Sākums F1 Kanādas GP fakti un skaitļi – Fetelam 50 uzvaras

Kanādas GP fakti un skaitļi – Fetelam 50 uzvaras

Autors:

12. jūnijs, 2018

Ar pārliecinošu dominanci visā sacīkšu garumā Sebastians Fetels pievienojies īpaši elitāram braucēju klubiņam, kļūstot par tikai ceturto braucēju F1 vēsturē ar 50 uzvarām. Uzvaras laurus biežāk plūkuši vien Mihaels Šūmahers (91), Luiss Hamiltons (64) un Alens Prosts (51).

Sacīkšu laikā Fetels savu līderpozīciju nezaudēja ne uz mirkli, 14. reizi savā karjerā pavadot vadībā visus sacīkšu apļus. Šai rādītājā Fetels apsteidzis Džimu Klarku un Luisu Hamiltonu. Rekords pieder Mihaelam Šūmaheram, kurš 19 posmus pavadījis vadībā no starta līdz pat finišam.

Lieli svētki arī “Ferrari” komandai, kas pēdējo gadu laikā Monreālā nespēja demonstrēt tādu sniegumu, kādu fani sagaida no koši sarkanajām formulām. Itāļu vienība te nebija triumfējusi kopš 2004. gada, bet pole position “Ferrari” Kanādā nebija sasnieguši kopš 2001. gada. “Ferrari” arī kļuva par pirmo vienību čempionāta vēsturē, kas pavadījusi 75000 km sacīkšu vadībā.

Līdz absolūti perfektai nedēļas nogalei “Ferrari” gan neizdevās aizcīnīties, jo sacīkšu ātrāko apli uzrādīja Daniels Rikjardo. Tā kā sacīkstes tika saīsinātas, tad austrālieša sasniegums tika anulēts un pie ātrākā apļa tika viņa komandas biedrs Makss Verstapens, nodrošinot “Red Bull” tās 59. ātrāko apli, ļaujot šai rādītajā apsteigt “Mercedes” komandu cīņā par 5. vietu aiz “Ferrari”, “McLaren”, “Williams” un “Lotus”.

Īpatnēji, ka sezonas pirmajos 7 posmos abiem čempionāta līderiem Sebastianam Fetelam un Luisam Hamiltonam tā arī nav izdevies sasniegt sacīkšu ātrāko apli, kas allaž nonācis Valteri Botasa vai “Red Bull” braucēju rokās. Līdz šim piecas reizes par čempionu kļuvis braucējs bez ātrākajiem apļiem konkrētajā sezonā. Pēdējoreiz to paveica Keke Rosbergs 1982. gadā.

Kanādas Grand Prix ātrākie apļi

V.	Braucējs	Komanda	Dzinējs	Rezultāts	Aplis
1	Makss Verstapens	Red Bull	TAG Heuer	1'13''864	65
2	Sebastians Fetels	Ferrari	Ferrari	1'13''964	57
3	Valteri Botass	Mercedes	Mercedes	1'13''992	51
4	Kimi Raikonens	Ferrari	Ferrari	1'14''075	59
5	Daniels Rikjardo	Red Bull	TAG Heuer	1'14''159	59
6	Luiss Hamiltons	Mercedes	Mercedes	1'14''183	66
7	Serhio Peress	Force India	Mercedes	1'15''100	64
8	Kevins Magnusens	Haas	Ferrari	1'15''401	65
9	Romēns Grožāns	Haas	Ferrari	1'15''470	56
10	Šarls Leklerks	Sauber	Ferrari	1'15''480	65
11	Niko Hulkenbergs	Renault	Renault	1'15''588	64
12	Estebans Okons	Force India	Mercedes	1'15''610	61
13	Karloss Saincs	Renault	Renault	1'15''666	61
14	Pjērs Gazlī	Toro Rosso	Honda	1'15''699	67
15	Stofels Vandūrns	McLaren	Renault	1'15''765	55
16	Sergejs Sirotkins	Williams	Mercedes	1'15''924	53
17	Fernando Alonso	McLaren	Renault	1'16''180	33
18	Markuss Ēriksons	Sauber	Ferrari	1'16''403	62

Lai gan Hamiltons netika pat uz goda pjedestāla, viņš turpināja savu fantastisko stabilitātes sēriju un nu nonācis viena posma attālumā no Nika Haidfelda rekordsērijas – 33 secīgiem finišiem. Hamiltona sēriju vēl iespaidīgāku padara fakts, ka katrā no šiem 32 posmiem gūti punkti.

Misēklis ar finiša karogu nozīmēja, ka sacensību oficiālie rezultāti tiek pasludināti pēc situācijas 68. apļa izskaņā, kas nozīmē, ka 296.5 km garās sacīkstes bija īsākais Kanādas GP pēdējo 20 gadu laikā. 1997. gadā sacīkstes tika apturētas priekšlaicīgi Olivjē Panī smagās avārijas dēļ.

Vēl nesagaidījis finiša karogu, sacensības noslēdza Fernando Alonso, kurš Kanādā aizvadīja savu 300. nedēļas nogali F1 čempionātā. Šo robežu līdz šim sasnieguši tikai Rubenss Barikello, Mihaels Šūmahers un Džensons Batons. Jāpiebilst, ka līdz 300. sacīkstēm Alonso gan vēl jāpa ciešas, jo divas reizes viņš uz starta nestājās – 2005. gadā ASV “Michelin” boikota dēļ un pērn Krievijā elektronikas defekta dēļ.

Vēl pirms Alonso nobraukšanas malā cīņa jau bija beigusies pirmā apļa avārijas upuriem Lensam Strolam un Brendonam Hārtlijam. Abiem tā bija pirmā reize, kad jāizstājas jau pirmajā aplī. No aktīvajiem braucējiem vienīgi Šarls Leklerks un Valteri Botass tikuši vismaz līdz otrajam aplim katrā savā startā.