Francūzis Johans Zarko, kurš šīs un aizvadītās MotoGP sezonas laikā daudzus pārsteidzis ar savu lielisko sniegumu trasē, nākamsezon pametīs “Tech 3” vienību un pievienosies “KTM” rūpnīcas komandai.
Zarko “KTM” sastāvā nomainīs Bredliju Smitu, kurš šosezon pirmajos 3 posmos punktus nav guvis. Par Zarko komandas biedru kļūs Pols Espargaro, kurš aizvada otro sezonu komandā un pamazām izkarojis tās līdera godu. Lai gan līguma detaļas nav publiskotas, tiek ziņots, ka tas noslēgts uz divām sezonām.
“Skaidrs, ka MotoGP čempionātā vēlamies spert nākamo soli. Pirmie divi gadi tika pavadīti pamazām pilnveidojot projektu un ieskrieties cīņai. Allaž vēlamies piesaistīt pašus labākos braucējus. Ar Johanu viss ir skaidrs, redzot, kā viņš allaž kvalificējas pirmajā rindā un sakauj konkurentus no rūpnīcu komandām. Viņš ir spēcīgs kareivis ar stipru raksturu. Esmu pārliecināts, ka ar tik labu braucēju kā Johans, varam spert plašu soli uz priekšu,” norāda “KTM” motorsporta daļas vadītājs Pits Beirers. “Tagad jūtam pamatīgu atbildības devu, lai ļautu viņam atrasties tajās pašās pozīcijās, kur viņš brauc šobrīd. tas ir mūsu lielais mērķis.”
“KTM” komanda jau ilgāku laiku izrādīja pastiprinātu interesi par Zarko piesaisti, tomēr līdz šim viens no kavējošajiem aspektiem bija Dani Pedrosas nepārliecinošais sniegums pie “Honda” motocikla stūres. Komanda gan vēl nav paziņojusi, vai paturēs spāņu vecmeistaru. Interesi par francūzi izrādīja arī “Suzuki”. Pagaidām nav zināms, kur nākamsezon plāno braukt Bredlijs Smits, kuram no “KTM” komandas šī gada izskaņā nāksies šķirties.
27 gadus vecais Johans Zarko sevi lieliski apliecināja Moto3 čempionātā, 2011. gadā izcīnot vicečempiona titulu, bet 2015. un 2016. gadā triumfēja Moto2 čempionātā pārspējot tādus braucējus kā Rinsu, Folgeru, Louvzu, Luti, Morbidelli un Vestu. Pērn Zarko aizvadīja savu pirmo sezonu MotoGP klasē, demonstrējot lielisku sniegumu gan viena apļa ietvaros, gan stabilitāti sacīkšu ietvaros, kas ar trim goda pjedestāliem ļāva sezonu noslēgt 6. vietā. Šogad pēc sezonas pirmajiem trim posmiem Zarko kopvērtējumā ieņem 5. vietu. Viņa labākais finišs tika sasniegts Argentīnā, kad ar “Tech 3” komandas “Yamaha” motociklu Zarko ierindojās 2. vietā.
Maiami vietējā pašvaldība tieši pēc nedēļas lems par priekšlikumu jau no 2019. gada sezonas Formula 1 kalendārā iekļaut sacīkstes, kas risinātos pilsētas ielās.
Šobrīd abas puses diskutē par līgumu sacensību rīkošanai Floridas štatā no 2019. līdz 2028. gadam. Ja ideja tiks apstiprināta, Maiami pašvaldībai un F1 vadītājiem būs jānoslēdz līgums līdz šī gada 1. jūlijam. Visticamāk, par potenciālo pirmā posma norises laiku kļūs 2019. gada oktobris, kas nozīmētu, ka Ostinas un Maiami posmi notiktu viens aiz otra. Maiami pilsētas mērs Francis Suaress norādījis, ka atbalsta ieceri un cer, ka Formula 1 sacensību kalendāru papildinās arī Maiami ielu trase.
Šobrīd starptautiskajai intelektuālā īpašuma organizācijai pieteiktas autortiesības uz diviem nosaukumiem – Formula 1 Miami Grand Prix un Formula 1 Grand Prix of Miami. Pēdējais 1980-tajos gados vairākkārt izmantots GT salonautomobiļu čempionātā.
