Francijas GP fakti un skaitļi – Raikonenam pjedestāli 30 dažādās trasēs

Luiss Hamiltons Francijā aizpildīja vienīgo trūkstošo robu savā trofeju kolekcijā – četrkārtējais pasaules čempions nu ir uzvarējis visās šobrīd F1 kalendārā esošajās trasēs. Kopumā savas karjeras laikā “Mercedes” braucējs uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena kāpis 26 trasēs, šai rādītājā palielinot savu pārsvaru pār tuvāko sekotāju Mihaelu Šūmaheru (uzvaras 23 trasēs). No aktīvajiem braucējiem visplašākā dažādība vērojama Sebastiana Fetela uzvarās (21 trasē).

Vēl pārliecinošāk Hamiltonam gājis kvalifikācijās. Arī pie pole position viņš izcīnījis visās šobrīd aktīvi izmantotajās trasēs, kā arī vēl sešās, kas vairs nav kalendārā. Britu sportists kļuva par pirmo braucēju, kurš izcīnījis 75 pole position.

Hamiltonam Francijas Grand Prix izdevās atkārtot vēl vienu rekordu – 33 finiši pēc kārtas. Šo sēriju viņš uzsāka 2016. gadā Japānā. Līdz šim rekords piederēja Nikam Haidfeldam, kurš no 2007. gada Ķīnas GP līdz 2009. gada Itālijas GP ne reizi neizstājās. Hamiltona sasniegumu gan vēl īpašāku padara fakts, ka tā laikā visas reizes finišs sasniegts punktos.

Luisam Hamiltonam izdevās kļūt par piekto braucēju, kuram starp karjeras pirmo un pēdējo uzvaru pagājuši vismaz 11 gadi (un 14 dienas). Vēl ilgāks laiks starp pirmo un pēdējo panākumu izdevies tikai četriem braucējiem – Mihaelam Šūmaheram (14 gadi, 1 mēnesis, 1 diena), Alenam Prostam (12 gadi, 20 dienas), Nikijam Laudam (11 gadi, 3 mēneši, 28 dienas) un Nelsonam Pikē (11 gadi, 2 mēneši, 3 dienas).

Unikālu sasniegumu izcīnīja arī Kimi Raikonens, kurš nu kāpis uz goda pjedestāla 30 dažādās trasēs, pārspējot rekordu, ko viņš līdz šim dalīja ar Alenu Prostu un Luisu Hamiltonu. Īpatnēji, ka kopš Raikonena pēdējās uzvaras 2013. gada Austrālijas GP viņš uz goda pjedestāla kāpis 25 reizes, bet visas uz tikai otrā vai trešā pakāpiena. Arī 40 finiši 3. vietā ir pārliecinošs rekords (tuvākie sekotāji – Rubenss Barikello un Fernando Alonso ar 28 trešajām vietām).

Savu pirmo goda pjedestālu Raikonens izcīnīja tālajā 2002. gadā sezonas pirmajā posmā Austrālijā. Kopš tās dienas aizvadīti 303 posmi, līdz ar to Raikonens kļuvis par otro braucēju aiz Mihaela Šūmahera, kuram starp pirmo un pēdējo pjedestālu pagājuši vairāk kā 300 posmi. Šūmahers savu rēķinu atklāja 1992. gadā Meksikā, bet noslēdza 348 posmus vēlāk Valensijā 2012. gadā.

Savas karjeras laikā Šūmahers tika klasificēts (finišēja vai veica vismaz 90% sacīkšu distances) 244 reizes. Lai gan Fernando Alonso cīņa beidzās trīs apļus pirms finiša, viņam izdevās šai rādītājā apsteigt savu bijušo cīņu biedru, 245. reizi karjerā tiekot klasificēts.

Savu supertalantu kārtējo reizi apliecināja Šarls Leklerks, sasniedzot personīgo rekordu – 8. starta vietu. Pēdējoreiz “Sauber” komandas mašīna tik augstu startēja 2015. gadā Austrijā, kad to paveica Felipe Nasrs. Brazīlietis gan toreiz kvalifikācijā ieņēma ‘tikai’ devīto vietu, līdz ar to pēdējā reize, kad “Sauber” kvalifikācijā iekļuva Top 8 jāmeklē vēl senākā vēsturē – 2013. gadā ASV GP, kur Niko Hulkenbergs pārsteidza visus ar ceturto labāko rezultātu. Tikmēr četri finiši punktos pirmajos astoņos posmos vienam braucējam ir komandas labākais sasniegums kops 2012. gada, kad to paveica Kamui Kobajaši.

Šīs bija pirmās sacīkstes ar Fernando Alonso Lemānas 24 stundu sacīkšu uzvarētāja statusā. Tas nozīmē, ka uz Francijas GP starta stājās trīs Lemānas uzvarētāji – Niko Hulkenbergs pie panākuma diennakts sacīkstēs tika 2015. gadā, bet Brendonam Hārtlijam tas izdevās 2017. gadā. Pēdējoreiz vismaz 3 Lemānas uzvarētāji uz F1 sacensību starta stājās 1995. gada Austrālijas GP (Martins Brandls, Džonijs Herberts, Bernards Gašo un Marks Blandels).

Francijas GP ātrākie apļi