Žanam Verņē izdevies izcīnīt FIA Formula E čempiona titulu, neraugoties uz startu no pēdējās pozīcijas, kamēr par sacīkšu uzvarētāju kļuva 11. vietā startējušais Lukass di Grasi.
Drāma sākās jau kvalifikācijā, kad viens no abiem titula pretendentiem Žans Ēriks Verņē un viņa komandas biedrs Andrē Loterers tika diskvalificēti pa pārlieku lielu enerģijas daudzuma patēriņu. Kā neliels mierinājums Verņē sekoja galvenā konkurenta Sema Bērda neveiksme – brits palika 14. vietā. Labāko desmitniekā nespēja tikt arī Lukass di Grasi un Fēlikss Rozenkvists.
Pole position izcīnīja otrās sezonas čempions Sebastians Buemi. Startā viņam izdevās noturēt vadību, kamēr kvalifikācijā otro vietu ieņēmušais Mičs Evanss tikpat kā neizkustējās no vietas un sacīkstes noslēdza jau starta taisnē. Buemi komandas biedrs Prosts startēja no trešās pozīcijas un pirmos apļus iekārtojās 2. vietā, kamēr cīņā par nākamajām pozīcijām abi “Dragon” braucēji Hosē Marija Lopess un Žeroms d’Ambrocio piedzīvoja sadursmi.
Fantastisku progresu tikmēr demonstrēja “Audi” komandas pārstāvji Daniels Abts un Lukass di Grasi. Vēl pirms boksu apmeklējuma abi apdzina pilnīgi visus konkurentus un nonāca pirmajās divās pozīcijās. Di Grasi apsteidza komandas biedru un boksos devās kā līderis. Līderi pozīcijas saglabāja, ja neskaita Nelsonu Pikē Jr., kura “Jaguar” līdzīgi kā komandas biedra Evansa mašīnu piemeklēja problēmas un 4. vieta tika zaudēta.
Cīņā par titulu Semam Bērdam izdevās veiksmīgāki pirmie apļi, kamēr Verņē pietaupīja enerģiju un konkurentus apsteidza pirmā nogriežņa beigās. Abi izmantoja komandas biedru palīdzību, tomēr Verņē trasē spēja apsteigt Bērdu. “DS Virgin” diena pārvērtās no sliktas uz katastrofālu – Bērds atkrita uz 10. vietu aiz Engela, kamēr Alekss Linss piedzīvoja smagu avāriju, kas trasē lika doties drošības mašīnai, kamēr Verņē bija nonācis jau 5. vietā.
Pēdējo apļu supersprintā Engelam un Bērdam izdevās apsteigt Prostu, tomēr ar to bija par maz – Verņē pārsvars kopvērtējumā sasniedzis 31 punktu. Tas nozīmē, ka francūzis kļuvis par ceturto Formula E čempionu pēc Nelsona Pikē, Sebastiana Buemi un Lukasa di Grasi.
Punktu par sacensību ātrāko apli izcīnīja Daniels Abts.
Sezona noslēgsies svētdien ar sacīkstēm pl. 22:00, kad “Techeetah” un “Audi” starpā izšķirsies uzvarētāji komandu ieskaitē. Sacensības tiešraidē var vērot “Eurosport” TV kanālā.
Pieckārtējais pasaules rallija čempions Sebastians Ožjē ar “Red Bull” atbalstu piedalīsies rūpnīcas mājas trasē Austrijā notiekošajā DTM posmā “Mercedes” komandas sastāvā.
Ožjē šogad cīnās par kārtējo titulu ar “M-Sport” komandas “Ford” spēkratu. Viens no komandas galvenajiem sponsoriem “Red Bull” atbalsta arī “Mercedes” DTM komandu, kas pavēris izdevību francūzim izmēģināt ko jaunu.
Ožjē jau vairākkārt piedalījies salonautomobiļu sacensībās tādos čempionātos kā Porsche Supercup un ADAC GT Masters, bet pērn veica testus ar “Red Bull” 2011. gada modeļa Formula 1 mašīnu.