Pirms trim gadiem Maiami ielās norisinājās Formula E čempionāta ePrix izcīņa, tomēr pēc tam kalendārā tai vieta vairs neatradās. Šobrīd Maiami nenotiek IndyCar sacensības, toties NASCAR Homestadas ovālā noskaidro čempionu. Tiek plānots, ka Maiami kalendārā varētu nomainīt Azerbaidžānas GP, taču Baku posma organizatori noliedz, ka būtu ieinteresēti pārdot savu Grand Prix rīkošanas licenci. Līgums par Azerbaidžānas GP rīkošanu beigsies 2020. gada izskaņā.
“Red Bull” komanda pirms Spānijas Grand Prix izcīņas turpinās pagājušajā nedēļā uzsāktās sarunas ar “Honda” par jaudas agregātu piegādi nākotnē. Produktīvu pārrunu rezultātā abas puses varētu vienoties par sadarbības uzsākšanu jau 2019. gadā.
Tiek ziņots, ka abas iesaistītās puses vēlās gūt gandrīz pilnīgu skaidrību līdz jūnijā notiekošajam Kanādas Grand Prix, kas ir laiks, kad gan “Honda”, gan “Red Bull” šīs sezonas dzinēju piegādātājam “Renault” plānoti uzlabojumi. Tieši to efektivitātei var būt izšķiroša loma “Red Bull” lēmumā.
“Esam ļoti apmierināti, kā attīstās viņu sadarbība ar “Toro Rosso”. Jau šobrīd redzams pamatīgs progress izturībā, kamēr konkurētspējas uzlabošanai nepieciešams paciesties līdz nākamajiem uzlabojumiem,” situāciju komentē Helmuts Marko.
Lai gan “Honda” neplāno “Red Bull” komandas attīstībā ieguldīt tādas summas, kā tas bija vērojams ar “McLaren”, tomēr plānots, ka sadarbība būs ciešāka kā vien dzinēju piegādes jomā. “Honda” vēlās F1 pieredzi sniegt tās talantīgākajiem jauno braucēju programmas pārstāvjiem. Par vienu no galvenajiem konkurentiem uz vietu “Toro Rosso” sastāvā varētu kļūt Formula 2 un Super Formula braucējs Nirei Fukuzumi, kuram gan vēl jānopelna nepieciešamie superlicences punkti.
Šajā nedēļas nogalē tiks dots starts FIA Pasaules izturības sacīkšu čempionāta 2018./2019. gada supersezonai. Tā sastāvēs no divām Lemānas 24 stundu sacīkstēm – viena risināsies šovasar, ar otru nākamgad sezona tiks noslēgta. Tomēr pirms šī gada diennakts sprinta komandas savus spēku samērus reālā cīņā varēs salīdzināt vienīgi šajā nedēļas nogalē 6 stundu sacīkstēs Spa trasē.
Lai gan Beļģijā uz starta stāsies 37 ekipāžas, reālas izredzes uz uzvaru kopējā ieskaitē šobrīd izskatās, ka ir tikai divām – “Toyota” pēdējos pirmssezonas testos Pola Rikāra trasē ar saviem hibrīdiem bija par vairāk kā 4 sekundēm aplī ātrāki par tuvākajiem sekotājiem. Taču tajos tika ievērota pamatīga brīvība tehniskajā jomā. Izpildot nepieciešamos piespiedējspēka un degvielas padeves noteikumus, atstatumam jābūt ievērojami mazākam. Par “Toyota” ekipāžu galveno plusu šajā sezonā uzskatāms nevis ātrums trasē, bet spēja taupīgi apieties ar degvielu, kā rezultātā Japānas autobūves pārstāvjiem vajadzētu boksos doties retāk kā tuvākajiem sekotājiem.
