Vai Džolions Palmers saglabās vietu ‘Renault’ sastāvā līdz sezonas beigām?
Pirms Monako GP parādījās baumas par to, ka Džolions Palmers varētu pamest “Renault Sport F1 Team” pilotu sastāvu. Izlēmu izvērtēt, kāda bijusi Palmera karjera līdz F1, tēva ieteikumi uz notiekošo, un vai tik tiešām “Renault” varētu lauzt līgumu ar angli jau tuvākajā laikā!
Ar rozēm kaisītais ceļš līdz Formulai 1
Mūsdienu sabiedrība ir pieradusi, ka bijušie Formulas 1 braucēji palīdz saviem pēctečiem tikt Formulā 1. Kārtējais eksemplārs ir Džolions Palmers, Džonatana Palmera dēls. Līdz 2007. gadam Džolions piedalījās salonautomobiļu čempionātā T Cars tēva veidotās komandas PalmerSport Junior sastāvā. Rezultāti bija pieticīgi, tomēr Palmers izcēlās ar pirmo vietu T Cars Autumn Trophy ieskaitē. Paralēli sava dēla karjerai T Cars čempionātā, Palmers vecākais izveido savu formulu čempionātu ar nosaukumu Formula Palmer Audi, kas tika veidots kā alternatīvs Formula 3 čempionātam.
2007. gadā Džonatans lemj par sava dēla lineāru virzību uz Formula 1, nodrošinot viņam vietu savā čempionātā. 2007. un 2008. gada ieskaitē jaunākais Palmers neparāda izteiksmīgu sniegumu, ieņemot kopvērtējumā 10. un 3. vietu. Protams, var oponēt, ka 3. vieta kopvērtējumā nav slikts rezultāts, bet jāsaprot tas, ka čempionāta konkurence nav ne tuvu pielīdzinām Formula 3 čempionātam. 2009. un 2010. gadā britu braucējs piedalās FIA Formula 2 čempionātā, kopvērtējumā ieņemot 21. un 2. vietu. 2010. gada sezonā Palmers pāriet uz GP2 čempionātu (no 2017. gada tika pārsaukts par Formula 2 čempionātu), kopvērtējumā ieņemot tikai 28. vietu. Pēc dažām neveiksmīgām sezonām, Džolions sāk progresēt un 2014. gadā, Anglim izdodas iegūt čempiona titulu GP2 ieskaitē (paralēli Palmers jau bija Formula 1 “Sahara Force India F1 Team” testpilots). Šāds rezultāts momentāni pavēra iespējas tikt karaliskajā autosportā ar nosaukumu Formula 1.

Džonatana “uzmācīgais” reids un Džoliona debija Formulā 1
Pēc iegūtā GP2 čempiona titula, Palmers vecākais uzsāk ciemošanās reidu pie Formula 1 komandām ar sarunu par Džoliona Palmera dalību Formula 1 čempionātā kā pamatsastāva pilots. Džonatanam tomēr tas neizdodas un nākas pieņemt testa pilota statusu “Lotus” komandā un periodisku dalību piektdienas treniņos.
2016.gadā “Renault Group” nopērk “Lotus F1 Team” ar visu Džolionu Palmeru. Palmers iegūst pamata sastāva pilotu statusu. Protams, šī statusa iegūšana nebija viegla un lēta. Pēc esošās informācijas vecākajam Palmeram un to sponsoriem, Džoliona dalība “Renault” izmaksāja orientējoši 20 milj. dolāru gadā.
Komandas pirmā sezona pēc atgriešanas bija smaga gan komandai, gan arī to pilotiem Kevinam Magnusenam un Džolionam Palmeram. Protams, “Renault” projekts ir tendēts uz nākotnes uzvarām, tādēļ gaidīt augstus rezultātus 2016. gadā bija naivi. Visa sezona pagāja kā pa kalniem – tehniskas problēmas, stratēģiskas kļūdas un vienkārši ātruma trūkums. Salīdzinot abu pilotu rezultātus var secināt, ka 2016. gadā neviens no pilotiem nerādīja savu augstāko sniegumu, tomēr Magnusenam izdevās nopelnīt par 6 punktiem vairāk nekā Palmeram (Magnusens: 7 punkti, Palmers: 1 punkts), kas nodrošināja komandai 9. vietu konstruktoru kausā.

