Leklerka pirmais solis pa Šūmahera taku – Beļģijas GP skaitļos

Beļģijas Grand Prix izcīņā Šarls Leklerks izcīnīja pirmo uzvaru ne tikai karjerā, bet arī dzimtajai Monako, jo pēdējais monegasks, kurš triumfēja F1 sacīkstēs, Luiss Širons to paveica 1949. gadā, kad F1 čempionāts vēl nebija radīts.

Monako ir 23. valsts, kuras pārstāvim izdevies uzvarēt F1 posmā. Šajā dekādē sarakstu ir papildinājušas trīs nācijas. Pirms Monako tas izdevās Venecuēlai ar Pastoru Maldonado un Nīderlandei ar Maksu Verstapenu.

21 gada 10 mēnešu un 16 dienu vecumā Leklerks kļuva par trešo visu laiku jaunāko sacīkšu uzvarētāju, piekāpjoties vienīgi Maksam Verstapenam (18 gadi 7 mēneši 15 dienas) un Sebastianam Fetelam (21 gads 2 mēneši 11 dienas).

Leklerks ir viens no tikai sešiem braucējiem, kurš savu pirmo panākumu izcīna leģendārajā Spa trasē. Pēdējais, kurš to paveica bija Mihaels Šūmahers 1992. gadā. Pirms viņa savu pirmo panākumu Beļģijā izcīnīja Pīters Kolinss, Džims Klarks, Gunars Nilsons un Didjē Pironi.

Leklerka panākums sekoja tikai dienu pēc tam, kad F2 sacīkstēs dzīvību zaudēja viņa tuvs draugs Antuāns Ubērs. Šī uzvara kārtējoreiz apliecina Leklerka spēcīgo psiholoģisko sagatavotību, jo 2017. gadā viņš uzvarēja F2 sacīkstēs Baku trīs dienas pēc tēva nāves.

Lieliskus pamatus uzvarai Leklerks ielika ar pārliecinošu uzvaru kvalifikācijā. Otro starta vietu izcīnīja Sebastians Fetels, piekāpjoties par 0.748 sekundēm. Tas ir lielākais atstatums starp pole position un otrās vietas ieguvēju kopš 2017. gada Itālijas GP, bet sausā trasē kopš Niko Rosberga superapļa 2016. gadā Baku.

Lai gan daudzu ekspertu acīs “Ferrari” vairumā posmu ir labākā mašīna, ir apritējis vairāk kā gads kopš Sebastiana Fetela pēdējās uzvaras. Pēc panākuma Beļģijā pērn, Fetels ir 10 reizes kāpis uz goda pjedestāla, taču ne reizi uz augstākā pakāpiena.

Beļģijā dzimušā Maksa Verstapena sacīkstes noslēdzās jau pirmajā pagriezienā, liekot punktu 21 posmu garajai sērijai, kuras laikā Verstapens vienmēr finišēja labāko pieciniekā. Tikmēr piekto vietu pēdējā aplī izrāva viņa jaunais komandas biedrs Aleksandrs Albons, sasniedzot savu karjeras labāko rezultātu.

Kopā ar Leklerku uz goda pjedestāla kāpa “Mercedes” braucēji Luiss Hamiltons un Valteri Botass. Ņemot vērā komandas sasniegumus 1950-tajos gados, “Mercedes” komanda sasniegusi 200 goda pjedestālu slieksni.

Pēc Leklerka pitstopa uz diviem apļiem par līderi kļuva Luiss Hamiltons. Viņš pabijis vadībā 141 posmā. Jau šonedēļ Itālijā Hamiltonam ir iespējas noķert rekordistu Šūmaheru, kurš 142 Grand Prix izcīņās kaut uz apli bija līderis.

Luisa Hamiltona pārsvars čempionāta kopvērtējumā sasniedzis 65 punktus. Tas nozīmē, ka tuvākais sekotājs Valteri Botass pat ar uzvarām un ātrākajiem apļiem visos atlikušajos posmos nespēs kļūt par čempionu ja Hamiltons katrā posmā finišēs otrais.

Šogad ieviestais noteikums par punkta piešķiršanu ātrākā apļa ieguvējam nav radījis nopietnas izmaiņas kopvērtējumā. Verstapens ātrāko apli sasniedzis 3 reizes, kamēr Hamiltonam, Botasam, Fetelam, Leklerkam un Gazlī tas izdevies divreiz katram.

Beļģijas GP ātrākie apļi

V.	Braucējs	Komanda	Dzinējs	Rezultāts	Aplis
1	Sebastians Fetels	Ferrari	Ferrari	1'46''409	36
2	Valteri Botass	Mercedes	Mercedes	1'46''465	27
3	Luiss Hamiltons	Mercedes	Mercedes	1'46''580	24
4	Šarls Leklerks	Ferrari	Ferrari	1'46''664	23
5	Aleksandrs Albons	Red Bull	Honda	1'47''507	41
6	Antonio Džiovinaci	Alfa Romeo	Ferrari	1'47''560	31
7	Daņila Kvjats	Toro Rosso	Honda	1'48''143	26
8	Lando Noriss	McLaren	Renault	1'48''321	21
9	Niko Hulkenbergs	Renault	Renault	1'48''349	34
10	Lenss Strols	Racing Point	BWT Mercedes	1'48''357	34
11	Kevins Magnusens	Haas	Ferrari	1'48''677	33
12	Kimi Raikonens	Alfa Romeo	Ferrari	1'48''753	37
13	Serhio Peress	Racing Point	BWT Mercedes	1'48''781	29
14	Džordžs Rasels	Williams	Mercedes	1'48''860	34
15	Roberts Kubica	Williams	Mercedes	1'49''220	33
16	Romēns Grožāns	Haas	Ferrari	1'49''274	18
17	Pjērs Gazlī	Toro Rosso	Honda	1'49''700	21
18	Daniels Rikjardo	Renault	Renault	1'50''451	21
19	Karloss Saincs	McLaren	Renault	3'14''682	1