Svētdien Moncā ļoti īpatnējās sacīkstēs savu pirmo uzvaru karjerā izcīnīja Pjērs Gazlī. Šī bija arī pirmā reize kopš 1996. gada Monako GP, kad panākums tiek Francijas pārstāvim. Toreiz lietainajā Monako pie tikpat negaidīta panākuma tika Olivjē Panī no “Ligier” komandas.

Šī bija pirmā uzvara “AlphaTauri” komandai, taču zīmīgi, ka tās priekšteči “Toro Rosso” savu vienīgo panākumu arī guva tieši Moncā, kad 2008. gada Itālijas Grand Prix uzvaru izcīnīja Sebastians Fetels.

Pirmoreiz kopš Kimi Raikonena uzvaras 2013. gada Austrālijas Grand Prix ar “Lotus” pie uzvaras ticis braucējs, kurš nepārstāv “Mercedes”, “Red Bull” vai “Ferrari” komandu. Šīs trīs komandas savā starpā sadalīja panākumus 146 sacīkstes pēc kārtas. Pie tam pirmoreiz kopš 2009. gada Austrālijas GP gan “Ferrari”, gan “Red Bull” palika bez punktiem.

Grafiks: FIA Formula 1

Tāpat kā Gazlī, arī otrās un trešās vietas ieguvējiem Karlosam Saincam un Lansam Strolam tikai otro reizi karjerā izdevās iekļūt labāko trijniekā, turklāt “Racing Point” komanda pēc “Force India” pārņemšanas 2018. gada vasarā vēl nebija tikusi pie vietas labāko trijniekā.

Vidējais vecums braucējiem uz pjedestāla bija 24 gadi 1 mēnesis un 24 dienas. Šis bija trešais visu laiku jaunākais goda pjedestāls aiz 2019. gada Brazīlijas GP, kad kopā ar Saincu un Gazlī bija Verstapens, nevis Strols un 2008. gada Itālijas GP, kad “Toro Rosso” braucējs Sebastians Fetels pieveica Heiki Kovalainenu un Robertu Kubicu.

2007. gada Kanādas Grand Prix pēdējoreiz uz pjedestāla kāpa trīs piloti, kuri nekad līdz tam nebija uzvarējuši sacīkstēs. Luiss Hamiltons izcīnīja savu pirmo uzvaru, bet Niks Haidfelds un Aleksandrs Vurcs tā arī palika bez uzvarām.

Grafiks: Pirelli

Līdz sacīkstēm Itālijā Gazlī un Saincs nekad vēl nebija atradušies vadībā, taču abi izbaudīja iespēju atrasties līdera godā. Šī bija tikai trešā reize pēdējo 45 gadu laikā, kad divi piloti pirmoreiz karjerā nonāk vadībā. 2012. gadā Bahreinā tas izdevās Romēnam Grožānam un Polam di Restam, bet 2003. gadā ASV – Džensonam Batonam un Markam Vēberam.

Finišā Gazlī no Sainca šķīra tikai 0,415 sekundes, padarot to par ciešāko finišu kopš 2010. gada Singapūras Grand Prix. Neatkarīgi, kurš šķērsotu finiša līniju pirmais (vai pat abi sadurtos), pēdējos apļos bija skaidrs, ka Moncā tiks kronēts 109. Formula 1 uzvarētājs.

“McLaren” komanda ceturto reizi hibrīdērā (kopš 2014. gada) tika pie goda pjedestāla, turklāt beidzot bez tiesnešu iejaukšanās. Austrālijā Noriss finišēja ceturtais, bet uz pjedestāla kāpa Hamiltona soda dēļ, pērn Brazīlijā Saincs pakāpās uz trešo vietu, kad apbalvošana jau bija noslēgusies, bet 2014. gadā Austrālijā Magnusens un Batons finišēja trešajā un ceturtajā vietā, taču vēl pēc apbalvošanas degvielas plūsmas pārkāpumu dēļ tika diskvalificēts otrās vietas ieguvējs Daniels Rikjardo.

