Savu simto startu ar “Mercedes” dzinēju Formula 1 čempionātā Valteri Botass atzīmēja godam, izcīnot uzvaru ar 20.886 sekunžu pārsvaru. Šī bija pārliecinošākā uzvara kopš 2016. gada Krievijas GP, kad Niko Rosbergs par 25.022 sekundēm pārspēja 10. vietā startējušo Luisu Hamiltonu. Līdz ar uzvaras izcīnīšanu Botass kļuva par 60. braucēju, kuram izdevies atrasties čempionāta kopvērtējuma vadībā.
Tikmēr Botasa komandas biedrs Luiss Hamiltons izcīnīja savu astoto pole position Melburnā. Šādu sasniegumu vēl izdevies gūt vienīgi Airtonam Sennam Imolā un Mihaelam Šūmaheram Suzukā. No šīm astoņām pole position Hamiltons tikai divas ir pārvērtis uzvarā arī sacīkstēs, turklāt tas nav sekmējies jau četrus gadus pēc kārtas.
Sestdien Luiss atkārtoja vēl divus Šūmahera sasniegumus. Vācietis 58 reizes kvalifikācijā triumfēja ar vienu komandu – “Ferrari”. Hamiltons nu to pašu ir paveicis iekš “Mercedes”. Abiem sportistiem pie vismaz vienas pole position ir izdevies gūt 13 sezonas pēc kārtas.
Sacīkstēs “Mercedes” izcīnīja dubultuzvaru. Līdz šim visas septiņas reizes, kad kāda komanda to paveic, tā kļūst par konstruktoru kausa ieguvējiem, bet braucējs uz augstākā goda pjedestāla pakāpiena iegūst čempiona kausu.
Līdzās “Mercedes” braucējiem uz goda pjedestāla kāpa arī Makss Verstapens. Pēc ilgstošiem pūliņiem labāko trijniekā bija iekļuvis braucējs ar “Honda” dzinēju. Pēdējais, kuram tas izdevās bija Rubenss Barikello 2008. gada Lielbritānijas GP izcīņā.
Ne tik sekmīgi klājās otram “Red Bull” braucējam Pjēram Gazlī, kurš pēc stratēģiskās kļūdas kvalifikācijā aizcīnījās tikai līdz 11. vietai. Viņš gan nonācis labā kompānijā, jo punktus savā pirmajā startā “Red Bull” nespēja gūt arī Marks Vēbers, Sebastians Fetels un Daniels Rikjardo.
“Alfa Romeo” šis ir trešais uznāciens uz F1 skatuves. Kā rūpnīcas komanda ar izciliem panākumiem tā startēja no 1950. līdz 1951. gadam, sekoja ne pārāk veiksmīgs mēģinājums atgriezt itāļu zīmolu no 1979. līdz 1985. gadam, bet šoziem “Alfa Romeo” iegādājās “Sauber” komandu. Gluži kā debitējot “Sauber” rindās 2001. gadā, arī svētdien Kimi Raikonens guva punktus jau savā pirmajā startā šīs komandas rindās. Karjeras laikā Raikonens pārstāvējis piecas komandas (vēl “McLaren”, “Ferrari” un “Lotus”) un visās spējis gūt punktus jau pirmajā startā.
Šis bija Serhio Peresa 100. starts komandā, kas savu nosaukumu kopš viņa ienākšanas mainījusi no “Force India” uz “Racing Point”. Tā kā pagājušā gada izskaņā rozi krāsotās mašīnas startēja zem “Racing Point Force India” nosaukuma, tad šis uzskatāms par pirmo posmu tieši “Racing Point” komandai.
Roberts Kubica atgriezās F1 apritē pēc astoņu sezonu rehabilitācijas jeb 3045 dienu pauzes. Ilgākā pārtraukuma rekords (10 gadi, 3 mēneši, 22 dienas) pieder Janam Lammeram (uzstādīts 1992. gadā). Nesenākā pagātnē Luka Badoers pievienojās “Ferrari” 2009. gadā pēc 9 gadu, 9 mēnešu, 23 dienu pauzes.
“McLaren” komandā tika uzsākta jauna ēra bez Fernando Alonso. Kopš 1982. gada katru sezonu vismaz viens no Vokingā bāzētās komandas braucējiem ir esošais, bijušais vai nākotnes F1 čempions. Lai uzturētu šo tradīciju aktīvu, Karlosam Saincam vai Lando Norisam jāizveido ļoti spoža nākotne. 19 gadu 4 mēnešu, 4 dienu vecumā Noriss kļuva par ceturto visu laiku jaunāko F1 braucēju aiz Maksa Verstapena, Lensa Strola un Haimes Algersuari (piekāpjoties spānim par vienu dienu). Noriss, tāpat kā visi pārējie debitanti (Albons, Rasels un pirms tam divus posmus aizvadījušais Džiovinaci) pārspēja savus komandas biedrus pirmajā kvalifikācijas kārtā.
Vidējais vecums visiem 20 Austrālijas Grand Prix dalībniekiem bija 27 gadi, 2 mēneši, 0 dienas – precīzi tikpat, cik Austrālijā pirms diviem gadiem. Pērn dalībnieku sastāvs bija vidēji par 21 dienu vecāks.
Pēc jaunās punktu skaitīšanas sistēmas apstiprināšanas, Valteri Botass kļuva par pirmo braucēju, kurš guvis punktu par ātrāko apli kopš Morisa Trintinjana 1959. gada Amerikas GP izcīņā. Tolaik šim punktam bija daudz lielāka vērtība, jo uzvara tika atalgota ar tikai 8 punktiem, nevis 25, kā tas ir mūsdienās.
Austrālijas GP ātrākie apļi
V. | Braucējs | Komanda | Dzinējs | Rezultāts | Aplis |
---|---|---|---|---|---|
1 | Valteri Botass | Mercedes | Mercedes | 1'25''580 | 57 |
2 | Luiss Hamiltons | Mercedes | Mercedes | 1'26''057 | 57 |
3 | Makss Verstapens | Red Bull | Honda | 1'26''256 | 57 |
4 | Šarls Leklerks | Ferrari | Ferrari | 1'26''926 | 58 |
5 | Pjērs Gazlī | Red Bull | Honda | 1'27''229 | 39 |
6 | Daņila Kvjats | Toro Rosso | Honda | 1'27''448 | 39 |
7 | Lenss Strols | Racing Point | BWT Mercedes | 1'27''568 | 29 |
8 | Sebastians Fetels | Ferrari | Ferrari | 1'27''954 | 16 |
9 | Kevins Magnusens | Haas | Ferrari | 1'28''182 | 56 |
10 | Aleksandrs Albons | Toro Rosso | Honda | 1'28''188 | 43 |
11 | Kimi Raikonens | Alfa Romeo | Ferrari | 1'28''270 | 52 |
12 | Niko Hulkenbergs | Renault | Renault | 1'28''444 | 52 |
13 | Romēns Grožāns | Haas | Ferrari | 1'28''462 | 17 |
14 | Antonio Džiovinaci | Alfa Romeo | Ferrari | 1'28''479 | 29 |
15 | Serhio Peress | Racing Point | BWT Mercedes | 1'28''485 | 41 |
16 | Lando Noriss | McLaren | Renault | 1'28''555 | 17 |
17 | Džordžs Rasels | Williams | Mercedes | 1'28''713 | 55 |
18 | Roberts Kubica | Williams | Mercedes | 1'29''284 | 30 |
19 | Daniels Rikjardo | Renault | Renault | 1'29''848 | 18 |
20 | Karloss Saincs | McLaren | Renault | 1'30''899 | 9 |