Formula 1 sporta menedžmenta vadītājs Ross Brauns atzinis, ka nākotnē F1 varētu izmantot elektrodzinējus, tomēr tik drīz tas nenotikšot, jo Formula E čempionāts ir pierādījis, ka ar tiem nebūtu iespējams radīt tik aizraujošas sacīkstes kādas F1 vērojamas šogad.
“Mēs respektējam Formula E čempionātu par to, ko viņi dara un cik daudz šai laikā ir sasniegts, tomēr salīdzināt abus čempionātus ir tikpat kā neiespējami, it īpaši raugoties fanu bāzes apjomos. Šai ziņā Formula E vēl ir izstrādes procesā. Domāju, ka F1 attīstīsies pareizā virzienā, atrodot balansu starp sportu un šovu faniem. Ja pēc 5 vai 10 gadiem jutīsim, ka ir nepieciešamība ieviest citāda tipa jaudas agregātus, tad to darīsim,” norāda Brauns.
“Nav nekas, kas varētu mūs atturēt no elektrodzinēju ieviešanas F1 nākotnē, tomēr šobrīd tie nav tik iespaidīgi. Ideja sacensties ar elektromobiļiem vēl ir juniorkategorijas statusā. Tas ir jauks pasākums no organizatoriskā viedokļa, tomēr pašas sacīkstes nav aizraujošas. Ātrumi ir samērā mazi. Viņiem nav spilgtu personību. Tā ir mazāka junioru kategorija. Viņi gan paveikuši satriecošu darbu, katru posmu pārvēršot ielas ballītē. Formula 1 ir atšķirīga. Tā ir motorsporta virsotne. Ātrums, kādā mēs traucamies pa trasi, braucēju kalibrs, kā arī komandu profesionalitāte ir citā līmenī.”
Brauns gan atzīst, ka nākotne vēl ir miglā tīta: “Formula 1 nav sasaistīta ar iekšdedzes dzinējiem uz mūžu. Kas to lai zin, kur būsim pēc 10 gadiem. Nedomāju, ka pirms dekādes cilvēki varēja paredzēt, ka pasaule izskatīsies tāda kā šodien, tādēļ nevēlos neko solīt par plāniem pēc 10 gadiem, taču Formula 1 dosies pareizajā virzienā.“
“Red Bull” komandas vadītājs Kristians Horners ir pārliecināts, ka divkārtējā čempiona Fernando Alonso piesaiste uz Daniela Rikjardo vietu nebūtu veselīga izvēle komandai, norādot, ka izvēle, visticamāk, tiks veikta starp Karlosu Saincu un Pjēru Gazlī.
Pagājušajā nedēļā Daniels Rikjardo šokēja Formula 1 pasauli ar paziņojumu par “Red Bull” komandas pamešanu un pievienošanos “Renault” vienībai uz 2019. un 2020. gada sezonām. Ņemot vērā pēdējo gadu tendenci, aizstājējs, visticamāk tiks meklēts jauno braucēju akadēmijas ietvaros. Šīs hierarhijas ietvaros visaugstāk šobrīd atrodas “Toro Rosso” braucējs Pjērs Gazlī un uz “Renault” izīrētais Karloss Saincs. Neraugoties uz to, nesen pavīdējušas runas par 2005. un 2006. gada F1 čempiona Fernando Alonso potenciālo pievienošanos “Red Bull”.
F1 oficiālajā podkāstā “Beyond the Grid” Kristians Horners šīs baumas noliedzis, norādot, ka “Red Bull” izvēle jāizdara no savā pārraudzībā esošajiem braucējiem, turklāt Alonso gadījumā viņa reputācija kļūtu par pamatīgu šķērsli.
“Es cienu Fernando. Viņš ir lielisks braucējs, tomēr mums neietu viegli. Lai kurp viņš dotos, vienībā tiek radīts haoss. Nedomāju, ka komandai būtu veselīga viņa pievienošanās. Vēlamies palikt pie savas sistēmas – ieguldīt jaunajos braucējos, tā vietā, lai pieņemtu kādu, kurš ir savas karjeras norietā,” atzīst Horners.
