Algarves trases īpašnieki ir uzsākuši pārrunas ar Formula 1 jauno vadību par Portugāles posma atjaunošanu F1 kalendārā. Tostarp MotoGP kalendārā jau nākamajā sezonā parādīsies Taizemes posms.
Portugāles GP
Pēdējo reizi Portugāles GP notika 1996.gadā Eštorilas trasē (attēlā pa kreisi) un šī trase kopumā uzņēma 13 Grand Prix posmus.
Jau 2008.gadā tika pabeigta 4.692km garā Algarves trase, kas atrodas 15 minūšu braucienā no Portimao un ietilpina 100’000 skatītāju sēdvietas. Projekts izmaksāja 195 miljonus € un trases kompleksā ietilpst kartinga trase, tehnoloģiskais parks, 5 zvaigžņu viesnīca, atpūtas komplekss un dzīvojamais komplekss.
Šobrīd sarunas ar “Liberty Media” esot visai agrīnā stadijā un turklāt Portugāles trasei ir jākonkurē ar Francijas posmu, kas atgriežas kalendārā pēc 10 gadus pārtraukuma un notiks Pola Rikarā trasē. Ņemot vērā, ka Portugāles ekonomika sāk atkopties, valsts ir gatava nomaksāt daļu no posma organizēšanas izmaksām.
Algarves trasē ir notikušas trīs Formula 1 testu sesijas 2008. un 2009.gadā, kā arī sacīkstes Pasaules Superbike sērijās, A1GP un FIA GT čempionātos.
Taizemes GP
“Bangkok Post” raksta, ka Taizemes GP, kas ir iekļauts jau 2018.gada MotoGP kalendārā, notiks no 5. līdz 7.oktobrim Buriramas trasē un būs kā pirmais posms ‘tālajās’ sacīkstēs – Japānā, Austrālijā, Malaizijā.
Turklāt Taizemes GP būšot tikai viens no trim jauniem Grand Prix posmiem MotoGP kalendārā nākamajā sezonā. 20 sacīkšu kalendārā parādīsies arī Somijas GP un Kazakstānas GP, kas nozīmē, ka vienam no šī gada posmiem nāksies kalendāru pamest.
Jāpirbilst, ka nesen tika ziņots, ka tieši Somijas GP varētu pagaidīt ar savu debiju līdz 2019.gada sezonai, kad beidzot kalendārā ienāks arī ilgi plānotais Indonēzijas GP posms.
“Mercedes” komandas vadītājs Toto Volfs ir pārliecināts, ka, neraugoties uz līdzīgo cīņu pirmajos sešos šīs sezonas posmos, “Ferrari” ir izteikti favorīti cīņā par titulu.
“Man nav iebildumu pret to, ka šobrīd esam nedaudz vājāki. Cilvēkiem nepatīk, kad uzvar favorīti. Mēs tādi esam jau kopš sezonas sākuma ar neparedzamajām problēmām ar riepām. Šogad vēl nav bijis brīdis, kad abas mašīnas darbotos bez problēmām,” norāda Volfs.
“Mēs redzējām fantastisku sniegumu no Valteri puses Krievijā, kam Luiss nespēja turēt līdzi, kamēr Barselonā abi braucēji bija mainītās lomās. Pat šajos posmos cīnījāmies ar stabilitāti abām mašīnām, kamēr “Ferrari” ir ātri jau no pirmā apļa. Uzskatu, ka visu šo laiku esam bijuši aiz viņiem.”
Volfs gan norāda, ka viņi nav vienīgie, kas cīnās ar līdzīgām problēmām, par piemēru minot “Red Bull”, kuru atstatums līdz līderiem strauji mainās katrā posmā. “Ferrari” esot vienīgie, kurus tas neitekmējot, tomēr, ja “Mercedes” var atrast zelta vidusceļu, cīņā par titulu var atgūt apgriezienus. Jau iepriekš ziņojām, ka arī Nikijs Lauda uzskata, ka “Ferrari” bez problēmām nav noķerami.