“Red Bull” trasē DTM risināsies šīs sezonas priekšpēdējais posms. Tas notiks 22. un 23. septembrī pirms sezonas noslēguma oktobra vidū Hokenheimā.
Šonedēļ notiekošajā Gudvudas ātruma festivālā īpašu pārsteigumu sagādājuši Roborace organizatori – bezpilota formula pašas spēkiem pieveica kalnā braukšanas trasi. Vai drīzumā motorsportā braucēji nebūs vajadzīgi?
1997. gada F1 čempions Žaks Vilnēvs paziņojis, ka netic “Williams” komandas iespējām piedzīvot progresu šīs sezonas un laikā, norādot, ka komanda ir tikpat kā mirusi.
Par “Williams” komandas vienu no galvenajām problēmām kļuvusi aerodinamiskā puse, kas padara mašīnas aizmuguri nestabilu ātrajos pagriezienos. Arī abi braucēji ne ar ko spožu nav izcēlušies – Sergejs Sirotkins ir vienīgais braucējs, kurš šogad vēl nav guvis punktus, bet Lenss Strols to paveica tikai Azerbaidžānā ar finišu astotajā vietā.
Vilnēvs pats pirms 21 gada čempionātā triumfēja tieši ar “Williams”, atnesot komandai tās pēdējo čempionu titulu. “Komanda ir mirusi. Tai nav nekāda menedžmenta. 2013. gadā bija izvēle, vai par vadītāju iecelt mantinieci vai mantinieku. Viņi izvēlējās Klēru, nevis Džonatanu (Frenka dēlu, kurš tagad vada komandas vēstures departamentu – aut.piez.) Tā bija liela kļūda. Paskatieties, kur viņi ir tagad.”
Klēras Viljamsas paspārnē komanda aizvadīja ļoti vāju 2013. gada sezonu, tomēr jaunajā V6 hibrīddzinēju ērā izvilka pilno lozi ar “Mercedes”, divas sezonas noslēdzot trešajā vietā, un tad vēl divas piektajā, izaudzinot Valteri Botasu un nodrošinot Felipem Masam pēdējo pieturvietu pirms karjeras beigšanas.
“Ir jāatzīst, ka viņi ir sačakarēti. Es neredzu, kā viņi varētu atkopties. Vienkārši neredzu. Ja komandā ir divi nepieredzējuši braucēji, nekas labāk nepaliks. Ne jau nu šādā komandā.” Vilnēvs arī norādījis, ka Sirotkins var justies laimīgs, ka vispār atrodas F1, pat tad, ja tā ir pati vājākā komanda. “Kad tur ir Lenss ar visu savu ģimeni un politiku, neko iemācīties tāpat nav iespējams.”
“Williams” komanda pērn nolīga bijušo “Ferrari” pārstāvi Dirku de Bēru aerodinamikas departamenta vadītāja amatam īsi pirms Padijs Lovs tika nozīmēts tehniskā direktora amatā, tomēr šosezon de Bērs kopā ar galveno dizaineri Edu Vudsu savu amatu atstāja, pēc kā komanda joprojām cenšas atjaunoties.
32 gadus vecais motociklists Dani Pedrosa paziņojis, ka šīs sezonas izskaņā liks punktu savai 13 sezonu garajai MotoGP karjerai. Pedrosa, kurš visu savu karjeru aizvadījis “Honda” rūpnīcas komandā, par savu lēmumu paziņojis pirms šonedēļ gaidāmajām sacensībām Zaksenringas trasē.
Lai gan karjeras laikā motosporta augstākajā klasē spāņu braucējs izcīnījis 31 uzvaru, trīs reizes kļuvis par vicečempionu un visas 12 sezonas noslēdzis kopvērtējuma vadošo sešiniekā, šosezon ievērojami atpaliek no sava titulētā komandas biedra Marka Markesa, kas radījis motivācijas trūkumu un formas pasliktināšanos. Jau ziņojām, ka par Pedrosas aizstājēju nākamsezon “Honda” komandas sastāvā kļūs viņa tautietis Horhe Lorenco.
