Vils Pauerss par uzvaru prestižajās Indianapolisas 500 jūdžu sacīkstēs nopelnījis 2’525’454 miljonus USD. “Penske” braucējs atzina, ka šī uzvara bija absolūti nepieciešama, lai spoži ierakstītu savu vārdu čempionāta vēstures lapās.
Savas karjeras laikā līdz Indianapolisas 500 jūdžu braucienam Pauerss bija izcīnījis 51 pole position, 33 uzvaras un 1 čempiona titulu, tomēr līdz panākumam vienā no ‘Triple Crown’ braucieniem bija jāciešas līdz pat aizvadītajai svētdienai.
“Tāds smagums ir novēlies no maniem pleciem. Man vairs nebūs jāatbild uz jautājumiem, par to, ko man nozīmētu uzvara Indianapolisā. Tagad es to zinu… Un ir ļoti grūti to aprakstīt vārdos. Pirms tam jau biju uzvarējis 500 jūdžu braucienos 3 reizes, tomēr nekādi to nespēju paveikt šeit. Visu karjeru man bija dusmas. Uzvarēju daudz sacīkšu, iespējams, pēdējā dekādē vairāk par visiem pārējiem, guva daudz pole position, bet nekad šeit. Jutu, ka mani neatcerēsies kā izcilu braucēju, jo šo sacīksti nespēju uzvarēt.”
Pauerss arī pateicās par atbalstu saviem konkurentiem: “Redzēju kā Rosi, Hanters-Rejs un Reihals nāca mani apsveikt, tad pievienojās arī Oriols. Es šos puišus ļoti respektēju. Viņi visi ir lieliski, it īpaši amerikāņi. Tas man daudz nozīmē. Dario Frankiti apsveikumi mani aizkustināja. Tik daudziem bija prieks redzēt, ka es uzvaru. Šobrīd IndyCar mums ir lieliska braucēju grupa. Viskonkurējošākais sastāvs, kādu varu iedomāties. Nav neviens, par kuru es varētu ar pārliecību teikt, ka viņš konkrētajā posmā neuzvarēs.”
Sacensību kopējais balvu fonds sastādīja vairāk kā 13 miljonus USD. Pole position un 2. vietas ieguvējs Eds Karpenters saņēma 911’054 USD, bet trešās vietas ieguvējs Skots Diksons nodrošināja čeku 587’129 USD vērtībā. 50 tūkstošu USD bonuss labākajam debitantam tika Robertam Vikensam, kurš kopā nopelnīja 424’979 USD.
Jāpiebilst, ka pagājušogad uzvarētājs Takuma Sato neaizsniedzās līdz divarpus miljonu USD atzīmei, bet visu laiku lielāko Indy 500 čeku 3.05 miljonu USD vērtībā 2009. gadā saņēma Elio Kastronevess.
Monako Grand Prix laikā Danielam Rikjardo izdevās sasniegt maksimumu – pirmoreiz karjerā pavadot vadībā visu sacīkšu distanci austrālietis tika galā ar mašīnas tehniskajām ķibelēm un izcīnīja uzvaru. Lai gan šī ir jau septītā uzvara Rikjardo karjerā, pirmoreiz tā sasniegta startējot augstāk kā no ceturtās pozīcijas.
Panākums ļāva Rikjardo kāpt uz goda pjedestāla ar Sebastianu Fetelu un Luisu Hamiltonu. Zīmīgi, ka sezoans pirmas sešos posmos katrs no šiem braucējiem izcīnījis divas uzvaras un šobrīd ieņem trīs vadošās pozīcijas čempionāta kopvērtējumā.
Līksmība Austrālijā nebeidzās vēl ilgi pēc Rikjardo uzvaras, jo Indianapolisas 500 jūdžu sacīkstēs uzvaru izcīnīja Rikjardo tautietis Vils Pauerss. Līdz ar to Austrālija kļuva par tikai trešo valsti aiz Lielbritānijas (1965, 1966) un Brazīlijas (1989, 1993) kuras sportisti viena gada laikā uzvar abās prestižajās sacensībās.
Tikmēr Rikjardo pārstāvētā “Red Bull” komanda šai posmā atzīmēja savu 250. Grand Prix startu. Tās pirmsākumi meklējami 2005. gadā, kad tika pārņemta “Jaguar” vienība. Lai gan šai laikā noticis 251 F1 posms, “Red Bull” izlaida 2005. gada ASV Grand Prix “Michelin” riepu problēmu dēļ.