“Force India” pēdējo sezonu līderis un viena no komandas stabilākajām vērtībām Serhio Peress atzinis, ka ir atradis alternatīvas ārpus savas pašreizējās komandas nākamajai sezonai, tomēr uzskata, ka, visticamāk, 2019. gadā paliks Silverstounā bāzētajā vienībā.
Peresa dāsnie sponsori ar “Telmex” priekšgalā komandas budžetā ienes aptuveni 15 miljonus USD, kamēr Okona startus nodrošina “Mercedes”, kas arī apgādā “Force India” ar saviem jaudas agregātiem.
“Esmu priecīgs, ka man ir pāris opciju. Protams, mēs visi vēlamies braukt “Ferrari” vai “Mercedes”, tomēr izdevība tikt tajās komandās šobrīd ir niecīga, tādēļ jāmeklē citi varianti, kur visspilgtāk apliecināt savu talantu. Pēdējos divus gadus kopvērtējumu noslēdzu kā ‘labākais no pārējiem’ (7. vietā aiz “Mercedes”, “Ferrari” un “Red Bull” braucējiem – aut.piez.). Vēlos redzēt, kas pieejams nākamgad, kur būs brīvas vietas un tad izlemšu. Primāri skatīšos, kas notiek tepat, jo domāju mums ir vislielākais potenciāls no visām komandām ārpus Top 3,” stāsta Peress.
1997. gada čempions Žaks Vilnēvs tikmēr aicinājis Lensam Strolam censties pēc iespējas ātrāk nokļūt “Force India” sastāvā, vēlams pat uz Beļģijas Grand Prix. Kanādietis ir pārliecināts, ka “Martini” sponsoru un Lorensa Strola finansu zaudējums ir pēdējā nagla “Williams” komandas zārkā, turklāt līgumu ir iespējams lauzt priekšlaicīgi. Ja Vilnēva redzējums piepildīsies, Peresa vai Okona sezoan var noslēgties ātrāk kā paredzēts.
Nesen Peress savā “Instagram” profilā publicēja bildi, sēžot pie TV, ar tekstu “2011-2018”. Lai gan nav skaidrs, kas tieši ar to bija domāts, fakts, ka meksikānis F1 debitēja 2011. gadā lika vairumam F1 līdzjutēju domāt, ka 28 gadus vecais Peress sezonas izskaņā varētu likt punktu savai karjerai. Īsi pēc bildes publicēšanas tā tika dzēsta.
Sergio Pérez subió ésta imagen a su instagram pero después la borró.
Ārsti, kuri veica plaušu transplantācijas operāciju “Mercedes” F1 komandas padomniekam un trīskārtējam F1 čempionam Nikijam Laudam, atklājuši, ka bez tās Laudas dzīvība būtu briesmās, turklāt viņam būtu atlikušas vien pāris dienas vai nedēļas.
Vīnes slimnīcas pulmonoloģijas nodaļas vadītājs Marko Idzko atklājis, ka Laudam esot konstatēts hemorāģiskais alveolīts. Tas ir iekaisums plaušu alveolās, kā rezultātā rodas asiņošana plaušu audos un elpošanas ceļos. Šādu iekaisumu rezultātā pacientiem ir apgrūtināta gaisa ieelpošana plaušās un ievērojami palielinās nāves risks.
Kad medikamenti un aprūpe intensīvās aprūpes nodaļā nesniedza cerēto rezultātu, tika pieņemts lēmums veikt ekstrakorporālo membrānu oksigenāciju (ECMO). Šai brīdī ārsti Laudam esot devuši pesimistisku prognozi – vien pāris dienu, līdz ar to strauji bija nepieciešams veikt plaušu transplantācijas operāciju, lai gan parasti gaidīšanas laiks ir 5 dienas, tomēr ar to varēja nepietikt. Kardioloģijas nodaļas vadītājs Kristians Hengstenbergs atzinis, ka operācija notikusi veiksmīgi un Laudam vajadzētu piedzīvot pilnīgu atlabšanu.