“Par šo lēmumu domāju jau ilgāku laiku. Tas ir ļoti, ļoti smags, jo šo sporta veidu allaž esmu mīlējis. Lai gan man bija lieliskas iespējas turpināt startēt, tomēr jūtu, ka sacīkstes vairs nav tik nozīmīgas un manā dzīvē ir parādījušās citas prioritātes,” stāsta Pedrosa, kurš 2003. gadā kļuva par pasaules čempionu 125cc klasē, bet divās sekojošajās sezonās triumfēja arī 250cc ieskaitē. Pedrosas karjeras laikā “Honda” 7 reizes triumfēja konstruktoru ieskaitē, bet sešas reizes “Repsol Honda” uzvarēja komandu čempionātā.
“Vēlos pateikties par iespēju, kas man tika sniegta. Esmu ļoti priecīgs, ka šī varēja būt daļa no manas dzīves. Dzīve līdz šim bijusi fantastiska, pārstāvot tik nozīmīgu komandu ar burvīgiem faniem. Atzīstu, ka esmu sasniedzis vairāk, kā biju cerējis, un jūtos ļoti lepns par to, ko šai laikā sportā esmu paveicis.” Pedrosa arī atzinis, ka lēmumu likt punktu karjerai paātrinājušas neskaitāmās traumas, kas vairākkārt izjaukušas viņa iespējas iesaistīties cīņā par titulu.
Tieši pirms 100 gadiem šai dienā Milānā izcilā sacīkšu braucēja Antonio Askari ģimene sagaidīja pieaugumu – pasaulē nāca Alberto, kurš vēlāk kļuva par vienu no visu laiku izcilākajiem autosportistiem.
Lai gan Antonio savu dzīvību zaudēja sacīkšu trasē, kamēr Alberto bija tikai 7 gadus vecs, interese par motoriem jauneklim bija iesēta un četrus gadus vēlāk Alberto spēra pirmos soļus motorsportā, aizņemoties kaimiņu motociklu un braukājot pa pilsētu. Interese pieauga un 18 gadu vecumā Askari pameta skolu, ko uzskatīja par pārāk garlaicīgu, lai ar mātes palīdzību iegādātos pats savu motociklu. Pēc uzvaras jau karjeras otrajās sacīkstēs un straujas karjeras augšupejas, Askari nācās uz vairākiem gadiem pārtraukt sapņus par motorsportu Otrā pasaules kara dēļ.
Saikne ar “Ferrari” Alberto sākās vēl pašam to neapzinoties. Viņa tēvs Antonio un Enzo Ferrari savulaik bija draugi un sāncenši, tādēļ nav pārsteigums, ka “Mille Miglia” sacīkstēs 1940. gada Alberto vadīja pašu pirmo Enzo radīto mašīnu. 1947. gadā Askari draugs un padomdevējs Luidži Viloresi palīdzēja viņam sagādāt nepieciešamo budžetu, lai nopirktu “Maserati 4CLT” un atgrieztos apritē. Enzo par sava drauga dēlu nebija aizmirsis un 1949. gadā uzsāka sadarbību. Askari krāja uzvaras vienu pēc otras, tostarp triumfējot arī savā dzimtenē esošajā Moncas trasē Itālijas Grand Prix izcīņā. Gadu vēlāk tika aizvadīta pirmā F1 čempionāta sezona.
Alberto Askari (vidū) ar Enzo Ferrari (2. no kreisās) pirms Itālijas Grand Prix 1950. gadā; Foto: Scuderia Ferrari
Divas sezonas Askari neko nevarēja padarīt, kā vien noskatīties, kā uzvaras savā starpā sadala “Alfa Romeo” braucēji, kuru komandas budžets gan nebija no lielākajiem, tādēļ pēc nespējas vienoties ar Itālijas valdību par finansējuma piešķiršanu un bažām par nespēju noturēt esošo līmeni ar pirmskara tehniku, “Alfa Romeo” pameta čempionātu. Pats Askari tikmēr bija atradis jaunu izaicinājumu – Indianapolisas 500 jūdžu sacīkstes. Viņa “Ferrari” gan nebija paredzēts šo sacīkšu īpatnībai – braukšanai pa ovālu. Ar “Offenhauser” dzinējiem aprīkotie spēkrati bija ātrāki un riteņa defekta dēļ Askari sacīkstes noslēdzās jau pēc 40 apļiem.
