Thursday, July 23, 2026
spot_img
Sākums Blogs Lapa 787

24 fakti pirms Lemānas 24h [1. daļa] – pirmsākumi, šampanietis, traģēdija

Motorsportā, iespējams, nav lielāka izaicinājuma par diennakts braucienu Lemānā. Komandas un rūpnīcas startam gatavojas visu gadu. Gaidot sacensības, piedāvājam ieskatīties 24 aizraujošos faktos un stāstos no pasaules prestižākajām izturības sacīkstēm. Astoņu rakstu pirmajā daļā ielūkosimies sacensību pirmsākumos, šampanieša laistīšanās tradīciju rašanās procesā, kā arī bēdīgi slavenajā 1955. gada traģēdijā.

#1 Pirmās Lemānas 24 stundu sacīkstes tika aizvadītas 1923. gadā. Francijas rietumu autoklubs vēlējās radīt sacīkstes, kas pārbaudītu ne tikai ražotāju spējas radīt ātras mašīnas, bet padarīt izturību par svarīgu elementu, lai radītās tehnoloģijas varētu izmantot arī ielas mašīnu ražošanā. Sākotnējais plāns pat paredzēja uzvarētāju noteikt ik pēc trim gadiem pēc šai laikā kopējās veiktās distances. Ideja gan neguva plašu atzinību un drīz vien tika aizmirsta. Tieši izturība pirmajās sacensībās bija tikpat kā nevainojama – 33 ekipāžas (pārsvarā no Francijas ar vietējiem braucējiem) stājās uz starta, bet tikai trim neizdevās sasniegt finišu. Uzvarētāju Andrē Lagašē un Renē Leonāra “Chenard et Walker” vidējais ātrums bija 92 km/h.

Lemānas 24 stundu brauciens 1923. gadā. Foto: D. A. S.

#2 Par vienu no neatņemamām tradīcijām ne tikai Lemānā, bet jebkurā autosporta disciplīnā ir laistīšanās ar šampanieti uz  goda pjedestāla. Tieši Francijā meklējami pirmsākumi šim rituālam. 1950. gadā Formula 1 čempionāta pirmajā sezonā Francijas Grand Prix notika Šampaņas provincē esošajā Reimsas trasē. Uzvarētājam tika pasniegta pudele vietējam rajonam raksturīgā dzēriena. Tomēr braucēji pudeli pataupīja neatkorķētu vismaz līdz lielajām svinībām vakarā. Arī Lemānas 24 stundu sacīkstēs uzvarētājiem sāka pasniegt šampanieša pudeli. 1966. gada savas klases uzvarētāja Džo Šifēra pudeles korķis izsprāga no pudeles, kas bija sakarsusi saulē un šampanieša šaltis nonāca uz tuvākajiem skatītājiem. Pēc gada amerikānis Dens Gērnijs jau atkārtoja Šifēra rīcību apzināti. Džekijs Stjuarts pārņēma tradīciju, divus gadus vēlāk uzvarot Francijas Grand Prix un pamazām bija dzimusi jauna tradīcija.

Dens Gērnijs laistās ar šampanieti 1967. gadā. Foto: All American Racers/Peterson Museum

#3 Par vienu no spilgtākajiem notikumiem Lemānas vēsturē kļuva 1955. gada 11. jūnijs. Melnākā diena autosportā vēsturē, kas prasīja aptuveni 80 upurus. Skatītāji bija ieradušies klātienē vērot kā attīstīsies cīņa starp tā “Jaguar”, iepriekšējā gada uzvarētājiem “Ferrari” un ambiciozajiem “Mercedes”. 35. aplī boksos bija jādodas Hotorna “Jaguar”, kas lika izmainīt trajektoriju un strauji sabremzēties aizmugurē braucošajam Lensam Maklinam. par nelaimi, Maklins nonāca priekšā Pjēra Leveiga “Mercedes” mašīnai. Fanhio izdevās izvairīties no atlūzām, kamēr Leveiga mašīna pacēlās gaisā un ielidoja skatītāju pūlī. Vairāk kā 80 cilvēku, ieskaitot Leveigu, gāja bojā, bet nepilni 200 tika ievainoti. Sacīkstes turpinājās. Ja tās tiktu apturētās, skatītāju pūļi strauji pamestu notikuma vietu, tādējādi apgrūtinot medicīnas darbinieku iespējas nokļūt pie cietušajiem. “Mercedes” tūlīt pat iesauca boksos atlikušās ekipāžas un pameta autosportu līdz 1989. gadam. Autosacīkstes tika aizliegtas ar likumu Francijā, Spānijā, Vācijā un Šveicē, kur tas bija spēkā līdz pat šogad notikušajam Cīrihes ePrix.