Lielu interesi izraisījusi cīņa starp LMP1 klases privātajām vienībām. Ja pērn LMP1 klasē līdzās “Toyota” un čempionātu pametušajai “Porsche” vienībai blakus stājās vienīgi “ByKolles”, tad šogad dalībnieku pulku papildinās LMP2 pieredzi guvušie “Manor”, “DragonSpeed” un “SMP Racing”, bet atgriešanos ātrākajā klasē piedzīvos “Rebellion Racing”.
Kura no šīm privātajām vienībām būs ātrākā? Pieredze un ātrums pērn varētu liecināt, ka tā būs “Rebellion Racing”, kas piesaistījusi bijušo “Porsche” kareivjus Nīlu Janī un Andrē Lotereru, viņu “Oreca” dizainētā šasija tika pabeigta īsi pirms testiem un mašīnas izturība var radīt problēmas. Testos lielisku sniegumu demonstrēja “SMP Racing”, kas tāpat kā “Rebellion Racing” šogad LMP1 būs pārstāvēta ar divām ekipāžām. “Manor”, “DragonSpeed” un “ByKolles”, iespējams, sezonas pirmajā posmā nāksies cerēt uz līderu ķibelēm, kā arī meklēt risinājumus, lai uzlabotu ātrumu taisnēs līdz Lemānas diennakts braucienam.
Liela uzmanība tiks pievērsta ne vien komandu cīniņiem, bet arī vairāku spožu autosportistu individuālajam sniegumam, kuri līdz šim slavu guvuši citur. Par spožāko zvaigzni nešaubīgi kļuvis Fernando Alonso, kurš šogad apvienos F1 un WEC sezonas, startējot “Toyota” sastāvā ar vienu mērķi – uzvarēt Lemānā. Testos un Deitonā pieredzi guvušais Alonso brauks vienā ekipāžā ar Sebastianu Buemi un Kazuki Nakadžimu, kuri jau spējuši gūt neskaitāmas uzvaras… tiesa, visas tikai 6 stundu sacīkstēs.
Šosezon darbībā redzēsim arī Alonso bijušo komandas biedru “McLaren” F1 komandas sastāvā Džensonu Batonu. Lemānā viņš startēs vienā ekipāžā “SMP Racing” sastāvā ar Vitāliju Petrovu un Mihailu Aļošinu, taču sezonas pirmajā posmā krievu braucējiem nāksies sacensības aizvadīt divatā. Jāizceļ arī “Rebellion Racing”, kas bez jau pieminētajiem Janī un Loterera savā sastāvā saglabājuši Bruno Sennu, kā arī “Manor” ekipāža #6, kurā spēkus apvienojuši spožie britu talanti – F2 vicečempions Olivers Roulands, Formula E braucējs Olivers Tērvijs, kā arī LMP2 klasē vairākas sezonas pieredzi guvušais Martina Brendla dēls Alekss. Līdz ar Alonso pievienošanos “Toyota”, jaunu darba vietu nācās meklēt veterānam Stefanam Saracinam, kurš pievienojies “SMP Racing” un brauks kopā ar jaunajiem krieviem Izakjanu un Orudževu. LMP1 klasē redzēsim arī Fitipaldi uzvārdu – leģendārā Emersona Fitipaldi mazdēls Pietro šogad plāno apvienot startus WEC, IndyCar un Super Formula čempionātos.
Braucēju tirgus intrigas uzvirmojušas arī pārējās klasēs – “DragonSpeed” LMP2 ekipāžas rindās debiju izturības sacīkstēs piedzīvos bijušais GP2 čempions un ilggadējais F1 braucējs Pastors Maldonado, bet “Racing Team Nederland” pastiprinājusies ar diviem spēcīgiem sportistiem no Nīderlandes – Giedo van der Gardi un Niku de Vrīsu, kurš gan tikai pēc Lemānas nomainīs veterānu Janu Lammeru. “Porsche” komandu GTE pro ieskaitē papildinājis ilggadējais “Ferrari” braucējs Džanmarija Bruni, bet viņa kādreizējais komandas biedrs un 3 Formula 1 sacīkšu uzvarētājs Džankarlo Fisikella aizvadīs pilnu sezonu “Spirit of Fire” rindās GTE Am ieskaitē, kur sēdīsies pie “Ferrari 488 GTE” stūres.