Džolions nevelk
Uz 2017.gada sezonu Kevins Magnusens aiziet no “Renault” komandas, vietā tiek pieaicināts pieredzējušais Niko Hulkenbergs. Starpsezonā tiek pagarināts līgums ar Džolionu Palmeru uz vēl vienu gadu. Līguma nosacījumi ar Palmeru jaunāko, visticamāk, ir iepriekšējie, maksa par dalību čempionātā – orientējoši 20 milj. dolāru gadā.
Pirmo sešu čempionāta posmu nepārliecinošie Palmera rezultāti raisa baumas par komandas pilotu nomaiņu. Izvērtējot rezultātus starp komandas biedriem, kvalifikācijā N. Hulkenbergs ir bijis priekšā visas 6 reizes, bet sacīkstēs punktu attiecība ir 14 pret 0. Šādi rezultāti negatīvi ietekmē iespējas sponsoru piesaistē un kopējo reputāciju. Esmu pārliecināts, ka “Renault” komanda ir domājusi par Džoliona Palmera aizvietošanu ar Sergeju Sirotkinu jau tuvākajā laikā, bet galvenā motivācija, kāpēc tas netiek darīts, ir spēkā esošs līgums ar Palmeru un 20 milj. dolāri, kurus ienes Džonatans Palmers. Varbūt tomēr ir ekonomisks pamatojums, kāpēc Palmeru jaunāko var un vajag aizvietot ar Sergeju Sirotkinu jau šobrīd? Mēģināsim to izvērtēt.
Tikām skaidrībā, ka Palmers ienes komandā daudz līdzekļu un veicina komandas attīstības un reputācijas lejupslīdi. Ko zaudēs “Renault” komanda laužot līgumu ar Džolionu Palmeru? Visu finansiālo piesaisti no Palmeriem, t.i. apmēram 20 milj. dolāru gadā. Šāds budžeta robs var dārgi maksāt privātai komandai, piemēram, “Sauber”, un novest līdz bankrota slieksnim, bet “Renault” tāda nav. Protams, komanda var vienoties ar Palmeru par piektdienu treniņu braukšanu par, piemēram, 20%, t.i. 4 milj. dolāru ienešanu gadā, bet vai pats Palmers to gribēs? Izvirzot perspektīvo mērķi uzvaru čempionātā, ir jārēķinās ar naudas investīciju izmaiņām un attīstības stratēģijas virzienu izmaiņām.
Ko iegūs “Renault” komanda, noslēdzot līgumu ar Serģeju Sirotkinu? Sirotkins šobrīd ir pēdējā kursa students Maskavas tehniskajā universitātē, kur apgūst automašīnas ekspluatācijas principus. Iegūtās zināšanas noteikti var palīdzēt uzlabot atgriezenisko saiti starp inženieri un pilotu, kas uzlabos kopējo komandas sniegumu. Ne jau tāpat vien Sergejam tiek dota iespēja braukt piektdienas treniņos. Pēc neapstiprinātas informācijas “SMP Racing” ir gatavi maksāt papildus 5 milj. dolāru gadā par Sergeja Sirotkina dalību sacīkstēs.
Šāda perspektīva “Renault” radīs palielinātu sponsoru interesi, izmaksas, reputācijas uzlabošanu un iespēju cīnīties pat par 5. vietu konstruktoru kausā (šāds ir arī vadības mērķis). Šādā optimistiska prognoze ir saistīta ar to, ka “Renault” F1 projekts kopumā ir tendēts uz attīstību, tātad komanda ir gatava investēt līdzekļus visas sezonas garumā. Papildus tam, Hulkenbers rāda tādu sniegumu, par kuru ir prieks, un var droši secināt, ka “Renault” katrās sacīkstēs var cīnīties par punktiem.
Šobrīd tuvākie konkurenti konstruktoru kausā ir “Haas”, “Williams” un “Toro Rosso”. Šīs trīs komandas ir tik dažādas pēc savas vēstures, mērķiem un uzskatu principiem, bet tai pat laikā viņas visas vieno līdzīga attīstības stratēģija – pārstāt investēt līdzekļus automašīnas modernizācijā jau pēc vasaras pārtraukuma un pārslēgties uz 2018. gada formulas radīšanu. Šāda konkurentu rīcība var pavērt iespēju “Renault” komandai ieņemt kāroto piekto vietu. Šobrīd “Renault” ieņem 7. vietu, par ko no FOM pienākas aptuveni 23 milj. dolāru (pēc 2015. un 2016. izmaksu datiem), savukārt 5. vieta ļautu tikt pie papildus 10 miljoniem. Tas nozīmē, ka aizstājot Džolionu Palmeru ar Sergeju Sirotkinu, “Renault” mazinās ienākumus (apmēram par 5 milj. dolāru gadā), bet iegūst iespēju jau nākošgad cīnīties par ievērojami augstākām pozīcijām. Vai tas tā notiks, par to lemt “Renault Sport F1 Team” vadībai!