https://www.youtube.com/watch?v=DrTrZaHSl1I

Lasi vēl:
Otrā daļa – vientuļnieki, dzērājs Hamiltons, Triple Crown
Trešā daļa – Mr. Lemāna, Iksa starts, Holivuda
Ceturtā daļa – tukšie gadi, inovācijas, dāmas
Piektā daļa – košļājamā gumija, rekordisti, upuri
Sestā daļa – ciešais finišs, solis pirms F1, ‘Toyota’ nedienas
Septītā daļa – bez finiša, motocikli, ’56. garāža’
Astotā daļa – trase, nāciju un ražotāju cīņas, pirmais latvietis

Alonso gatavs atgriezties Indy 500

Neraugoties uz “Honda” dzinēja problēmām, kas liedza Fernando Alonso sasniegt Indianapolisas 500 jūdžu brauciena finišu, spāņu braucējs ir pārliecināts, ka atgriezīsies un centīsies uzvarēt šajās sacensībās tuvāko gadu laikā.

Kad es atgriezīšos, būs daudz skaidrāks kā lietas notiek un kam jāveltī visvairāk uzmanības. Tā vairs nebūs pirmā reize, kad veicu restartus vai pitstopus, adaptēties būs vieglāk. Tā kā šogad neizdevās uzvarēt, tad jāturpina dzīties pretim šim sapnim,” norāda Alonso.

Protams, ir sarūgtinājums, ka neizdevās sasniegt finišu, bet šoreiz tas nebija iespējams. Tomēr esmu ļoti apmierināts ar šīm divām nedēļām. Uzzināju daudz jauna, mans mērķis bija izaicināt sevi un pierādīt sev, uz ko esmu spējīgs. Zinu, ka F1 mašīnā varu būt tikpat ātrs kā jebkurš, bet uz ko esmu spējīgs ar IndyCar mašīnu vēl nezināju. Ir patīkami, sajust konkurences garu.”

Alonso arī ir pārliecināts, ka, ja mašīnas nepiemeklētu problēmas, pēdējā aplī viņam, Raienam Hanteram-Rejam un Aleksandram Rosi būtu pusapļa pārsvars pār konkurentiem. Viņa izteikumiem pievienojies arī “McLaren” komandas vadītājs Zaks Brauns, norādot, ka izstāšanās esot bijis ļoti nepatīkams, bet ne pārsteidzošs mirklis. Alonso jau sacīkstēm esot pusē ziņojis, ka kaut kas neesot kā vajag, tomēr problēmas uz laiku esot pierimušas. “Skaidrs, ka viņš vēlas te atgriezties, tomēr mūsu primārais mērķis nākamgad ir uzvarēt Monako GP ar viņu pie stūres, tādēļ nezinu, vai atgriešanos varam gaidīt tik drīz.

Hamiltonam un Volfam pretējas domas par ‘Ferrari’ stratēģiju

1

“Mercedes” komandas vadītajam Toto Volfam un vienības vadošajam braucējam Luisam Hamiltonam ir atšķirīgi viedokļi par “Ferrari” komandas stratēģiju, kā rezultātā Sebastians Fetels apsteidza Kimi Raikonenu un tika pie Monako GP uzvaras.