Lai gan LMP2 ieskaitē šogad pēc daudzu vienību pārejas uz LMP1 pilnu sezonu aizvadīs tikai septiņas vienības, sezona solās būt aizraujoša, jo “Oreca” šasiju dominanci centīsies pārtraukt gan “Ligier”, gan “Dallara”, turklāt spēku samērus ietekmēs arī riepu izvēle – “Dunlop” monopolu izbeiguši “Michelin”, kuru pakaplojumus izvēlējušās “Racing Team Nederland”, “DragonSpeed” un “Larbre Competition”, kamēr “DC Racing”, “Signatech” un “TDS Racing” palikuši uzticīgi “Dunlop”. Pozitīvie rezultāti treniņos un noskaņojums komandā liecina, ka par klases favorītiem sezonas sākumā uzskatāma “Signatech” vienība ar pieredzējušo Nikolā Lapjēru, brazīļu talantu Andrē Negrao un no “G-Drive” pārnākušo Pjēru Tirjē.
Allaž spraigas cīņas līdz pat pēdējām minūtēm vērojamas GTE Pro klasē. Pērn visi četri autoražotāji “Ferrari”, “Ford”, “Porsche” un “Aston Martin” cīnījās kā līdzīgs ar līdzīgu, tikai reti ļaujot kādai komandai iekrāt vērā ņemamu pārsvaru. Šogad GTE Pro ‘ballītei’ pievienojusies arī “BMW”. Par komandas galveno trumpi uzskatāms fakts, ka M8 modeļi sacensību režīmā jau izmēģināti 24 stundu sacīkstēs Deitonā un 12 stundu braucienā Sebringas trasē. Lai gan rezultāti varēja būt labāki, tika iegūta vērtīga informācija, ko pareizi apstrādājot, “BMW” var izmantot, lai kļūtu par pamatīgu biedu konkurentiem. Turklāt pieteiktais braucēju sastāvs ir spožs – #81 ekipāžu pārstāvēs salonautomobiļu sacīkšu zvaigznes Niks Katsburgs un Martins Tomčiks (Lemānā pievienosies Filips Engs), bet #82 pilotēs Formula E un DTM pārstāvji Antonio Fēlikss da Kosta un Toms Blomkvists (Lemānā arī Augusto Farfuss).
Īpatnēja aina pirmssezonas testos bija vērojama starp GTE Pro un Am klasēm – ātrākās amatieru ieskaites mašīnas bija tikai nedaudz lēnākas un sacīkšu režīmā var radīt nopietnu konkurenci profesionāļiem. Par galveno iemeslu šādai situācijai kļuvuši noteikumi, kas neierobežo GTE Am klases ekipāžu riepu izvēli, kā rezultātā ar svaigām riepām, iespējams ne tikai braukt vienā tempā ar Pro ieskaites spēkratiem, bet pat apdzīt tos trasē.
Aizraujoša un piepildīta nedēļas nogale būs gaidāma Loīkam Duvālam. “BMW” devusi francūzim atļauju startēt šonedēļ gaidāmajās izturības sacīkstēs, neraugoties uz viņa paralēlajiem pienākumiem DTM čempionātā. Tā kā Vācijas salonautomobiļu čempionāta posms risināsies vien 300 kilometru tālāk esošajā Hokenheimas trasē. Duvāls darba nedēļu sāks ar treniņbraucieniem Spa ceturtdienā, tad dosies uz Hokenheimu, kur veiks kvalifikāciju un sestdien aizvadīs pirmo braucienu DTM, atstājot WEC kvalifikāciju “TDS Racing” komandas biedru Vaksivjēra un Perrodo pārziņā. Pēc DTM finiša Duvāls ar helikopteru steigsies uz Spa, kur palīdzēs savai ekipāžai izturības sacīkšu otrajā pusē. Svētdiena Duvālam izskatās gandrīz pēc brīvdienas, atliek vien atgriezties Hokenheimā un aizvadīt DTM otro braucienu.
F1 komisija balsojusi par izmaiņām tehniskajos noteikumos uz 2019. gada F1 sezonu, kas paredz izmaiņas mašīnu priekšējos un aizmugurējos antispārnos ar mērķi palielināt apdzīšanu skaitu un uzlabot šovu skatītājiem.
