Beļģijas GP fakti un skaitļi – Fetels apsteidz leģendāro Prostu

Sebastians Fetels Beļģijas Grand Prix izcīņas pirmajā aplī izmantoja garajā ‘Kimmel’ taisnē sniegtās priekšrocības braukt Luisa Hamiltona aizvējā un tikt garām “Mercedes” braucējam. Tas ļāva Fetelam uzreiz divos rādītājos apsteigt Alenu Prostu un kļūt par trešo visu laiku uzvarām un goda pjedestāliem bagātāko braucēju. Abos rādītājos Fetels atpaliek vienīgi no Mihaela Šūmahera un Hamiltona.

Abu vāciešu Šūmahera un Fetela karjerās līdz šim tika novērotas vairākas līdzīgas tendences un nu to papildinājusi vēl viena. Arī Šūmahers savu karjeras 52. uzvaru izcīnīja tieši Spa trasē. Tā viņam 2001. gadā ļāva kļūt par uzvarām bagātāko braucēju. Šo godu Šūmahers saglabājis līdz pat šodienai.

Kvalifikācijā pārāks izrādījās Luiss Hamiltons. “Mercedes” braucējam izdevās apsteigt Huanu Manuelu Fanhio, Alenu Prostu un Airtonu Sennu, kļūstot par pirmo braucēju, kurš Spa trasē izcīnījis pole position piecas reizes. Hamiltons arī kļuva par pirmo braucēju kopš Mika Hakinena 2000. gadā, kurš pole position Spa trasē izcīna divus gadus pēc kārtas.

Mainīgie apstākļi ļāva Hamiltonam ar drošu pārsvaru pieveikt Fetelu, bet trešās vietas ieguvējs Estebans Okons atpalika 3.672 sekundes. Tas ir laika ziņā lielākais atstatums starp pole position un 3. vietas ieguvējiem kopš 1969. gada Vācijas GP. Toreiz gan sacensības risinājās 22 kilometrus garajā Nirburgringas trases ‘Ziemeļu cilpā’ (Nordšleifē).

Visa nedēļas nogale no sportiskā aspekta ļoti veiksmīga izvērtās “Racing Point Force India” komandai. Kvalifikācijā Estebans Okons sasniedza savu karjeras labāko rezultātu un ieguva trešo starta pozīciju. No tās gan viņš startēja arī pērn Itālijā, tomēr toreiz tā tika izcīnīta, pateicoties divu konkurentu starta pozīciju sodiem. Tikmēr Serhio Peress sacīkstes uzsāka no ceturtās starta pozīcijas. Īpatnēji, ka Peress nekad nav sācis sacīkstes no Top 3 pozīcijām, bet ceturto starta vietu viņš izcīnījis jau piekto reizi, turklāt trešo Spa trasē. Šī bija pirmā reize visas “Force India” pastāvēšanas vēsturē, kad abas mašīnas kvalifikācijā iekļūst labāko četriniekā.

Statistiķi gan varētu pastrīdēties, ka ceturtā starta pozīcija Spa trasē neko labu nesolu. 51 reizi Formula 1 sacīkstes aizvadītas šai trasē un ne reizi ceturtās starta pozīcijas īpašnieks nav uzvarējis sacīkstēs. Pie tam 21. gadsimtā tikai reizi ceturto starta pozīciju ir izdevies pārvērst finišā labāko trijniekā. To 2005. gadā paveica Fernando Alonso ar finišu 2. vietā.

Sacīkstes “Racing Point Force India” komanda noslēdza ar 18 punktiem, padarot to par vienības šīs sezonas ražīgāko posmu, turklāt tas nācis īstajā brīdī – uzreiz pēc līdz šim izcīnīto punktu anulēšanas. Situācija ir pilnīgi pretēji pirms gada pieredzētajai, kad Peress un Okons sacīkšu laikā divreiz sadūrās un pameta trasi ar sagrautām savstarpējām attiecībām.