Motorsportā, iespējams, nav lielāka izaicinājuma par diennakts braucienu Lemānā. Komandas un rūpnīcas startam gatavojas visu gadu. Gaidot sacensības, piedāvājam ieskatīties 24 aizraujošos faktos un stāstos no pasaules prestižākajām izturības sacīkstēm. Astoņu rakstu ceturtajā daļā par gadiem, kad vasaras sākums bija bez Lemānas sacīkstēm, spožo tehnisko attīstību un spilgtākajiem daiļā dzimuma pārstāvju sasniegumiem.
#10 Lemānas 24 stundu brauciens tradicionāli notiek jūnija vidū, kas padara sacensības īpaši aizraujošas – karstais laiks rada fizisko pārbaudījumu ievērojami sarežģītāku, kamēr nokrišņi, kas dažbrīd šķiet, ka apmeklē Lemānu pat tad, kad ārpus trases viss ir silti un sausi, trasi rada par mērauklu braucēju prasmēm, it sevišķi, ja daļa trases ir sausa, bet daļa mitra. Tomēr sacīkstes ne vienmēr ir notikušas pavasara izskaņā vai vasaras ievadā – 1968. gadā Francijā risinājās “Studentu maijs”, kurā studenti vērsās pret augstskolām un policiju, cīnoties par izglītības sistēmas reorganizāciju. Sacīkstes tika pārceltas uz septembra beigām, kas uzlaboja prototipu mašīnu izredzes, dodot tām vairāk kā divus mēnešus papildus laika sagatavoties braucienam. Desmit reizes sacensības atceltas pilnībā – no 1940. līdz 1948. gadam Otrā pasaules kara dēļ, bet 1936. gadā, Lielās depresijas epicentrā, darbinieku streiku dēļ.
Lemānas finišs 1968. gada septembrī. Foto: kingoffuel.com
#11 Lai gan par spožākajiem varoņiem vienmēr kļūst braucēji, lielākais darbs tiek paveikts ‘aizskatuvē’, kur inženieri cenšas realizēt inovācijas, kas atvieglotu sportistu ceļu pretim triumfam. Lemānas sacīkstēs gadu gaitā redzēti vairāki jauninājumi. Sākotnēji braucēji sacentās ar ielas mašīnām, kam, cik vien iespējams, samazināts svars, tomēr garās taisnes un ātruma pieaugumi lika sasparoties aerodinamikas lauciņā. “Bugatti” kā pionieri centās palielināt piespiedējspēku. Skatītāji viņu veikumu nosauca par ‘tanku’, pateicoties līdzībai ar Pirmā pasaules kara tankiem. Apvērsumu ar 1950. gada ‘Le Monstre’ radīja Brigss Kaninghems 1950. gadā. Tiekšanās pēc ātruma sasniedza pīķi 1988. gadā, kad Rožēra Doršī vadītais “Peugeot” taisnē sasniedza 405 km/h lielu ātrumu. Mašīna gan bija pilnīgi nebraucama līkumotajā daļā un drīz izstājās dzesēšanas sistēmas problēmu dēļ. Arī mūsdienās jūtama futūristiska gaisotne – pēdējo gadu uzvarētāji LMP1 klasē izmanto hibrīddzinējus, kas strauji pārņem mūsdienu autoindustriju.
Brigsa Kaninghema ‘Le Monstre’. Foto: Revs Institute
#12 Autosacīkstes nav tikai vīru sports – vairākas dāmas sevi veiksmīgi pierādījušas dažādās kategorijās, un izturības braucieni nav izņēmums. Jau pirmais mēģinājums nebija peļams – Odetes Siko un Margarites Marūsas “Bugatti” ekipāža finišēja septītajā vietā, bet divus gadus vēlāk Siko, startējot ar “Alfa Romeo” sasniedza 4. vietu, kas joprojām ir nepārspēts daiļā dzimuma rekords Lemānā. Starp 57 dāmām, kas devušās uz starta atrodamas arī tādas kā Lella Lombardi (vienīgā F1 punktu guvēja), Mišela Mutona (WRC vicečempione) un Vanina Iksa (Džekija Iksa meita), kas Lemānā startējusi vairāk kā jebkura cita sieviete – 7 reizes.