Askari viens no galvenajiem konkurentiem Huans Maneuls Fanhio bija guvis smagus savainojumus, kas lika argentīnietim izlaist sezonu, kamēr Alberto krāja uzvaras vienu pēc otras, triumfējot katrā no atlikušajām sešām čempionāta ietvaros esošajām Grand Prix izcīņām, kā arī vēl sešās sacīkstēs, kas netika skaitītas čempionāta ietvaros. Pat tādi spoži komandas biedri kā Farina, Viloresi, Tarufi un jaunais talants Hotorns nespēja apturēt Askari. Deviņas uzvaras pēc kārtas joprojām ir nepārspēts F1 rekords, ko atkārtot izdevies vienīgi Sebastianam Fetelam. Askari iemantoja reputāciju kā braucējs, kuru trasē ir tikpat kā neiespējami apdzīt, pat sekojot cieši aizmugurē.
1953. gadā Šveicē; Foto: Scuderia Ferrari
Nespējis vienoties ar Ferrari par atalgojumu, 1953. gada izskaņā Askari pameta komandu, ar ko bija izcīnījis divus titulus un pievienojās “Lancia”. Sezona izvērtās par pilnīgu fiasko – mašīna laikus netika pabeigta. Džanni Lancia atļāva atsevišķos posmos Askari izmantot iespēju startēt ar “Maserati” un “Ferrari”, tomēr dažādas ķibeles liedza vispār sasniegt finišu, nemaz nerunājot par konkurences izrādīšanu neapturamajām “Mercedes” mašīnām. nelielu mierinājumu Askari sniedza uzvara “Mille Miglia” sacīkstēs.
Pāris uzvaras 1955. gada sākumā ārpus kopvērtējuma ieskaites sacīkstēs ļāva cerēt uz veiksmīgāku sezonu, tomēr Monako Grand Prix iegāja vēsturē ar vienu no dīvainākajām situācijām F1 vēsturē. Fanhio izstājās transmisijas defekta dēļ, kamēr Askari centās ķert rokās pārliecinošo līderi Stirlingu Mosu un viņa sudraboto “Mercedes” formulu. Pēkšņi skatītāji skaļruņos izdzirdēja, ka Moss devies boksos un izstājies dzinēja defekta dēļ. Askari savā mašīnā to nedzirdēja, bet ‘Casino’ pagriezienā manīja skatītājus viņam mājam un signalizējot, kā nu katrs prata. Askari saprata, ka kaut kas nav kārtībā, tomēr nezināja kas. Pūlis novērsa viņa uzmanību un, neticis līdz apļa beigām, lai pārņemtu sacīkšu vadību, Askari nenovaldīja mašīnu un tuneļa izejā piedzīvoja avāriju. Šokētais pūlis uz brīdi šausmās ievilka elpu. Par mata tiesu izvairījies no drošas nāves pret dzelzsbetona konstrukciju, Askari ar visu mašīnu ielidoja Vidusjūrā. Neraugoties uz lauztu degunu un vairākām mikrotraumām, Askari spēja tikt ārā no mašīnas un kļuva par vienu no diviem braucējiem, kas Monako Grand Prix noslēguši jūrā (otrs – Pols Hokinss 10 gadus vēlāk).