Grafiks: Pirelli

Lenss Strols paveica šķietami neiespējamo – sacīkšu laikā neveica pitstopus, taču vienalga izmantoja abus riepu komplektus. Tas tādēļ, ka sarkano karogu fāzes laikā komandas drīkst mainīt braucēju riepas, līdz ar to boksu apmeklējumu Strolam nevajadzēja veikt.

Kvalifikācijā Luiss Hamiltons veica visu laiku ātrāko apli F1 vēsturē, pole position izcīnot ar apli, kura vidējais ātrums bija 264,363 km/h. Tas ir par nepilnu 1 km/h ātrāk kā līdzšinējais rekords, kas kopš 2018. gada piederēja Kimi Raikonenam. No 50 visu laiku ātrākajiem kvalifikācijas rezultātiem 49 ir sasniegti Moncā, tādēļ īpaši jāizceļ Kekes Rosberga superaplis 1985. gadā Silverstonā (259 km/h), kas viņam dāļāja pole position ar 0,6 sekunžu rezervi.

Pirmoreiz F1 vēsturē “Ferrari” mašīnas Moncā nebija atrodamas starp 12 pirmajām starta pozīcijām. Leklērs kvalificējās 13. vietā, bet Fetels 17. vietā. Sacīkstēs izstājās gan Fetels, gan Leklērs. Pēdējoreiz “Ferrari” ar abām mašīnām mājas posmā izstājās 1995. gadā.

Neraugoties uz bargo sodu, kas lika atkrist uz pēdējo vietu, Hamiltons prata nonākt atpakaļ punktu zonā un nepalikt uz nulles jau 41. posmu pēc kārtas. Tā ir garākā sērija F1 vēsturē. No 2007. līdz 2009. gadam Niks Haidfelds arī tika klasificēts 41 posmu pēc kārtas, taču vairākkārt šīs sērijas laikā palika bez punktiem. Arī otra garākā – 33 posmi – pieder Hamiltonam. Kopš 2016. gada Japānas GP viņš ticis punktos 74 no 75 posmiem, turklāt svētdien tika pie papildus punkta par ātrāko apli, to sasniedzot 50. reizi karjerā.

Tā kā sacīkstes nācās apturēt, tad pirmoreiz kopš 2001. gada Beļģijas Grand Prix skatītājiem bija iespēja viena posma laikā vērot divus startus no vietas.

Itālijas Grand Prix ātrākie apļi
V.BraucējsKomandaDzinējsRezultātsAplis
1Luiss HamiltonsMercedesMercedes1'22''74634
2Karloss SaincsMcLarenRenault1'23''88240
3Lenss StrolsRacing PointBWT Mercedes1'23''89742
4Daniels RikjardoRenaultRenault1'23''89838
5Valteri BotassMercedesMercedes1'23''96151
6Pjērs GazlīAlphaTauriHonda1'24''03734
7Lando NorissMcLarenRenault1'24''23250
8Serhio PeressRacing PointBWT Mercedes1'24''33650
9Džordžs RaselsWilliamsMercedes1'24''42139
10Daņila KvjatsAlphaTauriHonda1'24''47944
11Estebans OkonsRenaultRenault1'24''49052
12Romēns GrožānsHaasFerrari1'24''78548
13Kimi RaikonensAlfa RomeoFerrari1'24''83529
14Antonio DžiovinaciAlfa RomeoFerrari1'24''85643
15Aleksandrs AlbonsRed BullHonda1'24''92648
16Nikolā LatifiWilliamsMercedes1'24''99939
17Makss VerstapensRed BullHonda1'25''53910
18Kevins MagnusensHaasFerrari1'25''78710
19Šarls LeklērsFerrariFerrari1'26''02619
20Sebastians FetelsFerrariFerrari1'27''1074