Parasti pēc plaušu transplantācijas (Vīnes slimnīca tādas veic ~150 gadā) pacienti pamet slimnīcu divu līdz trīs nedēļu laikā, tomēr Laudas gadījumā šis process varētu būt ilgāks saistībā ar pusotru nedēļu kas pavadīta intensīvajā aprūpē.
90% plaušu transplantācijas pacientu dzīvo vismaz gadu pēc savas operācijas, bet 75% vismaz piecus gadus, kas nozīmē, ka vienam no motorsporta spožākajām personībām tiek pareģota normāla atlikusī dzīve, turklāt operācija neietekmēs viņa iespējas atgriezties darbā “Mercedes” komandā.
Par 5% kritušies F1 čempionāta kopējie ienākumi salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni, kas ietekmēs arī līdzekļu sadali starp komandām nākamajam gadam.
2018. gada otrajā ceturksnī (no aprīļa līdz jūnijam) čempionāta kopējie ienākumi mērāmi 588 miljonos USD, kas ir par 28 miljoniem USD mazāk kā pērn. Komandas no šīs summas savā starpā sadalīs 307 miljonus USD (pērn – 330 miljonus USD). Tas nozīmē, ka komandu budžetos radīsies robi aptuveni 1 -4 miljonu vērtībā.
Trašu izdevumiem un licencēm par Grand Prix lielas izmaiņas nevajadzētu radīt, jo kā pērn, tā šogad gada otrajā ceturksnī tika aizvadīti septiņi posmi, tomēr “Liberty Media” situāciju skaidro ar faktu, ka pērn šai laikā komandas saņēma 35% no TV ienākumiem (7/20), bet šogad 33% (7/21) sakarā ar kalendāra izplešanos no 20 līdz 21 Grand Prix.
“Liberty Media” norāda, ka uztraukumam neesot pamata, jo mainīts sadarbības partneru un atbalstītāju ienestās naudas plūsmas kalendārs, to padarot vienmērīgāku gada garumā. Tāpat gaidāmi ienākumi no pārdotajām detaļām F2 komandām. Atmaksāts arī čempionāta 125 miljonu USD vērtais parāds.
Čeiss Kerijs uzsver, ka šai ceturksnī vērojamas vairākas finansiāli pozitīvas tendences, starp spožākajām no tām minot jaunu līgumu ar “Amazon Web Services”, kā arī līguma pagarināšanu ar Beļģijas Grand Prix organizatoriem un pirmo F1 posmu Pola Rikāra trasē kopš 1990. gada.
Lansa Strola tēva Laurensa vadīts konsorcijs ir izgābis no bankrota “Force India” komandu, kuras liktenis pēdējās nedēļās bija ļoti neskaidrs.
Jau piektdien pirms Ungārijas GP izcīņas tika pieteikta “Force India” komandas maksātnespēja, bet šo otrdien tika paziņots, ka konsorcijas, kuru vada Strols senjors, sadarbībā ar komandas vadošo personālu, ir iesniedzis piedāvājumu un plānu komandas pārņemšanai un pārādu segšanai. Maksātnespēja administratori ir pieņēmuši šo piedāvājumu, kas komandu atkal padarīs maksātspējīgu.
Konsorcija sastāvā bez Strola ir Kanādiešu uzņēmējs Andrē Desmarē, Džonatas Dumans no “Monaco Sports and Management”, modes biznesa līderis Džons Aidols, telekomunikāciju investors Džons Makau juniors, finansu eksperts Maikls de Pikioto un Strola biznesa partneris Silas Čo.
Visiem “Force India” kreditoriem līdz ar šo vienošanos tiks pilnībā kompensēti visi zaudējumi, tāpat tiks saglabātas visas esošās 405 darba vietas komandā un tiks nodrošināts papildus finansējums komandas attīstībai un progresam. Komandas vadību šobrīd uzņēmies esošais vienības izpilddirektors Otmārs Šafnauers.