Lai gan Askari bija īstens ģimenes cilvēks, kurš apprecējās jau 1940. gadā un savus tuviniekus allaž nostādīja pirmajā vietā, audzināšana bija ļoti stingra un nekādas liekas mīlestības izpausmes netika izrādītas. Kad Enzo Ferrari viņam vaicāja, kādēļ tā, Askari atbildēja, ka nevēlējās, lai bērni viņam pārāk pieķertos. Tas viņiem palīdzēs vieglāk tikt pāri brīdim, kad viņš ies bojā. Letāli negadījumi bija daļa no motorsportistu ikdienas un tie tika uzskatīti par normu, tieši tādēļ daudzi braucēji piekopa īpatnējas māņticības. Askari gadījumā tā bija veiksmi nesošā gaiši zilā ķivere.
1953. gadā Silverstounā; Foto: Scuderia Ferrari
Četras dienas pēc sava Monako negadījuma Askari devās uz Moncas trasi, lai vērotu sava drauga un bijušā komandas biedra Eiženio Kasteloti testus pirms gaidāmajām 1000 km izturības sacīkstēm. Itālis vēlējās pārliecināties, ka viņa asums nav zudis un pieteicās veikt vairākus apļus. Tas nāca kā pārsteigums daudziem, jo Askari, ģērbies parastās drēbēs, pat nebija paņēmis līdzi savu veiksmīgo ķiveri. Kasteloti gan izpalīdzēja un aizdeva savējo.
Trešo apli Alberto nebeidza. Pēc ātras taisnes otrajā sektorā, kam seko tagad Askari vārdā nosauktais pagrieziens, divkārtējais pasaules čempions piedzīvoja avāriju un guva smagus savainojumus. Neviens īsti nezin, kas notika kritiskajā mirklī – “Ferrari” spēkratam esot sabloķējušies riteņi. Vai vainīgs bija braucējs, mašīna, vai kāds ārējs faktors, piemēram, uz trases izskrējis dzīvnieks vai piepeša vēja brāzma? Atbilde tā arī netika gūta – Askari gāja bojā ceļā uz slimnīcu.
Itālija bija zaudējusi savu varoni. Aptuveni miljons sērotāju Milānā, tērpušies melnās drēbēs, devās uz pilsētu viņa bērēs. Alberto zemes klēpī tika guldīts blakus savam tēvam Antonio. Abu dzīves tika pārtrauktas ļoti līdzīgā veidā – 36 gadu vecumā, 4 dienas pēc smaga negadījuma, izejā no ātra kreisā pagrieziena, mēneša 26. datumā. Abi savas karjeras laikā izcīnīja 13 Grand Prix uzvaras un pasauli pameta precējušies, ar diviem bērniem.
F1 stratēģiskās grupas pārstāvis Pats Saimondss paziņojis, ka jau pavisam drīz varētu tiktu likts punkts dekādēm ilgajiem noteikumiem, ka katrai komandai jāstartē ar divām formulām, ļaujot lielākajām vienībām sacīkstēm pieteikt 3 braucējus, bet mazākajām – tikai vienu.
“Šim jautājumam vēl neesam kārtīgi ķērušies klāt, tomēr tā ir laba ideja un nākamajā sanāksmē par to notiks diskusijas.” Saimondss gan atzinis, ka čempionātā šobrīd startējošās komandas varētu neatbalstīt šo ieceri, baidoties zaudēt savu politisko ietekmi.
“Esam domājuši par to, kāds būtu ideālais mašīnu skaits uz starta. Ja būsim precīzāki, vai vajag piesaistīt jaunas komandas? Manuprāt, viena no galvenajām problēmām šobrīd ir tā, ka komandām ir pārlieku liela ietekme.”
Pagaidām gan nav skaidrības par to, kā mainītos konstruktoru kausa punktu uzskaites sistēma, ja mazākās komandas sacīkstēm izmantotu tikai vienu mašīnu, bet lielākās startētu ar trim.
Poļu autosportists Roberts Kubica atklājis, ka viņš jau bija parakstījis līgumu ar “Ferrari” par startēšanu itāļu komandas sastāvā no 2012. gada pirms avārijas rallija sacensībās Andorā, kas pielika punktu viņa F1 karjerai.