Luiss Hamiltons uzskata, ka šāda stratēģija izveidota apzināti, lai palīdzētu Sebastianam Fetelam palielināt pārsvaru cīņā par titulu. “Skaidrs, ka “Ferrari” ir izvēlējušies šīs sezonas pirmo numuru, un tagad centīsies palīdzēt viņam sasniegt maksimumu katrā nedēļas nogalē. Tīri uz boksu apmeklējuma rēķina nav viegli nonākt priekšā otram braucējam, ja vien komanda to nedara apzināti.

Vaicāts par to, vai “Mercedes” komandā nenotiek līdzīgi, pēc tam, kad Spānijā Valteri Botass aizkavēja Fetelu, palīdzot Hamiltonam gūt uzvaru, trīskārtējais pasaules čempions nesaskata priekšrocības attiecībā pret komandas biedru un pagaidām neplāno to apspriest ar komandu, vien atzīstot, ka, ja Botass būs tas, kam būs nepieciešama palīdzība cīņā par titulu pret “Ferrari”, Hamiltons viņam palīdzēšot ar lielāko prieku.

Tikmēr Toto Volfs ir pārliecināts, ka šāda rokāde netika veidota apzināti. “Viņi nezināja, kā mašīna uzvedīsies ar supermīkstajām riepām, tādēļ nācās iesaukt boksos vienu no braucējiem. Kā izrādījās, tad tās nebija diez ko ātras un Sebastians izmantoja izdevību. Galu galā viņi sasniedza maksimumu gan cīņā par braucēju, gan konstruktoru kausu. Šaubos, ka Fetela uzvara tika radīta mākslīgi. Lai nu kā, šoreiz “Ferrari” vienkārši bija ātrākie.

Monako GP skaitļos

Sarkanajā “Ferrari” zīmē aizvadīts glamūrākais F1 posms Monako Grand Prix izcīņa. Tajā par prieku itāļu vienības faniem Maranello bāzētā komanda izcīnīja pirmo dubultuzvaru kopš skandalozās 2010. gada Vācijas GP izcīņas, kad Felipem Masam tika dota pavēle samazināt ātrumu, lai palīdzētu Alonso uzlabot izredzes cīņā par titulu.

Liels panākums tika gūts jau sestdien, kad pēc 8 gadu 11 mēnešu un 6 dienu pauzes pole position izcīnīja Kimi Raikonens. Līdz šim garākā pauze starp divām secīgām uzvarām kvalifikācijā tika fiksēta 1976. gadā, kad Mario Andreti tika pie pole position 8 gadus un 18 dienas pēc iepriekšējā panākuma. Mērot laika periodu no pirmās līdz pēdējai pole position, Raikonens pakāpies uz trešo vietu aiz Rubensa Barikello un Mario Andreti. Savu pirmo uzvaru kvalifikācijā ledus vīrs izcīnīja 2003. gada Eiropas GP.

Lai gan tiek uzskatīts, ka Monako trasē apdzīt nav iespējams un viss izšķiras jau sestdienā, šī ir viena no tikai divām šobrīd kalendārā esošajām trasēm, kur pēdējo 3 posmu laikā ne reizi nav uzvarējis pole position ieguvējs. Otra šāda trase ir Hungarorings, kas iemantojis līdzīgu reputāciju zemā ātruma un šaurības dēļ.

“Ferrari” braucējiem gan neizdevās uzrādīt sacīkšu ātrāko apli. Tas kā mazs mierinājums ceturto reizi karjerā pēc avārijas ar Daņilu Kvjatu un tam sekojošo boksu apmeklējumu tika Serhio Peresam. Viņam Monako pārtrūka sērija ar 15 posmos pēc kārtas gūtiem punktiem. Garāka sērija izdevusies tikai septiņiem braucējiem, no kuriem visi, izņemot Rikjardo (17 secīgi posmi punktos pērn), ir kļuvuši par pasaules čempioniem.