Niko Rosbergs par uzticību komandā
Trust & success go hand-in-hand within a team. For more from @nico_rosberg go to: https://t.co/PZFWlV7GYC #ChampionsThoughts #F1 pic.twitter.com/5jZdeA9Cqn
— UBS Formula 1 (@UBSf1) May 30, 2017
24 fakti pirms Lemānas 24h [1. daļa] – pirmsākumi, šampanietis, traģēdija
Motorsportā, iespējams, nav lielāka izaicinājuma par diennakts braucienu Lemānā. Komandas un rūpnīcas startam gatavojas visu gadu. Gaidot sacensības, piedāvājam ieskatīties 24 aizraujošos faktos un stāstos no pasaules prestižākajām izturības sacīkstēm. Astoņu rakstu pirmajā daļā ielūkosimies sacensību pirmsākumos, šampanieša laistīšanās tradīciju rašanās procesā, kā arī bēdīgi slavenajā 1955. gada traģēdijā.
#1 Pirmās Lemānas 24 stundu sacīkstes tika aizvadītas 1923. gadā. Francijas rietumu autoklubs vēlējās radīt sacīkstes, kas pārbaudītu ne tikai ražotāju spējas radīt ātras mašīnas, bet padarīt izturību par svarīgu elementu, lai radītās tehnoloģijas varētu izmantot arī ielas mašīnu ražošanā. Sākotnējais plāns pat paredzēja uzvarētāju noteikt ik pēc trim gadiem pēc šai laikā kopējās veiktās distances. Ideja gan neguva plašu atzinību un drīz vien tika aizmirsta. Tieši izturība pirmajās sacensībās bija tikpat kā nevainojama – 33 ekipāžas (pārsvarā no Francijas ar vietējiem braucējiem) stājās uz starta, bet tikai trim neizdevās sasniegt finišu. Uzvarētāju Andrē Lagašē un Renē Leonāra “Chenard et Walker” vidējais ātrums bija 92 km/h.

#2 Par vienu no neatņemamām tradīcijām ne tikai Lemānā, bet jebkurā autosporta disciplīnā ir laistīšanās ar šampanieti uz goda pjedestāla. Tieši Francijā meklējami pirmsākumi šim rituālam. 1950. gadā Formula 1 čempionāta pirmajā sezonā Francijas Grand Prix notika Šampaņas provincē esošajā Reimsas trasē. Uzvarētājam tika pasniegta pudele vietējam rajonam raksturīgā dzēriena. Tomēr braucēji pudeli pataupīja neatkorķētu vismaz līdz lielajām svinībām vakarā. Arī Lemānas 24 stundu sacīkstēs uzvarētājiem sāka pasniegt šampanieša pudeli. 1966. gada savas klases uzvarētāja Džo Šifēra pudeles korķis izsprāga no pudeles, kas bija sakarsusi saulē un šampanieša šaltis nonāca uz tuvākajiem skatītājiem. Pēc gada amerikānis Dens Gērnijs jau atkārtoja Šifēra rīcību apzināti. Džekijs Stjuarts pārņēma tradīciju, divus gadus vēlāk uzvarot Francijas Grand Prix un pamazām bija dzimusi jauna tradīcija.