2010. gadā pēdējo reizi uz starta stājās pilnīga sieviešu komanda – Sindija Alemana, Nataša Gašnanga, Rahela Freja. Foto: motorsportsisterhood.org
Itāļu riepu ražošanas uzņēmuma “Pirelli” vadītājs Marko Trončeti Provera paziņojis, ka neiebilstu, ja F1 čempionātā parādītos vēl viens riepu ražotājs, pārtraucot septiņus gadus ilgstošo “Pirelli” monopolu.
Šobrīd “Pirelli” rīcībā ir līgums, kas paredz riepu piegādi F1 komandām līdz 2019. gada sezonas izskaņai, tomēr nesen veiktajā globālajā motorsporta fanu aptaujā 69.4% līdzjutēju atzinuši, ka vēlētos redzēt ‘riepu karu’ atgriešanos, kas nav pieredzēta kopš 2006. gada, kad tika izmantotas “Michelin” un “Bridgestone” riepas.
Trončeti Provera norāda: “Mēs sacenšamies visā pasaulē, gan vienatnē, gan cīnoties ar citiem. Mums patīk konkurence. Kad sacenšamies ar citiem, vienmēr uzvaram, tādēļ esam gatavi jaunam pārbaudījumam. Tomēr pēdējā laikā no komandām neesmu dzirdējis vēlmi ko mainīt. Tas ir ļoti dārgs bizness pat nekonkurējot.”
Komentējot iespējamo sadarbības turpināšanu pēc 2019. gada Trončeti Provera ir noskaņots pozitīvi: “Pēc aptuveni pusotra gada lemsim, ko darīt tālāk, tomēr pagaidām nekādas problēmas nesaskatu.”
Pēc ne visai veiksmīga sezonas sākuma Greiems Reihals izcīnījis uzvaras abās aizvadītajā nedēļas nogalē notikušajās IndyCar sacīkstēs Detroitā, tādā veidā kļūstot par vienu no galvenajiem pretendentiem uz sezonas čempiona titulu.
Sestdienas sacīkstes Reihals uzsāka no pirmās pozīcijas un noturēja sev aizmugurē Elio Kastronevesu, Takumu Sato un Aleksandru Rosi, kamēr piektajā vietā startējušais Džeimss Hinčklifs izslīdēja, liekot trasē doties drošības mašīnai. Vairāki braucēji, to vidū, Hinčklifs devās boksos pēc jaunām riepām, kas izrādījās daudz ātrākas un kanādietis pamazām ieguva pozīciju pēc pozīcijas. Reihals veica vēlu pirmo pitstopu, nonākot aiz Kastronevesa un Ņūgārdena, kuriem bija paredzēts veikt par vienu pitstopu vairāk. Pēc pēdējiem pitstopiem Reihals jau atkal bija vadībā, viņam sekoja Diksons, Hinčklifs, Rosi un Ņūgārdens, kurš vispirms tika garām pagājušā gada Indy 500 uzvarētājam, bet pēdējos apļos nesekmīgi centās apsteigt Hinčklifu. Stratēģijas kļūdas Vilam Pauersam lika samierināties ar 18. vietu, tieši priekšā debitantam Gutjeresam.