Pēc pieņemtajiem grozījumiem tiks palielināti priekšējo antispārnu sāni, lai palīdzētu mašīnām sekot ciešāk aiz priekšā braucošajiem. Tāpat palielināta arī aizmugurējā antispārna virsma, kā rezultātā DRS sistēma dos lielāku efektu kā līdz šim.
Vakardien bija pēdējā iespēja vienoties par šādām pārmaiņām bez vienbalsīgas komandu piekrišanas. Tika izpildīti nepieciešamie nosacījumi – vismaz 4 komandu, FIA, F1 un galveno sponsoru piekrišana. Līdz šim priekšlikumu publiski atbalstīja vienīgi “Williams” komanda. Pēc neoficiālas informācijas par Klēras Viljamsas vadītās komandas atbalstītājiem kļuva “Mercedes”, “Force India” un “Sauber”, kamēr pārējās sešas vienības iestājās opozīcijā.
Pēdējais solis noteikumu izmaiņu pieņemšanā tiks veikts, kad tiks saņemts akcepts arī no FIA pasaules motorsporta padomes, lai gan parasti tā ir formalitāte, “Ferrari” komanda var izmantot savas veto tiesības un censties noteikumu grozījumus nepieļaut. Priekšlikums par grozījumiem tika izteikts pēc Austrālijas Grand Prix, kur sacīkšu laikā bija vērojami ļoti maz sekmīgi apdzīšanas manevri.
1994. gada 1. maijs. Datums, kas motorsporta faniem komentārus neprasa. Tieši pirms 24 gadiem dzīvību zaudēja trīskārtējais F1 čempions Airtons Senna. Divas nedēļas vēlāk bez spožākā varoņa sportisti devās uz Monako. Tieši šaurās pundurvalstiņas ielas lika Sennas zvaigznei iemirdzēties īpaši spoži.
Brazīlietis Monako sevi lieliski apliecināja jau debijas sezonā, izcīnot otro vietu ar “Toleman”, bet pirmo uzvaru guva 1987. gadā. Tam sekoja pieci secīgi triumfi no 1989. līdz 1993. gadam. Airtona rekordu – 6 uzvaras Monako Grand Prix – joprojām nevienam nav izdevies atkārtot. Varēja būt arī septiņas… Šoreiz ielūkosimies, kas nogāja greizi 1988. gadā.
Sennas galvenais spēks nāca no vienas domas, kas vienlaikus paradoksāli kļuva par viņa Ahileja papēdi – vēlmes satriekt konkurentus. Ne velti par ‘Profesoru’ sauca viņa galveno konkurentu Alenu Prostu, kurš allaž ar zinātnisku precizitāti vēlējās paveikt pēc iespējas mazāk darba, nepārslogojot mašīnu – galvenais bija rezultāts, kamēr Senna darīja visu iespējamo, lai psiholoģiski iznīcinātu konkurentus – visam bija jānotiek pa visiem 100 procentiem.
Tieši tādēļ ar lielu ažiotāžu tika gaidīts abu braucēju duelis pie 1988. gada “McLaren MP 4/4” modeļa stūres. Tas kļuva par pēdējo gadu turbo ērā, kad sportistiem savus superjaudīgos spēkratus nācās dresēt kā nepieradinātus savvaļas zvērus. Ātri vien kļuva skaidrs, ka Senna un Prosts ir ārpus konkurences, tādēļ abiem nācās koncentrēties uz civilkaru komandas iekšienē.
Pēc sezonas pirmajiem diviem posmiem Senna bija iedzinējos, līdz ar to uz sacīkstēm Monako viņš ieradās ar vienu mērķi – dominēt. Jau tolaik komandas biedra pārspēšana par pussekundi bija uzskatāms par milzu panākumu. Taču ja tavs komandas biedrs ir Alens Prosts situācija ir ievērojami piņķerīgāka. Kvalifikācijā Senna sasita Prostu lupatās, izcīnot pole position ar 1.4 sekunžu pārsvaru (trešā vieta atpalika nepilnas 3 sekundes no Sennas).
