoti reti novērojami gadījumi, kad sportisti sasniedz labus rezultātus gan pie motocikla, gan automašīnas stūres, agrāk tā bija normāla parādība. Lai gan Valentino Rosi testi pie “Ferrari” stūres guva plašu publicitāti, viņš nebūt nebija pionieris šai jomā. Visspožākā zvaigzne šai ziņā bija Džons Sērtiss, kurš 4 reizes kļuva par motošosejas čempionu 500cc klasē (ekvivalents tagadējam MotoGP), bet vēlāk veiksmīgi nodrošināja sev arī Formula 1 titulu. Ko līdzīgu centās sasniegt arī viņa tautietis Maiks Heilvuds.

Viņš bija motošosejas spožākā zvaigzne, triumfējot 1962., 1963., 1964. un 1965. gadā, kā arī, iespējams, atņemtu Džakomo Agostini vēl daudzas uzvaras, ja interese par sacīkšu mašīnām negūtu virsroku. Pirmais uznāciens uz Formula 1 skatuves 1964. gadā ar “Reg Parnell” komandas “Lotus” formulu nebija sekmīgs, tomēr arī viņa komandas biedram Krisam Eimonam neklājās daudz labāk.

Iekrājis pieredzi zemākās klasēs, Heilvuds atgriezās F1 1971. gadā pie “Surtees” komandas stūres. Vienību dibināja leģendārais Džons Sērtiss, tomēr tā spožus panākumus neguva un desmitgades beigās tika likvidēta. Heilvuds gan 1972. gadā sasniedza tās labāko rezultātu ar 2. vietu Itālijā, togad uzvarot arī Eiropas Formula 2 čempionāta kopvērtējumā.

Maika autosacīkšu karjeras spožākajam sasniegumam gan nav absolūti nekādas saistības ar rezultātiem trasē. 1973. gada Dienvidāfrikas posma otrajā aplī Heilvuds sadūrās ar Kleja Regaconi “BRM” mašīnu. Tā uzreiz uzliesmoja. Britu sportists uzreiz metās liesmās, lai glābtu savu konkurentu. Heilvuda kombinezons aizdegās, tomēr trases darbinieks spēja apdzēst liesmas un Maikam izdevās izvilkt Regaconi no mašīnas un glābt šveicieša dzīvību. Vēlāk par savu varonību Heilvuds saņēma Džordža medaļu, kas ir viens no prestižākajiem Apvienotās Karalistes un Nāciju Sadraudzības apbalvojums.

Autosporta karjera Heilvudam strauji aprāvās nākamajā sezonā 34 gadu vecumā. Tieši Regaconi bija viens no galvenajiem kandidātiem uz titulu, kamēr Heilvuds “McLaren” sastāvā dažkārt pārsteidza ar spožu sniegumu, pieveicot pat topošo čempionu un komandas biedru Emersonu Fitipaldi. Leģendārā, garā un bīstamā Nirburgringas trase divus gadus vēlāk gandrīz atņēma dzīvību Nikijam Laudam, tomēr 1974. gadā par cietušo kļuva Heilvuds. Pēc pamatīgas avārijas viņš guva ļoti smagus lūzumus abām kājām un pie Formula 1 mašīnas vairs nesēdās.

Bezdarbība nebija domāta viņam. Dažus gadus vēlāk sekoja atgriešanās uz sacīkšu motocikla pēc vairāk kā 10 gadu pauzes ar dalību Menas salas TT sacīkstēs. 1979. gadā Heilvuds pielika punktu savai karjerai. Diemžēl viņa pēcsacīkšu dzīve neizvērtās kā iecerēts par spīti ļoti bīstamas profesijas izvēlei jaunībā.

1981. gadā mierīgā pavasara sestdienā Heilvuds kopā ar abiem bērniem devās nelielā brīvdienu izbraucienā. Atpakaļceļā smagā automašīna veica bīstamu manevru, izraisot smagu avāriju. Heilvuda 9 gadus vecā meitiņa Mišela gāja bojā, kamēr Maiks un viņa dēls Deivids tika ievietoti slimnīcā. Divas dienas vēlāk arī Maika sirds pārstāja pukstēt 40 gadu vecumā. Deivids izveseļojās, kamēr smagā auto šoferim par manevru tika piešķirts 100 mārciņu sods.

Togad Heilvuda bijusī draudzene Elizabete Makkartija izdeva memuāru, kurā aprakstīja savas attiecības ar motorsportistu. Abi iepazinās 1967. gadā Kanādas Grand Prix laikā. Kad Maiks bildināja Elizabeti, viņa noteica, ka nevēlās precēt kādu, kurš var nomirt jebkurā sacīkšu nedēļas nogalē. Heilvuds atbildējis, ka zīlniece Dienvidāfrikā viņam esot pareģojusi, ka viņš nomiršot pirms 40 gadu sasniegšanas smagā auto dēļ… tādēļ viņai neesot jāuztraucas, jo tas nenotikšot trasē.