Otrā braucienā pirmās 3 vietas startā nosargāja “Honda” pārstāvji Sato, Hanters-Rejs un Reihals. Sestdienas varonis drīz vien pakāpās uz otro vietu, kamēr Skots Diksons devās garā boksu apmeklējumā, pamatīgi sabojājot izredzes uz augstu rezultātu. Arī Kastronevess centās apsteigt Hanteru-Reju, tomēr tas rezultējās ar cauru riepu brazīlietim. Drīz vien Hanters-Rejs izkrita no cīņas pēc mašīnas nespējas pielāgoties mīkstākā sastāva riepām. Uz boksu apmeklējuma rēķina Reihals apsteidza Sato, viņiem cieši sekoja Diksons, Pauerss un Andreti. Par līderi bija kļuvis 13. vietā startējušais Ņūgārdens, kurš pēc boksu apmeklējuma trasē atgriezās piektais. Sacīkstēm esot pusceļā, sadursmi piedzīvoja Dž. R. Hildebrands un Eds Džounss. Pateicoties lieliski izmantotai brīvai trasei, Ņūgārdens nonāca 2. vietā aiz Reihala, kamēr Pauerss atradās trešajā pozīcijā. Četrus apļus līdz beigām nokūpēja gan Hinčklifa, gan Pidžota dzinēji. Sacīkstes tika apturētas. Pēdējos apļos līderu galā izmaiņas nenotika, neraugoties uz Pauersa mēģinājumiem pakāpties uz otro vietu.
Līdz ar to kopvērtējuma līderis pēc 8 no šosezon paredzētajiem 17 posmiem ir Skots Diksons (303 punkti). Viņam cieši seko Kastronevess (295), Sato (292) un Padženo (278). Reihals ar 251 punktu pakāpies uz sesto vietu. Nākamais posms 10. jūnijā tiks aizvadīts Teksasā, kur trešo reizi šosezon braucēji sacentīsies ovālā.
Lemānas 24 stundu sacīkstes testu dienā ātrākos apļa laikus uzrādīja trīs “Toyota Gazoo Racing” komandas LMP1 mašīnas. Labākais rezultāts piederēja Kamui Kobajaši, kurš startē ar #7 LMP1 prototipu. Savukārt LMP2 klasē Kanstantīns Calko bija ātrākais no savas ekipāžas pilotiem.
Kobajaši rezultāts bija 3:18.132s un salīdzinājumam pērnā gada pole laiks Lemānas sacīkstēm bija 3:19.733s. Otro rezultātu uzrādīja “Toyota” #8 (Buemī/Deividsons/Nakadžima), kas liecina, ka “Toyota” šobrīd ir ātrākie. Ceturtajā un piektajā pozīcijā ierindojās “Porsche 919 Hybrid” ekipāžas #1 un #2, kas līderiem zaudēja attiecīgi 3.968s un 4.749s. Turklāt “Porsche” kompānijas abiem prototipiem testu dienā bija problēmas gan ar ātrumu, gan ar tehniskas izturību.
LMP2 klasē, kurā startēs arī Konstatīna Calko pārstāvēta komanda, labāko rezultātu uzrādīja #35 “Signatech Alpine”, kas atkal bija ātrākā šajā klasē un ātrāka arī par vienīgo privāto LMP1 ekipāžu. LMP2 līderu labākais apļa laiks bija 3:28.146s, bet tuvākie sekotāji klasē šoreiz bija “Manor” komanda un tās līderis Žans Ēriks Verņē.
Man izdevās beidzot izdarīt divas lietas: izbraukt pa Lemānas trasi ar sporta auto un pārsniegt 300km/h robežu.
Konstantīna Calko pārstāvētā “ARC Bratislava” komanda testu dienā veica 66 apļus un uzrādīja 30.rezultātu (3:38.905s) kopējā ieskaitē un 24.laiku no 25 ekipāžām LMP2 ieskaitē. Jāpiebilst, ka ātrāko ekipāžas laiku uzrādīja tieši Konstantīns, kamēr jaunākais komandas biedrs holandietis Riks Breukers bija tikai nedaudz lēnāks (3:41.381s).