Monako GP ātrākie apļi:

V.BraucējsKomandaDzinējsRezultātsAplis
1Serhio PeressForce IndiaMercedes1'14''82076
2Sebastians FetelsFerrariFerrari1'15''23838
3Kimi RaikonensFerrariFerrari1'15''52739
4Daniels RikjardoRed BullTAG Heuer1'15''75651
5Luiss HamiltonsMercedesMercedes1'15''82554
6Lenss StrolsWilliamsMercedes1'16''07571
7Kevins MagnusensHaasFerrari1'16''31344
8Makss VerstapensRed BullTAG Heuer1'16''32956
9Valteri BotassMercedesMercedes1'16''43922
10Estebans OkonsForce IndiaMercedes1'16''48252
11Daņila KvjatsToro RossoRenault1'16''53943
12Felipe MasaWilliamsMercedes1'16''54350
13Džolions PalmersRenaultRenault1'16''61455
14Karloss SaincsToro RossoRenault1'16''64939
15Stofels VandūrnsMcLarenHonda1'16''66545
16Markuss ĒriksonsSauberFerrari1'16''82939
17Džensons BatonsMcLarenHonda1'16''91247
18Romēns GrožānsHaasFerrari1'17''09545
19Niko HulkenbergsRenaultRenault1'17''88513
20Paskāls VerleinsSauberFerrari1'18''03425

“Ferrari” pēdējoreiz Monako uzvarēja tālajā 2001. gadā. Ar šo posmu var saskatīt vairākas sakarības – arī toreiz uzvarēja vācietis, bet komanda guva dubultuzvaru. 3. vietu 2001. gadā izcīnīja “Jaguar” braucējs Īrvains, bet “Red Bull” ir “Jaguar” komandas mantinieki. Uzreiz aiz goda pjedestāla pirms 16 gadiem finišēja “BAR” braucējs Vilnēvs. “BAR” gadu gaitā pārvērtās par “Honda”, “Brawn” un, visbeidzot, “Mercedes”, kas izcīnīja 4. vietu šodien ar Botasu pie stūres.

Grafiks: Pirelli

Kopš V6 Turbo ēras sākuma 2014. gadā šī bija tikai ceturtā reize, kad uz goda pjedestāla nekāpa neviens “Mercedes” komandas braucējs. Pērn tas notika Spānijā pēc Rosberga un Hamiltona pirmā apļa sadursmes, bet 2015. gadā “Mercedes” bez trofejām palika Ungārijā un Singapūrā.

Grafiks: Pirelli

Pie karjeras rekorda tika arī Stofels Vandūrns, kurš pirmo reizi karjerā iekļuva izšķirošajā kvalifikācijas kārtā. Avārija otrajā kārtā gan liedza tajā piedalīties, bet sods par sadursmi ar Felipi Masu Spānijā liedza arī pirmo startu no labāko desmitnieka.

Grafiks: F1.com

Par Vandūrna komandas biedru šoreiz kļuva Džensons Batons. Šī ir 18. sezona, kurā Batons aizvadījis vismaz vienu posmu, šai rādītājā panākot Greiemu Hilu. Vienīgie braucēji, kas F1 čempionātā startējuši 19 sezonās ir Mihaels Šūmahers un Rubenss Barikello. Tikmēr Fernando Alonso, kurš piedalījās Indianapolisas 500 jūdžu sacīkstēs, jau trešo gadu pēc kārtas neaizvada pilnu sezonu. Spānis izlaida sezonas pirmo posmu 2015. gadā Barselonas testos gūtās traumas dēļ, bet pērn pēc avārijas Austrālijā nevarēja startēt Bahreinā.

Grafiks: FIA

Pamanīji vēl kādu interesantu faktu? Padalies ar to komentāros!

Roulandam un de Vrīsam panākumi Monako ielās

0

FIA Formula 2 čempionāta kopvērtējuma līderim Šarlam Leklerkam pagalam neveiksmīgs izrādījies mājas posms Monako ielās, kur pole position ieguvējs nespēja sasniegt finišu nevienā no abiem braucieniem. Pie pirmajiem panākumiem karjerā šāda līmeņa sacensībās tika Olivers Roulands un Niks de Vrīss.