#3 Par vienu no spilgtākajiem notikumiem Lemānas vēsturē kļuva 1955. gada 11. jūnijs. Melnākā diena autosportā vēsturē, kas prasīja aptuveni 80 upurus. Skatītāji bija ieradušies klātienē vērot kā attīstīsies cīņa starp tā “Jaguar”, iepriekšējā gada uzvarētājiem “Ferrari” un ambiciozajiem “Mercedes”. 35. aplī boksos bija jādodas Hotorna “Jaguar”, kas lika izmainīt trajektoriju un strauji sabremzēties aizmugurē braucošajam Lensam Maklinam. par nelaimi, Maklins nonāca priekšā Pjēra Leveiga “Mercedes” mašīnai. Fanhio izdevās izvairīties no atlūzām, kamēr Leveiga mašīna pacēlās gaisā un ielidoja skatītāju pūlī. Vairāk kā 80 cilvēku, ieskaitot Leveigu, gāja bojā, bet nepilni 200 tika ievainoti. Sacīkstes turpinājās. Ja tās tiktu apturētās, skatītāju pūļi strauji pamestu notikuma vietu, tādējādi apgrūtinot medicīnas darbinieku iespējas nokļūt pie cietušajiem. “Mercedes” tūlīt pat iesauca boksos atlikušās ekipāžas un pameta autosportu līdz 1989. gadam. Autosacīkstes tika aizliegtas ar likumu Francijā, Spānijā, Vācijā un Šveicē, kur tas bija spēkā līdz pat šogad notikušajam Cīrihes ePrix.
https://www.youtube.com/watch?v=DrTrZaHSl1I
Lasi vēl:
Otrā daļa – vientuļnieki, dzērājs Hamiltons, Triple Crown
Trešā daļa – Mr. Lemāna, Iksa starts, Holivuda
Ceturtā daļa – tukšie gadi, inovācijas, dāmas
Piektā daļa – košļājamā gumija, rekordisti, upuri
Sestā daļa – ciešais finišs, solis pirms F1, ‘Toyota’ nedienas
Septītā daļa – bez finiša, motocikli, ’56. garāža’
Astotā daļa – trase, nāciju un ražotāju cīņas, pirmais latvietis
Alonso gatavs atgriezties Indy 500
Neraugoties uz “Honda” dzinēja problēmām, kas liedza Fernando Alonso sasniegt Indianapolisas 500 jūdžu brauciena finišu, spāņu braucējs ir pārliecināts, ka atgriezīsies un centīsies uzvarēt šajās sacensībās tuvāko gadu laikā.
“Kad es atgriezīšos, būs daudz skaidrāks kā lietas notiek un kam jāveltī visvairāk uzmanības. Tā vairs nebūs pirmā reize, kad veicu restartus vai pitstopus, adaptēties būs vieglāk. Tā kā šogad neizdevās uzvarēt, tad jāturpina dzīties pretim šim sapnim,” norāda Alonso.
“Protams, ir sarūgtinājums, ka neizdevās sasniegt finišu, bet šoreiz tas nebija iespējams. Tomēr esmu ļoti apmierināts ar šīm divām nedēļām. Uzzināju daudz jauna, mans mērķis bija izaicināt sevi un pierādīt sev, uz ko esmu spējīgs. Zinu, ka F1 mašīnā varu būt tikpat ātrs kā jebkurš, bet uz ko esmu spējīgs ar IndyCar mašīnu vēl nezināju. Ir patīkami, sajust konkurences garu.”
Alonso arī ir pārliecināts, ka, ja mašīnas nepiemeklētu problēmas, pēdējā aplī viņam, Raienam Hanteram-Rejam un Aleksandram Rosi būtu pusapļa pārsvars pār konkurentiem. Viņa izteikumiem pievienojies arī “McLaren” komandas vadītājs Zaks Brauns, norādot, ka izstāšanās esot bijis ļoti nepatīkams, bet ne pārsteidzošs mirklis. Alonso jau sacīkstēm esot pusē ziņojis, ka kaut kas neesot kā vajag, tomēr problēmas uz laiku esot pierimušas. “Skaidrs, ka viņš vēlas te atgriezties, tomēr mūsu primārais mērķis nākamgad ir uzvarēt Monako GP ar viņu pie stūres, tādēļ nezinu, vai atgriešanos varam gaidīt tik drīz.“
Hamiltonam un Volfam pretējas domas par ‘Ferrari’ stratēģiju
“Mercedes” komandas vadītajam Toto Volfam un vienības vadošajam braucējam Luisam Hamiltonam ir atšķirīgi viedokļi par “Ferrari” komandas stratēģiju, kā rezultātā Sebastians Fetels apsteidza Kimi Raikonenu un tika pie Monako GP uzvaras.
Luiss Hamiltons uzskata, ka šāda stratēģija izveidota apzināti, lai palīdzētu Sebastianam Fetelam palielināt pārsvaru cīņā par titulu. “Skaidrs, ka “Ferrari” ir izvēlējušies šīs sezonas pirmo numuru, un tagad centīsies palīdzēt viņam sasniegt maksimumu katrā nedēļas nogalē. Tīri uz boksu apmeklējuma rēķina nav viegli nonākt priekšā otram braucējam, ja vien komanda to nedara apzināti.”