“Vakar patiešām bija unikāla diena,” intervijā F1LV atzina Konstantīns Calko. “Man izdevās beidzot izdarīt divas lietas: izbraukt pa Lemānas trasi ar sporta auto un pārsniegt 300km/h robežu. Pirmais, kas nāk prātā – nekad nedomāju ka būs tik grūti! Trase ir ļoti gara un tas nozīmē, ka vidējais ātrums ir ārkārtīgi augsts. Taisnēs mēs esam ātrāki pat par LMP1 prototipiem, kuri pārsvarā brauc ar ātrum 310-320 km/h.”
“Es paveicu nepieciešamos vismaz 15 aplus, kas tagad oficiāli ļauj man piedalīties pašā sacīkstē,” pēc pirmajiem 19 apļiem Lemānas trasē atzina Konstantīns. “Jāsaka, ka “Ligier” prototipi (ko izmanto arī “ARC Bratislava” komanda) ir aptuveni 4 sekundes aplī ir lenāki nekā pārējie LMP2 prototipi. Turklāt mums līdz sacensību vīkendam jāpabeidz auto sagatavošana, jo pagaidām tā brauc un rūc, bet otro sesiju mēs galvenokārt bijām boksos un nevarējam izbraukt trasē, jo pēkšņi sākās tehniskās problēmas.”
Jāatgādina, ka Lemānas 24 stundu sacīkste risināsies 17. un 18.jūnijā.
MotoGP Itālijas GP noslēdzies ar “Ducati” braucēja Andrea Doviciozo uzvaru, kamēr atlikušās pjedestāla vietas guva Maveriks Vinjaless un Danillo Petruči.
Sacīkstes startā no otrās vietas startējošais Valentīno Rosi (“Yamaha”) izvirzījās vadībā, apsteidzot komandas biedru Vinjalesu, bet 7. vietā startējušais Horhe Lorenco pakāpās līdz 3. pozīcijai. Vēl apli vēlāk Lorenco izdevās tikt pie līderpozīcijas.
Turpmākajos apļos līderu grupā Vinjalesam un Rosi pievienojās Doviciozo, kamēr Lorenco nedaudz zaudēja ātrumu.
Trim līderiem pievienojās arī “Pramac Ducati” pārstāvis Petruči, un šie četri braucēji sāka atrauties no pārējiem. Sacīkstes turpinājumā ilgi vadībā atradās Vinjaless, taču 14. aplī vadībā izvirzījās Doviciozo, kuram līderpozīciju arī izdevās noturēt.
Drīz pēc tam arī Petruči apsteidza abus “Yamaha” braucējus, tomēr dažus apļus pirms beigām Vinjaless atguva otro vietu, šādā secībā arī finišējot.
Neveiksmīga sacīkste “Repsol Honda” līderim un vienam no galvenajiem titula pretendentiem Markam Markesam, kurš nespēja tikt augstāk par sesto vietu.
Arī zemāko klašu sacīkstēs uzvaras guva Itālijas sportisti. Moto2 uzvarēja Matia Pasini, bet Moto3, kur pirmos 20 braucējus šķīra vien 3 sekundes, pie pirmās vietas tika Andrea Minjo.
Šobrīd pārliecinošā MotoGP kopvērtējuma vadībā izvirzījies Vinjaless, kuram 105 punkti, bet aiz viņa uz otro vietu pacēlies Doviciozo (79 punkti). Trešais Rosi ar 75 punktiem.
Nākamais MotoGP posms norisināsies jau pēc nedēļas, kad Katalonijas GP sacīkstes visās trijās klasēs tiks aizvadītas “Circuit de Catalunya Barcelona” trasē.
Pēdējo reizi Portugāles GP notika 1996.gadā Eštorilas trasē (attēlā pa kreisi) un šī trase kopumā uzņēma 13 Grand Prix posmus.
![24 fakti pirms Lemānas 24h [4. daļa] – tukšie gadi, inovācijas, dāmas](https://f1.lv/wp-content/uploads/2017/06/70b1e788f3eabc1919f0797c1f83e2ff-768x512.jpg "24 fakti pirms Lemānas 24h [4. daļa] – tukšie gadi, inovācijas, dāmas")