Statistika norāda, ka Agostini ir visvairāk titulu, Rosi visvairāk uzvaru, bet Sērtisam vislielākais uzvaru skaits pret aizvadītajiem posmiem, tomēr tie ir tikai skaitļi. Kad runa ir par visu laiku labāko, Heilvudu nevar nepieminēt.

F1 veic ārkārtas izmaiņas noteikumos, lai pasargātu čempionātu un komandas

0

Pasaules Motoru Sporta padome šodien paziņoja par vairākām ārkārtas izmaiņām noteikumos, tostarp liedzot Formula 1 komandām šogad sākt attīstīt 2022.gada jaunās tehniskās paaudzes modeļus.

COVID-19 vīrusa izplatība turpina ietekmēt pasaules sportu un Formula 1 vadība ir nākusi klajā ar vairākiem jauninājumiem, lai pasargātu čempionātu šajā nestabilajā laikā. Šobrīd tiek meklēti ceļi, lai ierobežotu komandu tēriņus 2020.gadā un tāpēc jebkāda gatavošanās 2022.gada tehnisko noteikumu revolūcijai ir liegta, savukārt ar nākamo sezonu čempionātā stāsies spēkā budžeta griesti 175 miljonu USD apmērā, kas vismaz daļēji ierobežos lielo komandu iespējas salīdzinājumā ar mazajām vienībām.

Šobrīd Formula 1 čempionātā ir atcelti vai pārcelti pirmie astoņi posmi un tas nozīmē ievērojamu kritumu ienākumos, kura daļu saņem arī komandas. F1 izpilddirektors Čeiss Kerijs joprojām cer, ka izdosies aizvadīt 15-18 sacīkšu sezonu, ja tā varēs sākties vasarā.

Tostarp pieņemts lēmums, ka noteikumu izmaiņas šajā nestabilajā laikā ir iespējams veikt ar 60% komandu atbalstu. Tas darīts, lai operatīvāk reaģētu uz konkrēto situāciju un ieviestu, piemēram tādus jauninājumus, kā divu dienu sacīkšu nedēļas nogale vai veiktu izmaiņas kalendārā.

Kamēr šobrīd ir spēkā ‘vasaras brīvdienas’ ar aizliegumu strādāt komandu fabrikās, Pasaules Motoru Sporta padomes sēde šo aizliegumu piemēroja arī dzinēju ražotājiem, uz kuriem iepriekš šie noteikumi neattiecās. “Ferrari” un “Renault” jau bija slēguši savas fabrikas, kamēr “Mercedes” un “Honda” dzinēju fabrikas strādāja ierobežotā režīmā, ievērojot valdību norādījumus.

Arī testu noteikumos veiktas izmaiņas – trīs dienu pēcsezonas testi tagad atcelti un tā vietā notiks vienas dienas testi jaunajiem pilotiem. Pielāgoti arī jaudas agregāta komponentu ierobežojumi – ja notiks 14 vai mazāk sacīkstes, tad viens pilots vaēs izmantot maksimums divas vienības no katra jaudas agregāta komponenta: iekšdedzes dinēja, turbo sistēmas, MGU-H un MGU-K sistēmām, baterijas un elektronikas kontroles bloka. Ja sacīkšu skaits būs 11 uz mazāk, drīkstēs izmantot tikai vienu komponentu.

COVID-19 konstatēts ‘Mugen’ komandas pilota menedžerim, iespējams Marko Asmeram

Japāņu Super Formula čempionāta komanda “Mugen” ir paziņojusi, ka viena no vienības pilotu menedžeriem ir konstatēts COVID-19 vīruss.

“Mugen” savā paziņojumā apstiprināja, ka inficēšanās pārbaudes konkrētai personai veiktas pēc pagājušajā nedēļā notikušajiem pirmsezonas testiem Fudži Speedway trasē. Kopš tā brīža visi komandas darbinieki pārstājuši strādāt fabrikā un komanda cenšas noteikt, kuri cilvēki bijuši ciešā saskarē ar inficēto personu.

Lai gan komanda nenosauc vārdā inficēto personu, portāls “Motorsport.com” ziņo, ka tas ir “Red Bull” junioru programmas pilota Juri Vipa menedžeris Marko Asmers.

Neskatoties uz vīrusa izplatību, Super Formula čempionāta organizatori neatcēla pirmssezonas testus 24. un 25.martā, lai gan liedza līdzjutējiem ierasties paddokā. Arī Super GT čempionāta testi bija paredzēti pāris dienas vēlāk, tomēr tie ir pēdējā brīdī atcelti, jo Japānas valdība pastiprināja ierobežojumus COVID-19 izplatības sakarā. Abu čempionātu pirmie trīs posmi jau ir pārcelti un pagaidām sezonu plānots sākt 19.-21.jūnijā ar posmu Sugo trasē.

Marko vēlējās inficēt visu ‘Red Bull’ komandu ar COVID-19

0

Ar ļoti īpatnēju paziņojumu nācis klajā “Red Bull” komandas padomnieks Helmuts Marko, norādot, ka viņš ir centies noorganizēt īpašu nometni, kurā viņa vienības braucēji izslimotu ar koronavīrusu un laicīgi iegūtu imunitāti pret to.