Šobrīd komanda atrodas sestajā vietā čempionāta komandu kopvērtējumā, 7 punktus aiz “Haas” un 23 punktus aiz ceturtajā vietā esošās “Renault” vienbības, tāpēc nepieciešama operatīva rīcība, lai saglabātu nepārtrauktu attīstību sezonas gaitā.
Ziemeļīru motošosejas braucējs Viljams Danlops pēc negadījuma ir gājis bojā ’Skerries 100’ sacīkstēs, kas risinās Dublinas pievārtē.
32 gadus vecais Danlops piedalījās treniņos, kad notika liktenīgā avārija. Viljams Danlops bija viens no slavenās motošosejas braucēju dzimtas pārstāvjiem. Viljama tēvs Roberts Danlops gāja bojā avārijas rezultātā Nort West 200 sacīkstē 2008.gadā, bet tēvocis Džoejs gāja bojā sacīkstē Igaunijā 2000.gadā. Tuklāt Džoejam vēljoprojām pieder Menas salas TT sacīkšu uzvaru rekords – 26, kamēr viņa brālis Maikls ir izcīnījis 18.
Arī Viljams Danlops regulāri ir startējis Menas salas TT sacīkstē, tomēr nolēma izlaist šī gada festivālu dēļ sievas, kura ir abu otrā bērnā gaidībās.
Viljams Danlops ir izcīnījis uzvaras North West 200 sacīkstē, kā arī Ulster GP sacīkstē Supersport klasē. Viņa labākais rezultāts Menas salas TT sacīkstē bija otrā vieta 2016.gadā un vēl četras reizes viņš ir bijis trešais.
“Haas” F1 komandas vadītājs Gunters Steiners ir pārliecināts, ka čempionātam šobrīd būtu bezjēdzīgi piesaistīt jaunas komandas, ņemot vērā šobrīd problemātisko situāciju ar finansiāli mazākajām vienībām.
Gunters Steiners paudis cerību, ka no šādas notikumu attīstības izdosies izvairīties. “Es ceru, ka pie teikšanas tiks pareizie cilvēki. Jaunajiem pircējiem ir jābūt tādiem, kas ir šeit uz palikšanu, lai visi iesaistītie cilvēki saglabātu savus darbus, un F1 arī turpmāk varētu funkcionēt 10 komandu sastāvā.
Mēs varam sacensties ar 18 mašīnām, tomēr uzskatu, ka 10 komandas būtu labāk. Es labprāt vēlētos redzēt 20 spēcīgas formulas, nekā kādu, kam te nevajadzētu būt. Ir nepieciešams pieskatīt tās 10 komandas, kas jau startē čempionātā. Visi saka, ka vajag izplesties līdz 11 vai pat 12 vienībām. ja esošās domā, kā izdzīvot, kāda jēga no vēl vienas? Varbūt drīzāk sāksim domāt, kā noturēt šīs 10 funkcionējošas? Būsim reālisti, nevis turpināsim dzīvot pēc ‘jo vairāk, jo labāk’ loģikas.”
Pēdējais jauno komandu ‘bums’ F1 bija vērojams 2010. gadā, kad uz starta vajadzēja iziet 4 jaunām komandām – “Lotus”, “HRT”, “Virgin” un “US Racing”. Pēdējā nemaz netika līdz savam pirmajam startam, kamēr pārējās trīs pēc konstantas cīņas ar finansu piesaistes problēmām no F1 pazuda sešu gadu laikā, tā arī nespējot nostiprināties cīņai par regulāriem finišiem punktos.