Foto: McLaren
Sacīkšu diena. Prosta mašīna startā nedaudz ieķeras otrajā pārnesumā. Ar to ir pietiekami, lai garām patrauktos Gerharda Bergera vadītais “Ferrari”. Senna ātri vien sāk iekrāt pārsvaru, to palielinot par aptuveni sekundi katrā aplī. Prostam bija nepieciešami 53 apļi, līdz viņš apsteidza Bergeru. Senna pa to laiku bija iekrājis jau nepilnas minūtes pārsvaru.
Ticis brīvā trasē Prosts mazliet sadeldēja Sennas pārsvaru, taču bija skaidrs, ka ar to ir daudz par maz, lai noķertu komandas biedru pirms finiša. Taču Airtons nebija radis nebūt ātrākais. Viņš kāpināja tempu un ignorēja komandas vadītāja Rona Denisa norādījumus nomierināties. 12 apļus pirms finiša, zaudējis kontroli Portier līkumā pirms tuneļa, Senna piedzīvoja avāriju. Droša uzvara un 9 punkti čempionāta kopvērtējumā tika aizmesti vējā, jo Sennam ar uzvaru vien bija par maz.
Pēc avārijas Senna nedevās uz komandas boksiem, bet gan pa taisno pameta trasi un devās uz sev piederošajiem apartamentiem. Nevienam cilvēkam no “McLaren” nebija iespēja ar viņu sazināties. Neviens viņu neredzēja līdz pat vēlam vakaram, kad komanda jau bija gandrīz sapakojusies, lai dotos prom.
Statistika liecina, ka Prosts savā karjerā izcīnīja vairāk titulu un uzvaru. Gandrīz visas fanu aptaujas liecina, ka Senna bija savas paaudzes izcilākais braucējs. Iespējams, tieši šie divi fakti vislabāk raksturo abus nesamierināmos sāncenšus – Prosts paveica tieši tik, cik bija vajadzīgs, lai skaitliski būtu pārāks, Senna katru apli, katru līkumu veica tā, it kā tas būtu pēdējais, pat tad, ja to nemaz nevajadzēja.
Luisam Hamiltonam Azerbaidžānā pēc vairāku konkurentu neveiksmēm izdevās izcīnīt 63. uzvaru karjerā. Uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena viņam nu izdevies kāpt 25 dažādās trasēs vēl vairāk uzlabojot sev jau piederošo rekordu, turklāt šovasar Pola Rikāra trasē to būs iespējams papildināt.
Šī ir Luisa Hamiltona 12. sezona F1 čempionātā un viņam izdevies izcīnīt vismaz vienu uzvaru katrā no tām. Garāku sēriju izdevies uzrādīt vienīgi Mihaelam Šūmaheram, kurš no 1992. līdz 2006. gadam 15 sezonu garumā ne reizi nepalika bešā.
Serhio Peress kļuvis par pirmo un vienīgo braucēju, kurš Baku trasē uz goda pjedestāla kāpis divreiz. 2016. gadā meksikānis kvalificējās otrajā vietā, bet pārnesumkārbas dēļ sacīkstes sāka piecas pozīcijas zemāk. Tas gan netraucēja izcīnīt trešo vietu aiz Rosberga un Fetela, savukārt pērn Peresa iespēju izcīnīt uzvaru izbojāja sadursme ar komandas biedru Estebanu Okonu, ļaujot uz pjedestāla kāpt Rikjardo, Botasam un Strolam, bet šogad Peresam labāko trijniekā piebiedrojās Hamiltons un Raikonens.
Caura riepa 3 apļus pirms finiša Valteri Botasam liedza izcīnīt 25 punktus un pārņemt vadību čempionāta kopvērtējumā. Līdz ar to pārtrūkusi Botasa 18 secīgu finišu punktos sērija. Interesanti, ka visi pārējie braucēji, kuriem izdevusies vismaz tikpat gara sērija (Hamiltons, Raikonens, Šūmahers, Alonso, Fetels) vismaz reizi kļuvuši par pasaules čempioniem.