Bijušais F1 braucējs un Lemānas 24 stundu sacīkšu uzvarētājs Marko sarunā Austrijas TV kanālā “ORF” norādīja: “Mums ir četri Formula 1 braucēji un vēl astoņi vai desmit junioru sistēmā. Man bija doma organizēt īpašu nometni šajā laikā, kad fiziskajai un psiholoģiskajai formai nav nozīmes. Šis būtu bijis īstais laiks inficēties ar vīrusu.

Lai gan jauniem, trenētiem organismiem slimības sekas parasti nav tik smagas kā vecāka gadu gājuma cilvēkiem, tomēr riski joprojām pastāv. Tā, piemēram, NBA līgā spēlējošais basketbolists Rūdijs Gobērs dažas dienas pēc inficēšanās paziņoja, ka zaudējis smaržas un garšas spējas.

Viņi visi ir jauni puiši ar lielisku veselību. Šādā veidā viņi būtu gatavi, kad viss atsāktos. Ir jābūt pilnībā gatavam, jo šī būs ļoti smaga sezona, kad čempionāts atsāksies,” turpina Marko. Viņa ideja gan “Red Bull” komandā neguva atbalstu, līdz ar to ‘inficēšanās nometne’ netiks rīkota.

Marko ir noraizējies, ka nerīkojoties laicīgi, braucējiem ir risks saslimt vēlāk, līdz ar to nepaspēt atgūt savu formu līdz sezonas sākumam, kas, ja nekas vairs netiks pārcelts, gaidāms jūnijā.

Man šķiet, ka Makss Verstapens tagad brauc vairāk sacīkšu kā reālajā sezonā. Viņš ir pievērsies simulatoru sacīkstēm un dažkārt aizvada vairākas sacīkstes dienā. Tai pat laikā viņi visi uztur formu ar dažādiem vingrinājumiem. Ja sezona tiešām sastāvēs no 15 līdz 18 sacīkstēm, tā būs ļoti, ļoti smaga. Sezonas gaitā uzlabot formu ir neiespējami, tādēļ šis ir ideāls brīdis, lai to uzlabotu.

Eklstons iesaldētu tehniskos noteikumus uz trim gadiem, nevis tikai vienu

0

Kādreizējais Formula 1 vadītājs Bernijs Eklstons nācis klajā ar kārtējo paziņojumu, kā “Liberty Media” vajadzētu rīkoties šajos čempionātam grūtajos laikos, aicinot uz vēl ilgāku laiku atlikt jauno noteikumu ieviešanu.

Agrākos laikos cilvēkiem nebija tik daudz asistentu. Kad viņi nokļuva problēmās, es vienmēr palīdzēju no tām izķepuroties. Devu laiku, lai atmaksātu man parādu, citreiz pat aizmirsām iekasēt šo naudu. Tagad apgrozas pilnīgi citi cipari,” stāsta 89 gadus vecais Eklstons.

Es nopirktu visus sacīkšu organizatorus, kuri pilda lielisku darbu, noņemot riska slogu no viņiem. Tad es būtu atbildīgs par sacīkšu rīkošanu. Tā būtu pirmā lieta, ko es darītu.” Jāpiebilst, ka vēl pavisam nesen Eklstons aicināja “Liberty Media” pilnībā atcelt 2020. gada sezonu.

Tad censtos saglabāt komandas. Runātu ar tām ļoti jaukā ceļā, pastāstītu, ka tām ir jāmainas, lai turpinātu darbību. Pateiktu, ka tās iztērē pa daudz naudas, nē, izsviež pa daudz naudas. Tās sasodītās motormājas ir labs piemērs. Šeit var redzēt katra ego.

Savs viedoklis Eklstonam ir arī par gaidāmajām tehnisko noteikumu izmaiņām: “Nemainītu noteikumus vēl trīs gadus. “Liberty Media” ir pilnībā jāmaina pieeja. Galvenās izmaiņas, kuras veiktu, attiektos uz komandu čempionāta izveidi. Joprojām paliktu spēkā braucēju ieskaite visiem dalībniekiem un konstruktoru kauss lielajam četriniekam, vai cik nu viņi tur būs.

Pārējām komandām nodrošinātu divas šasijas, divus dzinējus un atļautu sezonā tērēt 30 miljonus mārciņu. Tad izstrādātu noteikumus, ņemot vērā mašīnas un dzinēju kapacitāti, lai komandām ar šādu budžetu būtu iespējas tikt uz pjedestāla un ar veiksmes palīdzību arī uzvarēt. Gada beigās komanda, kas ar šādu budžetu sasniedz labākos rezultātus, uzvarētu komandu čempionātā.”

Vaicāts, vai apsver iespēju kādreiz pārpirkt “Liberty Media” projektu un atgriezties pie F1 vadības stūres, Bernijs kodolīgi noteic: “Nekādā gadījumā.