Vaicāts, vai 2021. gads būtu labāk piemērots jaunu vienību piesaistei, Steiners ir piesardzīgs: “Nākotni nevaru paredzēt. Vispirms ir jāglābj “Force India”. Tad 2020. gada izskaņā, ja visas vecās komandas būs stabilas un drošas, varam skatīties, ko darīt. Ir pieejamas jaunu dalībnieku licences, man nebūtu iebildumu, tomēr nav jēga uz diviem gadiem priecāties par 11 komandām, ja pēc tam mēs nonākam līdz deviņām.“
Kad šķita, ka līdz jaunajam kontraktam ar “Red Bull” Danielam Rikjardo atlika vien atrast pildspalvu un uzlikt parakstu, austrālietis pārsteidza motorsporta pasauli ar lēmumu pamest komandu, kas viņam palīdzējusi tikt līdz uzvarām, un pievienoties “Renault” – vienībai, kas šogad nereti ir pat sekundi aplī lēnāka. Šoreiz ielūkosimies, kādēļ Rikjardo lēmums doties uz “Renault” varētu izrādīties pilnā loze.
#1 Augšupejoša komanda
Kad “Renault” atgriezās čempionātā ar savu komandu, nekādas gaisa pilis netika būvētas. Tā vietā, lai neapdomīgi šķiestos ar naudu pa labi, pa kreisi, “Renault” izstrādāja piecgades plānu pakāpeniskam progresam un attīstībai. Pagaidām tas strādā lieliski – pirmajā gadā pat Magnusens par punktiem cīnījās reti, otrajā sezonā finiši labāko desmitniekā kļuva regulārāki, bet šogad finišs punktos jau tiek uzskatīts par normu. Hulkenbergs un Saincs ir pietiekami pieredzējuši braucēji, lai sniegtu vērtīgu analīzi mašīnas attīstībai, bet pieredzējusī vadība pārzina F1 politisko skatuvi. Ja vien dzinējs nebūs ievērojami vājāks par “Ferrari” ražojumu, 4. vietai konstruktoru kausā nākamgad jābūt minimumam.
#2 Rūpnīcas atbalsts
“Renault” pieder tas, kas “Red Bull” nekad nav bijis un šķiet vēl ilgāku laiku nebūs – stabilitāte dzinēju jautājumā. “Honda” izvēle vairāk skaidrojama kā pēdējais salmiņš, nevis optimālais risinājums. “Ferrari” un “Mercedes” nevēlējās ar dzinējiem apgādāt savus konkurentus, un diez vai kas strauji mainīsies pirms 2021. gada. Šim sarakstam varētu pievienoties arī “Renault”, līdz ar to ilgtermiņā raugoties “Red Bull” izvēles ir ļoti ierobežotas. Ja jauni braucēji un komandas vēl ik pa laikam var ‘izšaut’ jau pirmajā gadā, tad jaunam dzinēju piegādātājam būtu nepieciešams laiks optimālā jaudas agregāta radīšanā. Rikjardo laika nav daudz – viņam jau ir 29 gadi, tādēļ vienīgās cerības uz titulu būtu ar “Honda”.
#3 Prom no “Honda”
Pēdējos gados “Honda” zīmols F1 saistās ar pamatīgu bēdu ieleju. Pēc trim neauglīgiem gadiem ar “McLaren”, šosezon japāņu koncerns ar saviem jaudas agregātiem apgādā “Toro Rosso”. Lai gan veikts ievērojams progress jaudas ziņā, tie joprojām ir mazjaudīgākie dzinēji, turklāt joprojām ļoti neizturīgi. Kristiana Hornera izteikumi liecina, ka pat “Red Bull” iekšienē šobrīd mērķis ir noturēt esošo līmeni un cerības atrast pārsvaru pār “Ferrari” un “Mercedes” būtu jāmeklē citos lauciņos.
#4 Aerodinamikas trieciens
Viens no šādiem lauciņiem ir aerodinamika. “Red Bull” situāciju neuzlaboja lēmums ieviest vienkāršotus un standartizētākus priekšējos antispārnus. Ja līdzekļu taupīšanas kultūra tiks turpināta un visas organziatoru ieceres realizētas, “Red Bull” var strauji zaudēt savas priekšrocības lēnajās un šaurajās trasēs. Pie tam, šīs sezonas izskaņā ligums beidzas viņu tehnikas guru Adrianam Ņūvijam. Pagaidām publiski nav izskanējusi informācija, vai Ņūvijs savu lomu komandā saglabās arī turpmāk.
