“Mercedes” komanda aizvadītajā nedēļas nogalē Spānijā izcīnīja savu piekto dubultuzvaru pēc kārtas, atkārtojot rekordu, ko “Ferrari” sasniedza 1952. gadā, atkārtoja 2002. gadā, bet “McLaren” atkārtoja vēl divas reizes pēdējo piecu gadu laikā.
Līdz ar to jau Monako ‘sudraba bultām’ ir iespēja nonākt vadībā šai rādītājā, lai gan “Ferrari” sērija 1952. gadā būtu pat 6 posmu gara, ja Amerikā notiekošās Indy 500 sacīkstes netiktu skaitītas F1 kopvērtējumā. Tiesa gan, tolaik dubultuzvaru sasniegt bija vieglāk, jo komanda varēja izmantot vairāk kā tikai divas mašīnas.
Tikmēr pats Hamiltons izcīnīja trešo uzvaru Spānijā pēc kārtas un ceturto savā karjerā. Veiksmīgāk par Hamiltonu Barselonā klājies vienīgi Mihaelam Šūmaheram, kurš izcīnījis sešas uzvaras. Jāpiebilst, ka labāko četrinieks šī gada Spānijas posmā bija identisks pagājušam gadam – Hamiltons, Botass, Verstapens un Fetels tieši šādā secībā. Šie četri braucēji, kā arī piektajā vietā finišējušais Šarls Leklerks aizņēmuši Top 5 visos piecos šogad notikušajos posmos.
Maksa Verstapena finišs trešajā vietā ļāva viņam saglabāt aktīvu sēriju ar jau 14 posmiem pēc kārtas, kad “Red Bull” braucējs finišē tai pašā pozīcijā, no kuras startēja vai augstāk.
Tikmēr bijušais “Red Bull” braucējs Daņila Kvjats ar vairākiem lieliskiem apdzīšanas manevriem spēja nodrošināt devīto vietu. 56 posmu laikā “Toro Rosso” sastāvā viņš ne reizi nav finišējis labāko astotniekā, taču punktus ar devītajām un desmitajām vietām guvis astoņas reizes.
Iespējams, savā pēdējā mājas posmā Karloss Saincs turpināja demonstrēt lieliskus rezultātus. Piecos startos Barselonas trasē rallija leģendas dēls vienmēr guvis punktus, devīto vietu debijas sezonā papildinot ar četriem Top 8 finišiem. Tikmēr viņa pārstāvētā “McLaren” komanda veica ātrāko pitstopu no visām komandām pirmoreiz kopš 2015. gada.
Džordža Rasela avārijas rezultātā “Williams” komandas debitantam nācās mainīt pārnesumkārbu un sacīkstes viņš uzsāka aiz komandas biedra Roberta Kubicas. Šī ir pirmā reize kopš 2010. gada Brazīlijas GP, kad Kubica Formula 1 sacīkstēs startē no augstākas pozīcijas kā komandas biedrs.
16. reizi savā karjerā Luiss Hamiltons atradās sacīkšu vadībā no pirmā apļa līdz finišam. Šai statistikas rādītājā viņš apsteidzis Sebastianu Fetelu, kamēr rekords pieder Airtonam Sennam. Brazīlietis 19 reizes atradās vadībā pilnīgi visus sacīkšu apļus.
Lai gan Luiss Hamiltons atrodas kopvērtējuma vadībā, bija nepieciešami pieci posmi līdz viņš beidzot tika pie punkta par sacīkšu ātrāko apli. Šis bija 42. ātrākais aplis Hamiltona karjerā, ļaujot viņam apsteigt četrkārtējo pasaules čempionu Alenu Prostu. Par četriem ātrākajiem apļiem vairāk ir Kimi Raikonenam, kamēr Mihaels Šūmahers izskatās netverams ar 77 ātrākajiem apļiem.
Spānijas GP ātrākie apļi
V. | Braucējs | Komanda | Dzinējs | Rezultāts | Aplis |
---|---|---|---|---|---|
1 | Luiss Hamiltons | Mercedes | Mercedes | 1'18''492 | 54 |
2 | Valteri Botass | Mercedes | Mercedes | 1'18''737 | 55 |
3 | Makss Verstapens | Red Bull | Honda | 1'19''769 | 57 |
4 | Sebastians Fetels | Ferrari | Ferrari | 1'19''820 | 64 |
5 | Šarls Leklerks | Ferrari | Ferrari | 1'20''002 | 57 |
6 | Pjērs Gazlī | Red Bull | Honda | 1'20''536 | 57 |
7 | Daniels Rikjardo | Renault | Renault | 1'20''615 | 56 |
8 | Daņila Kvjats | Toro Rosso | Honda | 1'20''726 | 64 |
9 | Kevins Magnusens | Haas | Ferrari | 1'20''770 | 66 |
10 | Karloss Saincs | McLaren | Renault | 1'20''859 | 59 |
11 | Aleksandrs Albons | Toro Rosso | Honda | 1'21''028 | 65 |
12 | Romēns Grožāns | Haas | Ferrari | 1'21''057 | 64 |
13 | Niko Hulkenbergs | Renault | Renault | 1'21''282 | 65 |
14 | Kimi Raikonens | Alfa Romeo | Ferrari | 1'21''382 | 66 |
15 | Antonio Džiovinaci | Alfa Romeo | Ferrari | 1'21''833 | 64 |
16 | Serhio Peress | Racing Point | BWT Mercedes | 1'21''859 | 65 |
17 | Džordžs Rasels | Williams | Mercedes | 1'22''382 | 64 |
18 | Lando Noriss | McLaren | Renault | 1'22''561 | 28 |
19 | Roberts Kubica | Williams | Mercedes | 1'23''202 | 65 |
20 | Lenss Strols | Racing Point | BWT Mercedes | 1'23''226 | 28 |