Īsi pirms 2011. gada sezonas Kubica piedalījās “Ronde di Andora”, kur tika gūtas smagas traumas labajai rokai un apdraudēta pat sportista dzīvība. Pēc trīsarpus sezonām “BMW Sauber” komandas sastāvā Kubica 2010. gadā pārvācās uz “Renault” un būtu palicis komandas rindās arī uz vēl vienu sezonu.
Lai gan Kubicas vārds līdz avārijai vairākkārt uzvirmoja “Ferrari” komandas sakarā, abas puses līdz šonedēļ publicētajam čempionāta oficiālajam podkāstam nebija apstiprinājušas nekādu sadarbības modeli. Poļu sportists arī norādīja, ka “Ferrari” pelnītu mazāk nekā līdz tam “Renault” sastāvā.
“Pirmais mērķis ir iekļūt F1 čempionātā. Otrais – nostiprināties, apliecināt savu vērtīu, radīt labu reputāciju, kas viss ir daudz sarežģītāk par pirmo mērķi. Trešais – uzvarēt čempionātā vai kļūt par “Ferrari” braucēju. Par čempionu nekļuvu, bet startam “Ferrari” sastāvā biju ļoti tuvu,” stāsta Kubica, kurš 2008. gadā izcīnīja savu vienīgo uzvaru Kanādas Grand Prix izcīņā.
“Mana rehabilitācija bija tik smaga, ka pirmos 16-18 mēnešus pat nejutu sāpes. Biju koncentrējies uz atlabšanas procesu, cīnījos un gāju cauri ļoti smagai fāzei. Ar laiku palika tikai grūtāk, jo cerība, ka viss atgriezīsies vecajās sliedēs sāka zust. Bija brīži, kad progress bija ļoti straujš, kas mijās ar neveiksmīgām operācijām un nonākšanu tur, kur biju pirms pusgada. Tas bija smagi, bet skarbākā bija apziņa, ka būtu braucis “Ferrari” komandā.”
Kubica atzinis, ka rallijs neesot bijis tikai aizraušanās brīvajam laikam. Tas esot audzinājis disciplīnu un palīdzējis kļūt par pilnīgāku braucēju un atrast mazās lietiņas, ko citi nav spējuši paveikt. “Nebiju apmierināts ar to, cik labs biju. Man vajag vairāk. Domāju, ka rallijs man to spēs dot. Un tā arī bija. Vienīgi cena, kas par to bija jāsamaksā, bija pārāk augsta.“
“Red Bull” komandas vadītājs Kristians Horners ir pārliecināts, ka pēc ilgstošas “Mercedes” dominances šobrīd labāko dzinēju ražo “Ferrari”.
“Ferrari” uz šī gada Kanādas Grand Prix ieviesa vairākus uzlabojumus, kamēr “Mercedes” pēc negaidītām problēmām atlika savus uzlabojumus līdz Francijas posmam. Lai gan pēdējos posmos kvalifikācijā “Ferrari” un “Mercedes” cīnās kā līdzīgs ar līdzīgu, Kristians Horners uzskata, ka “Ferrari” klientu “Haas” un “Sauber” straujais progress ir labākais apliecinājums tam, ka itāļi aizsteigušies garām “Mercedes”. “Viņi šobrīd ir pacēluši latiņu. Ir redzams, ka arī “Sauber” un “Haas” kļuvuši ievērojami spēcīgāki,” stāsta Horners.
Lielbritānijas Grand Prix laikā Kimi Raikonenam nācās cīnīties ar abiem “Red Bull” braucējiem. Viņš tiem tika garām. Pēc sacīkstēm Makss Verstapens norādīja, ka “Renault” jaudas deficīts esot traģisks un sacenšanās ar par 80 zirgspēkiem jaudīgāko “Ferrari” esot kā divu dažādu klašu mašīnu cīņa.
Vaicāts par maiņu, ko “Red Bull” 2019. gadā veiks starp abiem mazjaudīgākajiem dzinējiem čempionātā, Horners gan ir pozitīvāk noskaņots: “Redzam, ka situācija ar abiem šiem ražotājiem šobrīd ir samērā līdzīga, tomēr mēs ņemam vērā arī potenciālās attīstības iespējas. Aizvadījām ļoti smagu nedēļas nogali ar “Renault” un pārliecinājāmies par esošo līmeni – aiz statistikas nav iespējams noslēpties. Ir pamatīga plaisa, ko ceram mazināt ar “Honda”. Uzticamies viņu piedāvātajam plānam.”