#5 Vilcēja loma
Nav starpība, kurš “Red Bull” braucējs guvis vairāk punktu šogad, pērn vai aizpērn (atbilde uz visiem trim: Rikjardo). Makss Verstapens ir komandas zelta puisēns. Helmuta Marko lolojums, kurš jau 18 gadu vecumā tika piesaistīts lielajai komandai. Lai gan komanda akcentē, ka tajā braucējiem nav sadalītas lomas un abiem sniegtas vienlīdzīgas iespējas, tomēr Maksa jaunība un milzu uzmanība no medijiem ir bumba ar laika degli – Rikjardo izvēlējies pamest komandu pirms ‘Multi 21’ tipa ziņas, kas savulaik sagrāva “Red Bull” un Rikjardo priekšteča un tautieša Marka Vēbera attiecības. Nav garantiju, ka “Renault” sastāvā Rikjardo pārspēs Niko Hulkenbergu, tomēr komanda nosliecās pa labu Rikjardo, nevis jaunajiem talantiem Karlosam Saincam vai Estebanam Okonam. Tas norāda, ka tiek gaidīts līderis un vilcējspēks ar pieredzi, nevis jaunais talants ar nākotnes vīziju.
Ar lieliskiem rezultātiem Jāņa Baumaņa izpildījumā noslēdzies FIA pasaules rallijkrosa čempionāta sezonas septītais posms Kanādā. Šoreiz ieskatīsimies īpatnējākajos un aizraujošākajos faktos, kas padarīja sacensības Truā-Rivjērā īpašas uz pārējo posmu fona.
#1 Jānim Baumanim un viņa pārstāvētajai “Stard” komandai Kanādā izdevās nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu. Pirmoreiz šogad finālā startēja braucējs, kura komanda startē ar tikai vienu mašīnu, kā arī komanda, kas nekrāj punktus komandu ieskaites čempionātā, apliecinot, ka pat ar nelielu vienību šad tad ir iespēja parādīt zobus arī rūpnīcu atbalstītajiem milžiem.
#2 Pateicoties Jāņa Baumaņa 6. vietai pasaules čempionāta Supercars ieskaitē un Vasīlija Grjazina uzvarai pusfinālā un tai sekojošajai 4. vietai finālā RX2 klasē, tikai Latvija un Zviedrija var lepoties ar savas nācijas pārstāvjiem abu pasaules čempionāta klašu finālos Kanādā.
#3 Baumanis kļuva par septīto braucēju (pēc Kristofersona, Bakeruda, Ekstroma, Solberga un brāļiem Hanseniem), kurš startējis pasaules čempionāta finālā gan šosezon, gan katrā no trim iepriekšējām sezonām. Šī bija piektā reize Baumaņa karjerā, kad viņš sacensības noslēdz vadošo sešiniekā, turklāt pirmo reizi finālu uzsāka no otrās, nevis trešās rindas.
Foto: McKlein Photography
#4 Kevina Hansena un Robina Larsona sadursme, Andreasa Bakeruda piekares defekts, Sebastiena Lēba avārija un tai sekojošā Jāņa Baumaņa bloķēšana ļāva Timijam Hansenam izcīnīt uzvaru pusfinālā ar nepilnu 13 sekunžu pārsvaru pār Latvijas sportistu. Šis ir otrs lielākais pusfināla uzvarētāja pārsvars čempionāta vēsturē. 2014. gadā Somijā haotiskā cīņā 3 sportisti finišu nesasniedza, bet uzvarētāja Tanera Fausta pārsvars pār tuvāko sekotāju un komandas biedru Antonu Marklundu bija nepilnas 25 sekundes.
