Leklerks pārtrauc tifosi ilgās gaidas, Fetelam komandas sliktākais rezultāts 66 gados – Itālijas GP skaitļos

Svētdien Moncas trasē Šarlam Leklerkam izdevās pārtraukt “Ferrari” komandas sauso sēriju. Savu pēdējo uzvaru mājas posmā Maranello vienība guva tālajā 2010. gadā ar Fernando Alonso pie stūres.

Neraugoties uz ilgo pauzi “Ferrari” komanda Moncā uzvarēja jau 19. reizi. Tik pārliecinošu dominanci vienā trasē neviena komanda demonstrējusi. Tuvākie sekotāji ir “McLaren” ar 15 uzvarām Monako.

Par uzvarētāju kļuva Šarls Leklerks, kurš “Ferrari” komandai pievienojās tikai šosezon. Viņa komandas biedrs Sebastians Fetels ir uzvarējis Itālijā ar “Toro Rosso” un “Red Bull”, taču “Ferrari” rindās pie panākuma tifosi fanu priekšā vēl nav ticis.

Ja neskaita braucējus, kuri nesasniedz finišu, 13. vieta Itālijas Grand Prix, ko sasniedza Fetels, ir komandas sliktākais finišs mājas posmā kopš 1953. gada, kad Luī Rosjē ar privāto “Ferrari” palika 16. vietā.

Pēc Itālijas posma Leklerks kopvērtējumā apsteidzis Fetelu. Ja viņam izdosies nosargāt pārsvaru, šī būs tikai otrā pilnā sezona Fetela karjerā, kuru viņš noslēdz aiz komandas biedra. 2014. gadā vācieti “Red Bull” rindās pārspēja Daniels Rikjardo, kurš, līdzīgi kā Leklerks, togad aizvadīja savu pirmo sezonu ar jauno komandu.

Kvalifikācijā, kur fani nesagaidīja cerēto kulmināciju, Leklerks izcīnīja jau ceturto pole position šosezon, šai rādītājā panākot abus “Mercedes” braucējus. Leklerks kvalifikācijā ir pārspējis komandas biedru Fetelu jau sešus posmus pēc kārtas.

Ļoti veiksmīgs šis posms izvērtās “Renault” komandai. Pirmoreiz kopš 2007. gada Francijas posma abi “Renault” braucēji startēja no Top 6 pozīcijām, bet finišu Rikjardo un Hulkenbergam izdevās sasniegt attiecīgi ceturtajā un piektajā vietā, sasniedzot labāko sacīkšu rezultātu kopš 2007. gada Japānas GP, kur Heiki Kovalainens bija otrais, bet Fisikella piektais.

Tā kā reālā drošības mašīna nebija nepieciešama, bet virtuālās drošības mašīnas periodi bija diezgan īsi, Leklerkam bija nepieciešama tikai viena stunda 15 minūtes un 26 sekundes. Šīs bija īsākās sacīkstes kopš 2009. gada Malaizijas Grand Prix, kas laikapstākļu dēļ tika pārtraukts priekšlaicīgi.

Uzvarētāja vidējais ātrums bija nepilni 244 km/h. Augstāks tas bija vienīgi Itālijas GP no 2003. līdz 2006. gadam, kad mašīnas bija ievērojami vieglākas, jo tolaik bija atļauta degvielas uzpilde sacīkšu laikā.

Finišs devītajā vietā ļāva Antonio Džiovinaci sasniegt karjeras labāko rezultātu. Itālis ieņēma astoto vietu Hokenheimā, taču toreiz viņa pārstāvētā “Alfa Romeo” komanda saņēma sodu un DŽiovinaci nācās šķirties no punktiem.

Ar 44. numuru startējušais Luiss Hamiltons Itālijā izcīnīja 44. ātrāko apli savā karjerā. Šai rādītājā viņš joprojām ieņem trešo vietu aiz Mihaela Šūmahera (77 ātrākie apļi) un Kimi Raikonena (46 ātrākie apļi).

Itālijas Grand Prix ātrākie apļi

V.	Braucējs	Komanda	Dzinējs	Rezultāts	Aplis
1	Luiss Hamiltons	Mercedes	Mercedes	1'21''779	51
2	Sebastians Fetels	Ferrari	Ferrari	1'22''799	50
3	Valteri Botass	Mercedes	Mercedes	1'22''859	47
4	Šarls Leklerks	Ferrari	Ferrari	1'23''009	47
5	Makss Verstapens	Red Bull	Honda	1'23''143	41
6	Aleksandrs Albons	Red Bull	Honda	1'23''364	45
7	Daniels Rikjardo	Renault	Renault	1'23''466	53
8	Niko Hulkenbergs	Renault	Renault	1'23''641	53
9	Serhio Peress	Racing Point	BWT Mercedes	1'23''770	35
10	Pjērs Gazlī	Toro Rosso	Honda	1'23''885	51
11	Lando Noriss	McLaren	Renault	1'24''044	52
12	Lenss Strols	Racing Point	BWT Mercedes	1'24''165	31
13	Kimi Raikonens	Alfa Romeo	Ferrari	1'24''419	52
14	Kevins Magnusens	Haas	Ferrari	1'24''443	38
15	Antonio Džiovinaci	Alfa Romeo	Ferrari	1'24''503	44
16	Džordžs Rasels	Williams	Mercedes	1'24''842	51
17	Romēns Grožāns	Haas	Ferrari	1'24''985	31
18	Roberts Kubica	Williams	Mercedes	1'24''989	47
19	Karloss Saincs	McLaren	Renault	1'25''637	10
20	Daņila Kvjats	Toro Rosso	Honda	1'25''772	19