Neraugoties uz vienošanos starp ‘Liberty Media’ un FIA par jaunajiem dzinēju noteikumiem no 2021. gada sezonas, kas paredz atteikšanos no dārgās MGU-H siltuma reģenerācijas sistēmas, ‘jaunā ēra’ F1 čempionātā varētu tikt atcelta.
FIA cerēja jaunos noteikumus finalizēt līdz jūnija beigām, tomēr pagājušajā nedēļā notikušajā F1 stratēģiskās grupas sanāksmē ražotāji pieprasīja esošo noteikumu nemainīšanu un pieturēšanos pie šī brīža jaudas agregātu noteikumiem un MGU-H saglabāšanu. Par galveno iemeslu šādai iniciatīvai tiek minēts fakts, ka neviens jauns ražotājs nav izteicis vēlmi pievienoties čempionātam, lai gan jaunie noteikumi bija paredzēti tieši šāda iemesla dēļ.
Vairākus gadus atpakaļ savu kandidatūru apsvēra “Volkswagen”, bet pēdējās runas par jauno ražotāju virmoja ap vācu auto giganta pārziņā esošo “Porsche”, tomēr pēc “Volkswagen” emisiju skandāla abu zīmolu motorsporta programma ievērojami samazinājusies. Pie tam jaunajiem ražotājiem būtu ļoti sarežģīti ielauzties cīņā par uzvarām, ņemot vērā, ka vienīgās lielās klientu komandas “Red Bull” un “McLaren” pēdējā gada laikā likušas pamatus jaunām un ilglaicīgām sadarbībām.
Jebkāda veida izmaiņas sākotnēji visiem četriem radītu papildus izmaksas, kamēr esošo jaudas agregātu pielāgošana padarītu potenciālās peļņas iespējas ievērojami vienkāršākas. Ražotāji gan ir gatavi kompromisam par tādiem jautājumiem kā skaņas uzlabošanu, degvielas patēriņa ierobežojumiem, pieļaujamās jaudas limitiem un standartizētu detaļu ieviešanu.
“Mēs joprojām esam pārrunu stadijā. Redzējām prezentāciju, kas apliecina, ka mums vajadzētu pilnībā pārveidot savu dzinēju. Visi četri jaudas agregātu ražotāji ir izteikuši savas prasības attiecībā uz skaņu un degvielas patēriņu, tomēr pilnībā pārveidot dzinējus, ja neviens jauns ražotājs neienāks, ir bezjēdzīgi. Ja kāds jauns ražotājs vēlās ienākt ar tādu pašu nopietnību, kā mēs to darām, ņemot vērā visas virsotnes un kritumus, izmaksas un ieguldījumus, tad esam gatavi izmaiņām, tomēr līdz tam brīdim nav jēgas,” stāsta “Mercedes” vadītājs Toto Volfs.
“Man šķiet, ka vadošajām instancēm un komerciālo tiesību īpašniekiem ir jārīkojas sporta labā. Neizskatās, ka sagaidīsim jaunus ražotājus, tādēļ “Liberty Media” ar FIA ir jāizlemj, kā tālāk rīkoties,” piebilst “Red Bull” komandas vadītājs Kristians Horners.
“Manuprāt, priekšroka allaž jādod stabilitātei. Tā ir visa pamatā, it īpaši F1, kas ir tik konkurējoša un dārga vide. Tā ir ar visu – dzinējiem, aerodinamikas nodaļām un visu pārējo. Man šķiet, ka mēs kārtīgi nenovērtējam stabilitāti un tās nozīmīgumu gan ražotājiem, gan komandām, gan šovam, jo visi taču vēlas ciešas cīņas,” piebalso “Renault” vadītājs Sirils Abitebuls.