Neveiksmīgs apdzīšanas manevrs cīņā ar Botasu liedza Sebastianam Fetelam ne tikai gūt uzvaru, bet arī kāpt uz goda pjedestāla. Kvalifikācijā gan Fetels palika nepārspēts, izcīnot savu pirmo pole position Azerbaidžānā. Fetels pie uzvaras kvalifikācijā ticis 23 dažādās trasēs, šai rādītājā apsteidzot Alenu Prostu. Lielāka dažādība vērojama vienīgi Luisam Hamiltonam – 26.
Haoss un konkurentu neveiksmes pavēra iespēju punktus gūt braucējiem, no kuriem tas netika gaidīts. Pirmos punktus karjerā izcīnīja Šarls Leklerks, sasniedzot finišu sestajā pozīcijā. Monako pārstāvjiem punktus nebija izdevies gūt 68 gadus. Vienīgais, kurš to līdz šim bija paveicis, 1899. gadā dzimušais Luiss Širons izcīnīja 3. vietu savā mājas posmā 1950. gadā.
Pie karjeras pirmā punkta tika arī Brendons Hārtlijs, finiša līniju šķērsojot 10. vietā. Jaunzēlandieši punktu F1 čempionātā bija gaidījuši vairāk kā 40 gadu. Pēdējais kivi, kurš to paveica bija Kriss Eimons 1976. gadā Spānijā. Pēdējoreiz vairāki braucēji savus pirmos punktus vienā posmā svinēja 2015. gadā, kad Austrālijā 5. vietu izcīnīja Felipe Nasrs, astoto – Markuss Ēriksons, bet devīto – Karloss Saincs.
Lenss Strols atnesa “Williams” komandai tās pirmos punktus šajā sezonā. Tas nozīmē, ka otro reizi čempionāta vēsturē pilnīgi visas komandas jau pēc četriem punktiem ir guvušas punktus. Pirmo reizi šāda situācija bija vērojama 1972. gadā, tomēr sezonas turpinājumā čempionātā ienāca vēl trīs komandas, kuras gan punktus tā arī neguva. Liela nozīme gan bijusi punktu skaitīšanas sistēmas maiņai, jo, piemēram, 2009. gadā arī visas 10 komandas kaut reizi pirmo posmu laikā finišēja labāko desmitniekā, taču tolaik punkti tika piešķirti tikai astoņiem ātrākajiem braucējiem.
“Mercedes” kļuvuši par ceturto dzinēju ražotāju, kuriem izdevies sacīkšu vadībā pavadīt vismaz 10000 apļu. Nepilnus 5000 apļi no tiem veikti sadarbībā ar “McLaren” komandu, gandrīz tikpat daudz izdevies ar rūpnīcas komandu, taču sacīkšu vadībā ar sudraba bultu ražojumiem bijušas arī “Williams”, “Force India” un “Brawn” vienības. Šo latiņu izdevies sasniegt vēl tikai “Ferrari”, “Renault” un “Ford Cosworth”.
Sacensību organizatori paziņojuši, ka šogad bija vērojams 31% pieaugums pārdotajās biļetēs. Nedēļas nogalē kopumā tika pārdotas 94000 biļetes. Tas gan joprojām ir ievērojami mazāk kā vairumā trašu. Pērn vislabāk ar biļešu tirdzniecību veicās Kanādas Grand Prix organizatoriem – nedēļas nogalē tika pārdotas 360000 biļetes.
Kārtējo kritiku no konkurenta saņēmis Kevins Magnusens. Šoreiz dānis kritis “Toro Rosso” braucēja Pjēra Gazlī nežēlastībā, kurš Magnusenu nodēvējis par bīstamāko braucēju, ar kuru viņam nācies sacensties.
Abi sportisti sadūrās cīņā par pozīciju Azerbaidžānas Grand Prix izcīņas izskaņā. Lai gan tas neradīja tālejošas sekas un abi turpināja braucienu, FIA pēc sacīkstēm izskatīja Magnusena manevru un piesprieda “Haas” braucējam 10 sekunžu sodu un divus soda punktus, kas nozīmē, ka līdz diskvalifikācijai Magnusenu šķir tikai 5 soda punkti.
