Brazīlijas Grand Prix izcīņa pieredzējušākajiem F1 faniem, iespējams, asociējas ar 2001. gadu, kad jaunais un talantīgais Huans Pablo Montoija devās pretim uzvarai pirms sadursmes ar par apli atpalikušo Josu Verstapenu. 17 gadus vēlāk Verstapena cerības izcīnīt uzvaru izbojāja sadursme ar par apli atpalikušo Estebanu Okonu. Lai gan arī šogad Interlagosā lēnāks braucējs spēlēja savu lomu, Verstapens pamanījās neuztriekties Robertam Kubicam un pirmo reizi savā F1 karjerā uzvarēt no pole position.

Šī bija tikai 2. reize Verstapena karjerā, kad viņš startē no pirmās starta pozīcijas. Ungārijā viņš piekāpās Luisam Hamiltonam, bet Meksikā pēc uzvaras kvalifikācijā saņēma trīs starta pozīciju sodu par dzelteno karogu ignorēšanu.

Ceļā uz uzvaru Verstapens piestāja pie “Red Bull” mehāniķiem, kuri viņa mašīnas riepas nomainīja 1.82 sekundēs. Tas ir visu laiku ātrākais boksu apmeklējums Formula 1 čempionāta vēsturē.

Šī bija astotā uzvara un 30. goda pjedestāls Verstapena karjerā. Abos rādītājos viņš aizsteidzies garām savam bijušajam komandas biedram Danielam Rikjardo, kurš šogad nolēma doties uz “Renault” komandu, tomēr ne uzvaru, ne pjedestālu kolekciju nav spējis papildināt.

Lai gan apbalvošanas ceremonijā uz goda pjedestāla kāpa Luiss Hamiltons, tomēr pēc viņam piešķirtā soda par trešās vietas ieguvēju kļuva Karloss Saincs. Zīmīgi, ka šī ir pirmā reize, kad “McLaren” braucējs tiek labāko trijniekā kopš 2014. gada Austrālijas GP, kad Kevins Magnusens finišēja trešais, bet Džensons Batons ceturtais, taču abi ieguva vienu pozīciju pēc Daniela Rikjardo diskvalifikācijas.

Saincs arī kļuva par braucēju, kuram visilgāk nācās gaidīt līdz savam pirmajam pjedestālam. “McLaren” braucējs to paveica savā 101. startā. Līdz šim rekords piederēja Martinam Brandlam, kurš oficiāli pirmo pjedestālu izcīnīja savā 91. startā, tomēr faktiski Brandls kāpa uz pjedestāla jau debijas sezonā 1984. gadā, taču viņa pārstāvētā “Tyrell” komanda tehnisku pārkāpumu dēļ vēlāk tika izslēgta no čempionāta un visi sezonas laikā gūtie rezultāti tika anulēti.

Līdz ar Karlosa Sainca paaugstināšanu uz 3. vietu, Spānija kļuva par desmito nāciju, kuras pārstāvji kopumā izcīnījuši 100 goda pjedestālus. Vislielāko artavu šai sasniegumā ieguldījis Fernando Alonso (97 pjedestāli), bet pa reizei tas izdevies Saincam, Pedro de la Rosam un Alfonso de Portago.

Vidējais vecums braucējiem labāko trijniekā bija 23 gadi 8 mēneši un 13 dienas. Šis bija ‘jaunākais’ goda pjedestāls F1 vēsturē. Līdzšinējais rekords piederēja Sebastianam Fetelam, Heiki Kovalainenam un Robertam Kubicam, kuru vidējais vecums 2008. gada Itālijas Grand Prix bija 23 gadi 11 mēneši un 16 dienas.

Iespēja vēsturisku sasniegumu ar karjeras labāko finišu un Taizemes pirmo goda pjedestālu bija arī “Red Bull” braucējam Aleksandram Albonam, taču priekšpēdējā aplī viņu izsita Luiss Hamiltons. Ironiski, ka šādi notikumu pavērsieni ļāva 2. vietu izcīnīt Pjēram Gazlī, kurš vasaras pārtraukumā zaudēja savu vietu “Red Bull” sastāvā, veicot rokādi ar Albonu.

“Toro Rosso” komanda tagad pa reizei finišējusi pirmajā, otrajā un trešajā vietā. Katrā no trim komandas labākajiem rezultātiem uz goda pjedestāla kāpa cits braucējs – Fetels uzvarēja 2008. gadā Itālijā, Gazlī Brazīlijā noturēja otro vietu, bet Kvjats šogad lietainajā Vācijā tika pie 3. vietas.

Pirmoreiz kopš 2013. gada Amerikas Grand Prix labāko trijniekā nav atrodami ne “Ferrari”,  ne “Mercedes” komandu braucēji. Tā kā gan “Red Bull”, gan “Toro Rosso” izmanto “Honda” dzinējus, tad japāņu koncernam šī bija pirmā dubultuzvara kopš 1991. gada Japānas GP, kad dubultuzvaru izcīnīja “McLaren” duets Airtons Senna un Gerhards Bergers. Zīmīgi, ka Brazīlijas GP laikā savu 113. dzimšanas dienu svinētu “Honda” radītājs Soičiro Honda, bet dienu iepriekš 45. dzimšanas dienu sagaidīja “Red Bull” vadītājs kristians Horners.