Vaicāts par to, vai “Mercedes” komandā nenotiek līdzīgi, pēc tam, kad Spānijā Valteri Botass aizkavēja Fetelu, palīdzot Hamiltonam gūt uzvaru, trīskārtējais pasaules čempions nesaskata priekšrocības attiecībā pret komandas biedru un pagaidām neplāno to apspriest ar komandu, vien atzīstot, ka, ja Botass būs tas, kam būs nepieciešama palīdzība cīņā par titulu pret “Ferrari”, Hamiltons viņam palīdzēšot ar lielāko prieku.
Tikmēr Toto Volfs ir pārliecināts, ka šāda rokāde netika veidota apzināti. “Viņi nezināja, kā mašīna uzvedīsies ar supermīkstajām riepām, tādēļ nācās iesaukt boksos vienu no braucējiem. Kā izrādījās, tad tās nebija diez ko ātras un Sebastians izmantoja izdevību. Galu galā viņi sasniedza maksimumu gan cīņā par braucēju, gan konstruktoru kausu. Šaubos, ka Fetela uzvara tika radīta mākslīgi. Lai nu kā, šoreiz “Ferrari” vienkārši bija ātrākie.“
Monako GP skaitļos
Sarkanajā “Ferrari” zīmē aizvadīts glamūrākais F1 posms Monako Grand Prix izcīņa. Tajā par prieku itāļu vienības faniem Maranello bāzētā komanda izcīnīja pirmo dubultuzvaru kopš skandalozās 2010. gada Vācijas GP izcīņas, kad Felipem Masam tika dota pavēle samazināt ātrumu, lai palīdzētu Alonso uzlabot izredzes cīņā par titulu.
Liels panākums tika gūts jau sestdien, kad pēc 8 gadu 11 mēnešu un 6 dienu pauzes pole position izcīnīja Kimi Raikonens. Līdz šim garākā pauze starp divām secīgām uzvarām kvalifikācijā tika fiksēta 1976. gadā, kad Mario Andreti tika pie pole position 8 gadus un 18 dienas pēc iepriekšējā panākuma. Mērot laika periodu no pirmās līdz pēdējai pole position, Raikonens pakāpies uz trešo vietu aiz Rubensa Barikello un Mario Andreti. Savu pirmo uzvaru kvalifikācijā ledus vīrs izcīnīja 2003. gada Eiropas GP.
Lai gan tiek uzskatīts, ka Monako trasē apdzīt nav iespējams un viss izšķiras jau sestdienā, šī ir viena no tikai divām šobrīd kalendārā esošajām trasēm, kur pēdējo 3 posmu laikā ne reizi nav uzvarējis pole position ieguvējs. Otra šāda trase ir Hungarorings, kas iemantojis līdzīgu reputāciju zemā ātruma un šaurības dēļ.
“Ferrari” braucējiem gan neizdevās uzrādīt sacīkšu ātrāko apli. Tas kā mazs mierinājums ceturto reizi karjerā pēc avārijas ar Daņilu Kvjatu un tam sekojošo boksu apmeklējumu tika Serhio Peresam. Viņam Monako pārtrūka sērija ar 15 posmos pēc kārtas gūtiem punktiem. Garāka sērija izdevusies tikai septiņiem braucējiem, no kuriem visi, izņemot Rikjardo (17 secīgi posmi punktos pērn), ir kļuvuši par pasaules čempioniem.