“Kevins ir bīstamākais braucējs, pret kuru man nācies sacensties. Sacīkstēm atsākoties, viņš centās mani iegrūst sienā ar 300 km/h ātrumu. Devos uz sānu, bet viņš mani burtiski stūma tai virsū. Abi manas formulas priekšējie riteņi pacēlās gaisā, tika salauzts atpakaļskata spogulis un sabojāta stūrēšana,” sašutis par notikušo ir Gazlī.
“Viņš pats vēlāk teica, ka nav mani redzējis savas mašīnas vibrāciju dēļ. Manuprāt, tam nav nozīmes. Viņš šādus manevrus veica visā sacīkšu garumā, līdz ar to zināja precīzi, kur es atrodos, kad grūda mani sienā. Tāds viņš ir bijis vienmēr. Cīnīsies līdz galam. Man pret to nebūtu iebildumu, bet šeit tiek pārkāptas jebkādas robežas. Braucot ar 300 km/h ātrumu, tā nedrīkst darīt.”
Savas komandas braucēju aizstāv “Haas” vadītājs Guntars Steiners: “Kvalifikācijā viņš sūdzējās par savu komandas biedru Hārtliju. Pa lielam, nekas nav mainījies. Dažkārt ir jāpadomā arī par sevi pašu. Gazlī te ir jauniņais un mēs sagaidām kļūdas no viņa.”
“McLaren” braucējs Fernando Alonso Azerbaidžānas Gp izcīņā ierindojās septītajā vietā. Šis uzskatāms par lielisku panākumu, ņemot vērā, ka pirmajā aplī spāņu sportistam ar cauru riepu nācās doties boksos. Pats Alonso norāda, ka pie tādiem mašīnas bojājumiem, citi braucēji cīņu būtu beiguši.
Pēc sadursmes ar Niko Hulkenbergu, “Williams” pārstāvis Sergejs Sirotkins ietriecās Fernando Alonso mašīnas sānos, kurš sadursmes rezultātā sadūrās arī ar Hulkenbergu. Hulkenberga mašīnai bojājumi neradās, Sirotkina sacīkstes bija galā, bet Alonso devās boksos, kur tika nomainīts priekšējais antispārns, riteņi (divas no riepām bija cauras), bet bojājumus mašīnas grīdai neizdevās likvidēt.
Uz savu cīņas turpinājumu Alonso raugās ar lepnumu, atzīmējot, ka tas bijis labākais sniegums viņa karjerā. “Galīgi traki. Vēl viena septītā vieta, taču šis rezultāts sasniegts ar pamatīgu neatlaidību, jo nedomāju, ka kāds cits vispār būtu ticis līdz boksiem. Viņi noparkotu mašīnu trases malā, vai boksu garāžā, ja līdz tiem tiktu. Mēs tā nedarījām un cīnījāmies par katru sekundes daļu ik apli, traucoties cieši gar Baku trases nožogojumu. Manuprāt, šīs bija manas labākās sacīkstes karjerā.”
Par vienu no galvenajiem palīgiem Alonso kļuva drošības mašīnas došanās trasē. Lai gan atkritis uz pēdējo pozīciju, Fernando atradās turpat braucēju virknes beigās. Seši punkti par 7. vietu ļauj papildināt punktu krājumu līdz 28, kas “McLaren” braucējam sniedz sesto vietu čempionāta kopvērtējumā.
Līdzīgā situācijā pērn nonāca Valteri Botass, kurš pēc avārijas startā ar Kimi Raikonenu nonāca nepilnus divus apļus aiz visiem, taču, pateicoties lieliskam ātrumam, konkurentu neveiksmēm un vairākiem drošības mašīnas periodiem, aizcīnījās līdz otrajai vietai.
Talladegas ovāls jau izsenis izslavēts ar savām iespaidīgajām avārijām. Aizvadītā nedēļas nogale nebija izņēmums – 165. apļa sadursmē cieta 14 automašīnas. Par sacensību uzvarētāju vēlāk kļuva viens no šīs sezonas stabilākajiem braucējiem Džoijs Logano.