Leklerks pārliecinoši kontrolēja notikumu gaitu pirmā brauciena sākumā, tomēr nelaikā izvēlēts boksu apmeklējums drošības mašīnai dodoties trasē, izbojāja Leklerka braucienu, bet balstiekārtas defekts pielika punktu cerībām. Otram “Prema” braucējam Fuoko negāja labāk – viņa mašīna palika stāvam startā pēc sajūga problēmām. Lai gan sākotnēji 2. vietā atradās Albons, tomēr došanās boksos kopā ar Leklerku apli pirms Roulanda, Markelova un Macušitas, lika Taizemes pārstāvim palikt aiz šī trijnieka.

Otrais brauciens risinājās ar mazāk pavērsieniem – “Rapax” zvaigzne Niks de Vrīss pirmajā aplī tika garām komandas biedram Džonijam Čekoto, kurš noturēja 2. vietu. Cīņā par trešo vietu Gustavam Maljam izdevās noturēt Luku Džioto sev aizmugurē. Tikmēr Markelovs pierādīja, ka apdzīšana Monako trasē ir iespējama, pārspējot Aleksu Albonu un finišējot 5. vietā.

Kopvērtējumā Leklerks saglabā vadību ar 77 punktiem. Viņam seko Roulands ar 74 punktiem un Markelovs, kurš šogad guvis 60 punktus. Uzvara otrajā braucienā ļāva de Vrīsam pakāpties uz 10. vietu. Nākamais posms kopā ar F1 Azerbaidžānas GP notiks 24. un 25. jūnijā Baku ielu trasē.

Pirmā brauciena rezultāti:

V. Braucējs Komanda Rezultāts
1 Oliver Rowland DAMS 1h00m46.545s
2 Artem Markelov RUSSIAN TIME 0.864s
3 Nobuharu Matsushita ART Grand Prix 13.769s
4 Alexander Albon ART Grand Prix 19.738s
5 Luca Ghiotto RUSSIAN TIME 24.657s
6 Gustav Malja Racing Engineering 28.082s
7 Nyck de Vries Rapax 28.453s
8 Johnny Cecotto Jr. Rapax 29.125s
9 Jordan King MP Motorsport 45.552s
10 Sergio Canamasas Trident 46.581s
11 Antonio Fuoco Prema Racing 47.818s
12 Ralph Boschung Campos Racing 50.772s
13 Sean Gelael Pertamina Arden 53.694s
14 Nabil Jeffri Trident 1 aplis
15 Louis Deletraz Racing Engineering 2 apļi
Sergio Sette Camara MP Motorsport Nefinišēja
Charles Leclerc Prema Racing Nefinišēja
Norman Nato Pertamina Arden Nefinišēja
Robert Vișoiu Campos Racing Nefinišēja
Nicholas Latifi DAMS Nefinišēja

 

Otrā brauciena rezultāti:

V. Braucējs Komanda Rezultāts
1 Nyck de Vries Rapax 41m51.284s
2 Johnny Cecotto Jr. Rapax 9.834s
3 Gustav Malja Racing Engineering 10.415s
4 Luca Ghiotto RUSSIAN TIME 10.881s
5 Artem Markelov RUSSIAN TIME 11.258s
6 Alexander Albon ART Grand Prix 11.901s
7 Nobuharu Matsushita ART Grand Prix 13.627s
8 Jordan King MP Motorsport 13.970s
9 Oliver Rowland DAMS 28.993s
10 Antonio Fuoco Prema Racing 29.051s
11 Nabil Jeffri Trident 34.041s
12 Sean Gelael Pertamina Arden 42.732s
13 Nicholas Latifi DAMS 43.430s
14 Sergio Sette Camara MP Motorsport 46.423s
15 Robert Vișoiu Campos Racing 47.007s
16 Louis Deletraz Racing Engineering 53.179s
17 Sergio Canamasas Trident 55.677s
Charles Leclerc Prema Racing Nefinišēja
Ralph Boschung Campos Racing Nefinišēja
Norman Nato Pertamina Arden Nefinišēja