Monako GP ātrākie apļi:
| V. | Braucējs | Komanda | Dzinējs | Rezultāts | Aplis |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Serhio Peress | Force India | Mercedes | 1'14''820 | 76 |
| 2 | Sebastians Fetels | Ferrari | Ferrari | 1'15''238 | 38 |
| 3 | Kimi Raikonens | Ferrari | Ferrari | 1'15''527 | 39 |
| 4 | Daniels Rikjardo | Red Bull | TAG Heuer | 1'15''756 | 51 |
| 5 | Luiss Hamiltons | Mercedes | Mercedes | 1'15''825 | 54 |
| 6 | Lenss Strols | Williams | Mercedes | 1'16''075 | 71 |
| 7 | Kevins Magnusens | Haas | Ferrari | 1'16''313 | 44 |
| 8 | Makss Verstapens | Red Bull | TAG Heuer | 1'16''329 | 56 |
| 9 | Valteri Botass | Mercedes | Mercedes | 1'16''439 | 22 |
| 10 | Estebans Okons | Force India | Mercedes | 1'16''482 | 52 |
| 11 | Daņila Kvjats | Toro Rosso | Renault | 1'16''539 | 43 |
| 12 | Felipe Masa | Williams | Mercedes | 1'16''543 | 50 |
| 13 | Džolions Palmers | Renault | Renault | 1'16''614 | 55 |
| 14 | Karloss Saincs | Toro Rosso | Renault | 1'16''649 | 39 |
| 15 | Stofels Vandūrns | McLaren | Honda | 1'16''665 | 45 |
| 16 | Markuss Ēriksons | Sauber | Ferrari | 1'16''829 | 39 |
| 17 | Džensons Batons | McLaren | Honda | 1'16''912 | 47 |
| 18 | Romēns Grožāns | Haas | Ferrari | 1'17''095 | 45 |
| 19 | Niko Hulkenbergs | Renault | Renault | 1'17''885 | 13 |
| 20 | Paskāls Verleins | Sauber | Ferrari | 1'18''034 | 25 |
“Ferrari” pēdējoreiz Monako uzvarēja tālajā 2001. gadā. Ar šo posmu var saskatīt vairākas sakarības – arī toreiz uzvarēja vācietis, bet komanda guva dubultuzvaru. 3. vietu 2001. gadā izcīnīja “Jaguar” braucējs Īrvains, bet “Red Bull” ir “Jaguar” komandas mantinieki. Uzreiz aiz goda pjedestāla pirms 16 gadiem finišēja “BAR” braucējs Vilnēvs. “BAR” gadu gaitā pārvērtās par “Honda”, “Brawn” un, visbeidzot, “Mercedes”, kas izcīnīja 4. vietu šodien ar Botasu pie stūres.

Kopš V6 Turbo ēras sākuma 2014. gadā šī bija tikai ceturtā reize, kad uz goda pjedestāla nekāpa neviens “Mercedes” komandas braucējs. Pērn tas notika Spānijā pēc Rosberga un Hamiltona pirmā apļa sadursmes, bet 2015. gadā “Mercedes” bez trofejām palika Ungārijā un Singapūrā.

Pie karjeras rekorda tika arī Stofels Vandūrns, kurš pirmo reizi karjerā iekļuva izšķirošajā kvalifikācijas kārtā. Avārija otrajā kārtā gan liedza tajā piedalīties, bet sods par sadursmi ar Felipi Masu Spānijā liedza arī pirmo startu no labāko desmitnieka.

Par Vandūrna komandas biedru šoreiz kļuva Džensons Batons. Šī ir 18. sezona, kurā Batons aizvadījis vismaz vienu posmu, šai rādītājā panākot Greiemu Hilu. Vienīgie braucēji, kas F1 čempionātā startējuši 19 sezonās ir Mihaels Šūmahers un Rubenss Barikello. Tikmēr Fernando Alonso, kurš piedalījās Indianapolisas 500 jūdžu sacīkstēs, jau trešo gadu pēc kārtas neaizvada pilnu sezonu. Spānis izlaida sezonas pirmo posmu 2015. gadā Barselonas testos gūtās traumas dēļ, bet pērn pēc avārijas Austrālijā nevarēja startēt Bahreinā.

Pamanīji vēl kādu interesantu faktu? Padalies ar to komentāros!
Roulandam un de Vrīsam panākumi Monako ielās
FIA Formula 2 čempionāta kopvērtējuma līderim Šarlam Leklerkam pagalam neveiksmīgs izrādījies mājas posms Monako ielās, kur pole position ieguvējs nespēja sasniegt finišu nevienā no abiem braucieniem. Pie pirmajiem panākumiem karjerā šāda līmeņa sacensībās tika Olivers Roulands un Niks de Vrīss.
Leklerks pārliecinoši kontrolēja notikumu gaitu pirmā brauciena sākumā, tomēr nelaikā izvēlēts boksu apmeklējums drošības mašīnai dodoties trasē, izbojāja Leklerka braucienu, bet balstiekārtas defekts pielika punktu cerībām. Otram “Prema” braucējam Fuoko negāja labāk – viņa mašīna palika stāvam startā pēc sajūga problēmām. Lai gan sākotnēji 2. vietā atradās Albons, tomēr došanās boksos kopā ar Leklerku apli pirms Roulanda, Markelova un Macušitas, lika Taizemes pārstāvim palikt aiz šī trijnieka.