Peress arī kļuva par 17. braucēju, kurš karjerā sasniedzis 500 punktu robežu. Viņš ir vienīgais šai kompānijā, kuram vēl nav uzvaru. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka punktu skaitīšanas sistēmas gadu gaitā ir vairakkārt mainījušās. Pielāgojot visus rezultātus esošajai sistēmai, visvairāk punktus no braucējiem bez uzvarām būtu izcīnījis Niks Haidfelds (718). Amizanti, ka Haidfeldam šāds rekords pieder arī Formula E čempionātā.

Trīs ievērojamas robežas sasniedza arī sacīkšu uzvarētājs Sebastians Fetels, palīdzot Vācijai sasniegt tās 400. goda pjedestālu F1. Kopš pievienošanās “Ferrari” 2015. gadā Fetels pārsniedzis 1000 punktu robežu. Turklāt šī bija viņa 13. uzvara “Ferrari” rindās, ļaujot panākt Alberto Askari. Nikijs Lauda ar sarkani krāsoto formulu uzvarējis 15 reizes, bet vairāk par viņu spējis vienīgi Šūmahers – 72 uzvaras Maranello vienībā.

Līdz Beļģijas Grand Prix izcīņai visiem braucējiem vēl bija matemātiskas izredzes izcīnīt čempiona titulu. Luisa Hamiltona finišs 2. vietā tās vairākiem sportistiem ir atņēmis. Atlikušajos astoņos posmos sportistiem ir iespēja tikt pie 200 punktiem, kas nozīmē, ka visi braucēji sākot ar Karlosu Saincu, kas kopvērtējumā atrodas 12. vietā vai zemāk ir zaudējuši pat teorētiskas izredzes. Protams, ir tikpat kā neiespējami, ka kāds iejauksies Hamiltona un Fetela cīņās. Interesanti, ka abi sacīkstēs Top 5 pozīcijās šogad pavadījuši vienādu apļu skaitu (727).

Niko Hulkenbergs kļuva par sesto braucēju, kurš vismaz 10 reizes izstājies pirmajā sacīkšu aplī. Šādu ‘panākumu’ līdz šim sasnieguši tikai Patriks Tambejs, Kimi Raikonens, Andrea de Čezaris un Jarno Trulli, kuram pieder rekords – 14 posmos viņa cīņa beigusies jau pirmajā aplī.

Makss Verstapens kļuva par pirmo Beļģijā dzimušo braucēju pusgadsimta laikā, kurš Beļģijas Grand Prix tiek labāko trijniekā. Pēdējais, kurš to paveica, bija Džekijs Ikss 1968. gadā. Lai gan 20 gadus vēlāk arī Tjerī Būtsens finišēja trešais, viņš pēc finiša tika diskvalificēts.

Beļģijas GP ātrākie apļi

V.	Braucējs	Komanda	Dzinējs	Rezultāts	Aplis
1	Valteri Botass	Mercedes	Mercedes	1'46''286	32
2	Sebastians Fetels	Ferrari	Ferrari	1'46''644	25
3	Luiss Hamiltons	Mercedes	Mercedes	1'46''721	35
4	Makss Verstapens	Red Bull	TAG Heuer	1'46''946	36
5	Kevins Magnusens	Haas	Ferrari	1'47''937	36
6	Estebans Okons	Racing Point	Mercedes	1'48''078	35
7	Serhio Peress	Racing Point	Mercedes	1'48''080	38
8	Romēns Grožāns	Haas	Ferrari	1'48''283	35
9	Pjērs Gazlī	Toro Rosso	Honda	1'48''588	36
10	Karloss Saincs	Renault	Renault	1'48''670	32
11	Markuss Ēriksons	Sauber	Ferrari	1'48''694	35
12	Brendons Hārtlijs	Toro Rosso	Honda	1'48''756	33
13	Stofels Vandūrns	McLaren	Renault	1'48''956	38
14	Sergejs Sirotkins	Williams	Mercedes	1'49''113	42
15	Daniels Rikjardo	Red Bull	TAG Heuer	1'49''242	27
16	Lenss Strols	Williams	Mercedes	1'49''287	39
17	Kimi Raikonens	Ferrari	Ferrari	1'54''320	6