WTCC ‘zaļajā ellē’ uzvar ‘Volvo’

Par zaļo elli dēvētajā Nirburingas ziemeļu cilpā Nordšleifē aizvadīts pasaules salonautomobiļu čempionāta posms, kur pie uzvarām tika “Volvo” braucēji Teds Bjorks un Niks Katsburgs, kamēr līdzšinējais kopvērtējuma līderis Tjago Monteiro desmitniekā nespēja tikt nevienā braucienā.

Pirmā brauciena startā Žirolami noturēja vadību pār Benani, kamēr Bjorks no 6. starta vietas izrāvās līdz 3. pozīcijai, bet līdz 2. apļa sākumam jau bija pārņēmis vadību. Monteiro jau otro gadu pēc kārtas pēdējā aplī palika ar cauru riepu, līdz tam braucot 6. vietā. Līdzīgas problēmas piemeklēja Žirolami, bet Hafs atņēma Čiltonam trešo vietu pēdējā aplī.

Otrā brauciena startā Katsburgs tika garām pole position īpašniekam Mišelisam, bet pēc cīņas otrajā līkumā ar Hafu atkāpās uz ceturto pozīciju. Tajā gan “Volvo” braucējs ilgi neuzkavējās, apsteidzot komandas biedru Bjorku, līdz pirmā apļa beigām pagūstot apsteigt arī Mišelisu un Hafu, kuru savstarpējā cīņā pārāks izrādījās ungārs Mišeliss. Monteiro nācās braucienu uzsākt no boksiem arī aiz ETCC klases braucējiem, kā rezultātā bijušais F1 braucējs augstāk par 13. vietu netika.

Kopvērtējumā ar 2 punktu pārsvaru par līderi ir kļuvis Niks Katsburgs, uz 2. vietu atkāpies Monteiro, bet trešais, atpaliekot 8 punktus no Katsburga ir Bjorks. Nākamais posms 25. jūnijā tiks aizvadīts Portugālē.

Pirmā brauciena rezultāti:

V. Braucējs Komanda Mašīna Rezultāts
1 Thed Bjork Polestar Cyan Racing Volvo 26:24.961
2 Mehdi Bennani Sebastien Loeb Racing Citroen 2.538s
3 Rob Huff Munnich Motorsport Citroen 3.096s
4 Tom Chilton Sebastien Loeb Racing Citroen 3.732s
5 Esteban Guerrieri Campos Racing Chevrolet 8.487s
6 Nicky Catsburg Polestar Cyan Racing Volvo 8.910s
7 Norbert Michelisz Honda Racing Team JAS Honda 16.496s
8 Tom Coronel ROAL Motorsport Chevrolet 16.796s
9 Yann Ehrlacher RC Motorsport Lada 19.481s
10 John Filippi Sebastien Loeb Racing Citroen 22.889s
11 Ryo Michigami Honda Racing Team JAS Honda 23.380s
12 Kevin Gleason RC Motorsport Lada 24.118s
13 Aurelien Panis Zengo Motorsport Honda 34.158s
14 Daniel Nagy Zengo Motorsport Honda 35.457s
15 Tiago Monteiro Honda Racing Team JAS Honda 5m14.304s
Nestor Girolami Polestar Cyan Racing Volvo Nefinišēja

 

Otrā brauciena rezultāti:

V. Braucējs Komanda Mašīna Rezultāts
1 Nicky Catsburg Polestar Cyan Racing Volvo 26:20.680
2 Norbert Michelisz Honda Racing Team JAS Honda 3.065s
3 Rob Huff Munnich Motorsport Citroen 3.401s
4 Thed Bjork Polestar Cyan Racing Volvo 4.167s
5 Tom Chilton Sebastien Loeb Racing Citroen 5.763s
6 Mehdi Bennani Sebastien Loeb Racing Citroen 11.239s
7 Tom Coronel ROAL Motorsport Chevrolet 14.614s
8 Esteban Guerrieri Campos Racing Chevrolet 14.939s
9 Yann Ehrlacher RC Motorsport Lada 20.540s
10 John Filippi Sebastien Loeb Racing Citroen 21.928s
11 Kevin Gleason RC Motorsport Lada 24.245s
12 Aurelien Panis Zengo Motorsport Honda 29.600s
13 Tiago Monteiro Honda Racing Team JAS Honda 43.108s
Daniel Nagy Zengo Motorsport Honda Nefinišēja
Ryo Michigami Honda Racing Team JAS Honda Nefinišēja
Nestor Girolami Polestar Cyan Racing Volvo Nestartēja

Sato pārsteidzoša uzvara Indy 500, Alonso pieviļ ‘Honda’ dzinējs

Takuma Sato izcīnījis uzvaru Indianapolisas 500 jūdžu braucienā. Veiksmīgi izvairoties no vairākām avārijām un izmantojot konkurentu tehniskās ķibeles, Sato kļuva par pirmo Āzijas braucēju, kurš iekarojis Indy 500. Šī gada spožākā zvaigzne Fernando Alonso izstājās dzinēja defekta dēļ.

Sacīkšu sākumā vadībā atradās pole position ieguvējs Skots Diksons, bet drīz vien viņu apsteidza veterāns Tonijs Kanāns. Tomēr pietika vien ar 37 apļiem, lai vadības groži nonāktu divkārtējā F1 čempiona Alonso rokās. 52. aplī Džejs Hovards ietriecās sienā. Slīdot pa trasi, viņam uztriecās Skots Diksons, piedzīvojot šaušalīgu avāriju, tomēr, laimīgā kārtā, iztika vien ar nelielu potītes traumu. Brauciens tika apturēts uz nepilnām 20 minūtēm.

Tam atsākoties, cīņa par sacensību vadību risinājās starp četrām “Honda” mašīnām – Alonso, Rosi, Hanteru-Reju un Sato. 40 gadus vecais japāņu braucējs bija nonācis vadībā nākamajā dzelteno karogu fāzē, kas tika izraisīta pēc Konora Deilija avārijas. Kamēr visi konkurenti devās boksos, Makss Čiltons, Vils Pauerss un Elio Kastronevess nolēma palikt trasē un izmantot alternatīvu stratēģiju.

Turpinājumā sekoja 3 secīgi dzelteno karogu periodi – vispirms avarēja 1996. gada uzvarētājs Badijs Leižjērs (Buddy Lazier), tad trases ideālajā trajektorijā bija parādījušās atlūzas, bet nākamais mēģinājums atsākt sacīkstes beidzās ar Hantera-Reja došanos malā dzinēja defekta dēļ.

Notikumi bija ieviesuši pamatīgas korekcijas braucēju vietu sadalījumā un par līderi bija kļuvis Čiltons. Augšgalā bija nonācis arī Čārlijs Kimbels, tomēr arī viņa mašīna neizturēja garo braucienu. 168. aplī drošības mašīnas fāzē boksos devās lielākā daļa braucēju, vadības grožus nododot Čiltonam un debitantam Džounsam, kuri tajos pabija pāris apļus ātrāk. 3. vietā iekārtojās Kastronevess.

Lai gan Alonso cīnījās par vadošajām pozīcijām visa brauciena garumā un vairākkārt izskatījās, ka viņam varētu izdoties uzvarēt savu pirmo Indy 500 braucienu, 21 apli pirms finiša, ironiskā kārtā, “McLaren Honda Andretti” braucēju pievīla dzinējs un F1 spīdeklim šī gada lielais sapnis bija galā. Četrus apļus vēlāk pamatīga avārija pielika punktu arī Deivisona, Servias, Pauersa un Hinčklifa cerībām.