#5 Pirmo reizi vēsturē par kvalifikācijas uzvarētāju kļūst braucējs, kurš ne pirmajā, ne otrajā kvalifikācijas kārtā nespēja iekļūt labāko sešiniekā. Pēc spraigām cīņām ar neveiksmīgu rezultātu Johans Kristofersons pirmo dienu noslēdza tikai 9. vietā (10. vieta Q1, 7. vieta Q2), tomēr svētdien zviedrs nebija apturams, kā arī izmantoja Lēba un Ekstroma sadursmi, lai kvalifikāciju noslēgtu ar 16 punktiem.
#6 Uzvaras arī pusfinālā un finālā ļāva Kristofersonam Kanādā atkārtot pašam piederošo rekordu – maksimālais punktu skaits (30) četrus posmus pēc kārtas. 120 no 120 Kristofersons sasniedza arī pērn Zviedrijā, Kanādā, Francijā un Latvijā. Līdz šim vēl tikai viņa tautietim Timijam Hansenam divus posmus pēc kārtas izdevies uzvarēt gan kvalifikācijā, gan pusfinālā, gan finālā.
Foto: FIA World Rallycross
#7 Sacensībās Truā-Rivjērā tika uzstādīts jauns čempionāta antirekords – uz starta stājās tikai 15 mašīnas, kas nozīmē, ka pirmo reizi čempionāta vēsturē netika piešķirti visi teorētiski pieejamie punkti. Šī situācija skaidrojama ar faktu, ka vairums braucēju nāk no Eiropas un, neaizvadot pilnu sezonu, vistālāk notiekošās sacensības parasti tiek upurētas pirmās. Līdzšinējais rekords bija 16 dalībnieki. tas tika uzstādīts tepat Kanādā pirms 2 gadiem, kā arī atkārtots šosezon Beļģijā. Vislielākais dalībnieku skaits uz starta stājās 2014. gadā Vācijā (41). Toreiz cīņas Eiropas un Pasaules čempionātos notika vienlaikus, sportistus nešķirojot pa klasēm.
#8 Otro reizi čempionāta vēsturē labāko trijnieks pirmajā un otrajā kvalifikācijā bija identisks, atkārtojot 2017. gada Lielbritānijas posma notikumus. Sestdien izpaudās veterānu pārākums un abi braucieni noslēdzās ar Lēbu rezultātu tabulas galvgalī, kuram sekoja Matiass Ekstroms un Peters Solbergs. Ne Lēbs, ne Ekstroms Q3 un Q4 labāko trijniekā nespēja tikt, lielā mērā savstarpējās sadursmes dēļ.
Foto: FIA World Rallycross
#9 Piecu sezonu laikā šī bija pirmā reize, kad Peters Solbergs Kanādā neuzvar nevienu kvalifikācijas kārtu. Ironiski, Solbergs kvalifikāciju noslēdza 3. vietā – visaugstāk no braucējiem, kuri kopējā ieskaitē neuzvarēja nevienā sesijā. 43 gadu vecumā viņš ir otrs visu laiku vecākais braucējs, kurs kvalifikāciju noslēdzis Top 3. Šoreiz trijniekā tika arī vienīgais sportists, kuram Solbergs šai rādītājā piekāpjas – Sebastiens Lēbs.
#10 12 vadošie braucēji kvalifikācijā pusfināla braucieniem tiek sadalīti sekojoši: nepāra vietās (1., 3., 5., 7., 9., 11.) esošie piedalās pirmajā braucienā, kamēr pāra pozīcijās (2., 4., 6., 8., 10., 12.) – otrajā. Ja tiktu piekopts daudz kur izmantotais ‘čūskiņas princips’ (1. pusfināls: 1-4-5-8-9-12, 2. pusfināls: 2-3-6-7-10-11), tad visi pirmajā braucienā startējošie būtu Zviedrijas pārstāvji, bet neviens no otrā brauciena dalībniekiem nestartētu zem zili-dzeltenā karoga.