Pjērs Gazlī un Karloss Saincs viena posma laikā tika pie saviem pirmajiem goda pjedestāliem. Šī gan nav pirmā reize, kad novērota līdzīga situācija. Tā, piemēram, 1980. gada Argentīnas posmā pie pirmā pjedestāla tika divi vēlākie čempioni Nelsons Pikē un Keke Rosbergs, bet pēdējoreiz divas jaunas sejas uz pjedestāla bija vērojamas 1994. gada Vācijas posmā, kad to paveica “Ligier” braucēji Olivjē Panī un Ēriks Bernārs.

Pēc Hamiltonam piešķirtā soda uz ceturto vietu pakāpās Kimi Raikonens, bet karjeras labāko sasniegumu ar piekto vietu izcīnīja Antonio Džiovinaci. Šī bija pirmā reize kopš 1951. gada Spānijas posma, kad divas “Alfa Romeo” mašīnas iekļūst labāko pieciniekā. Toreiz uzvaru izcīnīja Huans Manuels Fanhio, trešo vietu izcīnīja Džuzepe Farina, bet piektais palika Feliče Bonetto. Sezonas izskaņā itāļu rūpnīca pameta čempionātu, bet atgriešanās astoņdesmitajos gados nebija tik veiksmīga.

Raikonens šai posmā panāca savu kādreizējo komandas biedru Fernando Alonso pēc aizvadīto Grand Prix skaita. Abi pasaules čempioni ir piedalījušies 314 posmos, no kuriem uz starta stājušies 312 reizes (Raikonens izlaida 2005. gada ASV posmu “Michelin” boikota dēļ un 2017. gada Malaizijas GP mašīnas dzinēja defekta dēļ). Rekordists ar 323 startiem 326 posmos ir Rubenss Barikello, kurš Brazīlijā pēc sacīkstēm intervēja trīs ātrākos braucējus.

Sebastians Fetels Brazīlijā kļuva par piekto braucēju, kurš “Ferrari” sastāvā aizvadījis 100 posmus. Vācietis šīs zīmīgās robežas sasniegšanu ‘atzīmēja’ ar sadursmi ar komandas biedru Šarlu Leklerku. Pirmoreiz kopš 2009. gada Ungārijas un Eiropas GP Fetels divus posmus pēc kārtas palicis bez punktiem.

Brazīlijas GP ātrākie apļi

Neaprakstāmi haotiskā Brazīlijas GP sacīkstē uzvaru izcīnīja Makss Verstapens. Pēc diviem drošības mašīnas periodiem otrais finišēja Pjērs Gazlī, kuram mazāk kā 0,1s zaudēja Luiss Hamiltons.

Startā Makss Verstapens nosargāja savu līderpozīciju, kamēr Sebastians Fetels jau pirmajā ‘Senna-S’ līkumā zaudēja otro vietu Luisam Hamiltonam, kurš apdzina savu pēdējo gadu sīvāko sāncensi pa ārmalu. Sacīkstes turpinājumā Verstapens un Hamiltons izvēlējās vienādu stratēģiju, kamēr Sebastians Fetels savu pirmo nogriezni izstiepa garāku un nokļuva vadībā pēc abu līderu boksu apmeklējumiem.

Paralēli Šarls Leklērs strauji uzlaboja pozīcijas no savas zemās starta vietas un drīz iesaistījās cīņā ar Valteri Botass par ceturto pozīciju. Tomēr soms nespēja vairāku apļu garumā apdzīt Leklēru, pārkarsējot savu dzinēju, kas viņam lika nobraukt trases malā un izstāties 54.aplī. Tresē devās drošības mašīna, kas sagrieza kājām gaisā visu komandu stratēģiju. Boksos pēc jaunām riepām devās Makss Verstapens un Šarls Leklērs, kamēr Hamiltonam tika dota pavēle rīkoties pretēji kā Verstapenam un brits palika trasē. Drošības mašīnas laikā pa apli apdzītie atgriezās vienā aplī ar līderiem un Verstapens ar svaigām mīkstā sastāva riepām nokļuva tieši aiz muguras līderim, Fetels sekoja ceturtajā vietā, bet viņam bija vecākas riepas, kā sekotājiem Albonam un Leklēram.

Pēc drošības mašīnas došanās boksos 12 apļus pirms finiša pavēra vaļā elles vārtus – cīņa starp vadošajiem sešiem pilotiem notika katrā līkumā un Maksam Verstapenam atkal izdevās pirmajā līkumā pa ārmalu tikt garām Hamiltonam, kamēr Albons apdzina Fetelu cīņā par trešo vietu.

5 apļus pirms finiša sākās abu “Ferrari” pilotu cīņa par 4.vietu, kas beidzās ar nelielu sadursmi starp Fetela aizmugurējo riteni un Leklēra priekšējo riteni. Abi piloti izstājās, pieberot trasi ar atlūzām un riepu gumijas atliekām. Trasē devās drošības mašīna un Luiss Hamiltons devās boksos, lai gan līdz finišam tobrīd bija palikuši tikai 4 apļi.

I think Pierre is a bit happy #F1 #BrazilGP pic.twitter.com/96Al9yi0Qx

— Mattzel89 (@Mattzel89) November 17, 2019

Trīs apļus pirms finiša drošība devās boksos – Verstapens saglabāja līderpozīciju, Hamiltons apdzina Gazlī cīņā par trešo vietu, bet trases lēnajā daļā sadūrās ar Aleksu Albonu, kurš sagriezās trasē. Hamiltons ar bojātu antispārnu turpināja cīņu par otro vietu ar Gazlī, tomēr zaudēja uz finiša līnija mazāk par sekundes desmitdaļu.

Brazīlijas GP – sacīkste