Otrais brauciens risinājās ar mazāk pavērsieniem – “Rapax” zvaigzne Niks de Vrīss pirmajā aplī tika garām komandas biedram Džonijam Čekoto, kurš noturēja 2. vietu. Cīņā par trešo vietu Gustavam Maljam izdevās noturēt Luku Džioto sev aizmugurē. Tikmēr Markelovs pierādīja, ka apdzīšana Monako trasē ir iespējama, pārspējot Aleksu Albonu un finišējot 5. vietā.
Kopvērtējumā Leklerks saglabā vadību ar 77 punktiem. Viņam seko Roulands ar 74 punktiem un Markelovs, kurš šogad guvis 60 punktus. Uzvara otrajā braucienā ļāva de Vrīsam pakāpties uz 10. vietu. Nākamais posms kopā ar F1 Azerbaidžānas GP notiks 24. un 25. jūnijā Baku ielu trasē.
Pirmā brauciena rezultāti:
| V. | Braucējs | Komanda | Rezultāts |
|---|---|---|---|
| 1 | Oliver Rowland | DAMS | 1h00m46.545s |
| 2 | Artem Markelov | RUSSIAN TIME | 0.864s |
| 3 | Nobuharu Matsushita | ART Grand Prix | 13.769s |
| 4 | Alexander Albon | ART Grand Prix | 19.738s |
| 5 | Luca Ghiotto | RUSSIAN TIME | 24.657s |
| 6 | Gustav Malja | Racing Engineering | 28.082s |
| 7 | Nyck de Vries | Rapax | 28.453s |
| 8 | Johnny Cecotto Jr. | Rapax | 29.125s |
| 9 | Jordan King | MP Motorsport | 45.552s |
| 10 | Sergio Canamasas | Trident | 46.581s |
| 11 | Antonio Fuoco | Prema Racing | 47.818s |
| 12 | Ralph Boschung | Campos Racing | 50.772s |
| 13 | Sean Gelael | Pertamina Arden | 53.694s |
| 14 | Nabil Jeffri | Trident | 1 aplis |
| 15 | Louis Deletraz | Racing Engineering | 2 apļi |
| – | Sergio Sette Camara | MP Motorsport | Nefinišēja |
| – | Charles Leclerc | Prema Racing | Nefinišēja |
| – | Norman Nato | Pertamina Arden | Nefinišēja |
| – | Robert Vișoiu | Campos Racing | Nefinišēja |
| – | Nicholas Latifi | DAMS | Nefinišēja |
Otrā brauciena rezultāti:
| V. | Braucējs | Komanda | Rezultāts |
|---|---|---|---|
| 1 | Nyck de Vries | Rapax | 41m51.284s |
| 2 | Johnny Cecotto Jr. | Rapax | 9.834s |
| 3 | Gustav Malja | Racing Engineering | 10.415s |
| 4 | Luca Ghiotto | RUSSIAN TIME | 10.881s |
| 5 | Artem Markelov | RUSSIAN TIME | 11.258s |
| 6 | Alexander Albon | ART Grand Prix | 11.901s |
| 7 | Nobuharu Matsushita | ART Grand Prix | 13.627s |
| 8 | Jordan King | MP Motorsport | 13.970s |
| 9 | Oliver Rowland | DAMS | 28.993s |
| 10 | Antonio Fuoco | Prema Racing | 29.051s |
| 11 | Nabil Jeffri | Trident | 34.041s |
| 12 | Sean Gelael | Pertamina Arden | 42.732s |
| 13 | Nicholas Latifi | DAMS | 43.430s |
| 14 | Sergio Sette Camara | MP Motorsport | 46.423s |
| 15 | Robert Vișoiu | Campos Racing | 47.007s |
| 16 | Louis Deletraz | Racing Engineering | 53.179s |
| 17 | Sergio Canamasas | Trident | 55.677s |
| – | Charles Leclerc | Prema Racing | Nefinišēja |
| – | Ralph Boschung | Campos Racing | Nefinišēja |
| – | Norman Nato | Pertamina Arden | Nefinišēja |