Pēdējos 10 apļus Čiltons iesāka kā līderis. Kastronevess apsteidza konkurentus vienu pēc otra un 7 apļus pirms finiša nonāca vadībā. Apli vēlāk Čiltons zaudēja pozīciju arī Takumam Sato, kurš noķēra Kastronevesu un pēc spožas pēdējo apļu cīņas kļuva par vecāko Indy 500 uzvarētāju kopš 1998. gada. 3. vietā finiša līniju šķērsoja debitants Eds Džounss.

Takuma Sato Indianapolisā izcīnīja savu pirmo un vienīgo goda pjedestālu F1. Tagad 13 gadus vēlāk viņam tas ar “Honda” ir izdevies arī Indy 500. Šī viņam bija otrā uzvara 8 gadus ilgušajā IndyCar karjerā.

Uzvara ļauj Sato ar 234 punktiem čempionāta kopvērtējumā pakāpties uz dalītu 2. vietu ar Skotu Diksonu un Simonu Padženo. Par 11 punktiem vairāk ir Elio Kastronevesam, kurš, neraugoties uz trim Indy 500 uzvarām, pie IndyCar sezonas čempiona titula vēl nav ticis.

Jau pēc nedēļas čempionāta nākamais posms Detroitā, kur tiks aizvadītas 2 sacīkstes – viena sestdienā, otra svētdienā.

Indy 500 rezultāti:

V. Nr. Braucējs Komanda Apļi Rezultāts
1 26  Takuma Sato Andretti Autosport 200
2 3  Helio Castroneves Team Penske 200 0.2011
3 19  Ed Jones Dale Coyne Racing 200 0.5278
4 8  Max Chilton Chip Ganassi Racing 200 1.1365
5 10  Tony Kanaan Chip Ganassi Racing 200 1.6472
6 22  Juan Pablo Montoya Team Penske 200 1.7154
7 98  Alexander Rossi Andretti Herta Autosport 200 2.4222
8 27  Marco Andretti Andretti Autosport 200 2.5410
9 88  Gabby Chaves Harding Racing 200 3.8311
10 14  Carlos Munoz A. J. Foyt Enterprises 200 4.5319
11 20  Ed Carpenter Ed Carpenter Racing 200 4.6228
12 15  Graham Rahal Rahal Letterman Lanigan 200 5.0310
13 7  Mikhail Aleshin Schmidt Peterson 200 5.6993
14 1  Simon Pagenaud Team Penske 200 6.0513
15 17  Sebastian Saavedra Juncos Racing 200 12.6668
16 21  J.R. Hildebrand Ed Carpenter Racing 199 1 aplis
17 63  Pippa Mann Dale Coyne Racing 199 1 aplis
18 11  Spencer Pigot Juncos Racing 193 7 apļi
19 2  Josef Newgarden Team Penske 185 15 apļi
20 18   James Davison Dale Coyne Racing 183 Nefinišēja
21 16  Oriol Servia Rahal Letterman Lanigan 183 Nefinišēja
22 5  James Hinchcliffe Schmidt Peterson 183 Nefinišēja
23 12  Will Power Team Penske 183 Nefinišēja
24 29  Fernando Alonso McLaren Honda Andretti 179 Nefinišēja
25 83  Charlie Kimball Chip Ganassi Racing 166 Nefinišēja
26 40  Zach Veach A. J. Foyt Enterprises 155 Nefinišēja
27 28  Ryan Hunter-Reay Andretti Autosport 136 Nefinišēja
28 24  Sage Karam Dreyer & Reinbold Racing 125 Nefinišēja
29 44  Buddy Lazier Lazier Racing Partners 118 Nefinišēja
30 4  Conor Daly A. J. Foyt Enterprises 65 Nefinišēja
31 50  Jack Harvey Michael Shank Racing 65 Nefinišēja
32 9  Scott Dixon Chip Ganassi Racing 52 Nefinišēja
33 77  Jay Howard Schmidt Peterson 45 Nefinišēja