Grafiks: Pirelli
Svinības izdevušās godam, jo, pateicoties Maksa Verstapena ātrākajam aplim, otro reizi komandas pastāvēšanas vēsturē tās braucēji uzvarēja katrā no treniņu sesijām, izcīnīja pole position, pavadīja vadībā 100% sacīkšu distances un uzrādīja ātrāko sacensību apli. Šādu dominanci ‘sarkanie buļļi’ spēja nodemonstrēt vienīgi 2010. gada Ungārijas GP.
Šarls Leklerks kļuva par trešo monegasku aiz Luī Širona un Olivjē Beretas, kurš F1 čempionātā startējis savā mājs posmā – Monako GP. Šironam 50 gadu vecumā pat izdevās kāpt uz goda pjedestāla, kamēr Bereta savā vienīgajā mēģinājumā ar “Larrousse” izcīnīja astoto vietu. Lai gan Leklerkam finišu neizdevās sasniegt, jāuzslavē viņa “Sauber” mehāniķi – 2.21 sekunžu pitstops bija ātrāks pat par vadošo komandu sasniegto.
Grafiks: Formula 1
Lai gan trasē pēc Šarla Leklerka un Brendona Hārtlija sadursmes bija izsludināta virtuālās drošības mašīnas fāze, reālā drošības mašīna nebija nepieciešama. Pēdējoreiz Monako bez tās iztika 2009. gadā, kad uzvaru izcīnīja “Brawn GP” komanda ar Džensonu Batonu pie stūres.
Neraugoties uz izstāšanos pārnesumkārbas defekta dēļ, Fernando Alonso apsteidza Rubensu Barikello karjeras laikā sacīkstēs veikto kilometru skaita ziņā. Skaitot pilnus veiktos apļus, Alonso F1 sacīkstēs nobraucis 80625 kilometrus un šosezon, iespējams apsteigs arī atlikušos sev priekšā esošos braucējus – Džensonu Batonu (80863 km) un Mihaelu Šūmaheru (81208 km).
Grafiks: FIA
Sebastians Fetels 88. reizi sacīkstes uzsāka no pirmās starta rindas, šai rādītājā pārspējot Airtonu Sennu. Biežāk pirmo rindu ir aizņēmuši vienīgi Luiss Hamiltons (121 reizi) un Mihaels Šūmahers (116 reizes).
Lai gan Monako trase jau sen guvusi reputāciju kā vieta, kur apdzīt ir teju vai neiespējami, pēdējos 3 posmos Monako pole position ieguvējam nebija izdevies uzvarēt arī sacīkstēs. Šogad ne tikai Rikjardo uzvarēja, bet viss kvalifikācijas Top 6 finišēja tieši tādā secībā arī sacīkstēs. 90 gadu ilgajā Monako GP vēsturē tikai vienu reizi vadošo kvartets finišēja tieši tādā pašā secībā kā startēja – 2007. gadā, taču vadošo sešiniekam tas vēl nebija izdevies.
Šīs sezonas F1 kopvērtējuma līderis Luiss Hamiltons izteicies, ka Monako GP ir grūti nosaukt par sacīkstēm, jo vadošajiem braucējiem nācās visus 78 apļus pavadīt lēnākā tempā, kā viņi spētu, bet trases konfigurācijas specifika liegusi iespēju iesaistīties cīņās par pozīciju.
Luiss Hamiltons atzīst, ka sākotnēji nav bijis drošs, vai veicot boksu apmeklējumu jau 12. aplī un tiekot pie lietotām ultramīkstajām riepām, izdosies sasniegt Monako GP sacīkšu finišu bez vēl viena boksu apmeklējuma, tomēr sacīkšu attīstība bažas kliedēja.
“No kāda sestā apļa vienkārši vizinājāmies. Tās nevar nosaukt par sacīkstēm. Daniels paveica lielisku darbu un man ir prieks par viņu, tomēr jāatzīst, ka mēs visi vienkārši braucām, cerot tikt līdz finišam. Neesmu drošs, ka skatītājiem bija interesanti vērot ko tādu. Ja tas bija jautri, varam tā turpināt.”
Četrkārtējais pasaules čempions arī aicinājis ieviest izmaiņas Monako GP norisē. “Šim posmam allaž ir vislielākā gatavošanās, tā ir sezonas pērle, diemžēl pašas sacīkstes nav tik aizraujošas kā notikumi ap šo posmu un trasi. Otras tādas vietas nav, tomēr F1 ir nepieciešams veikt izmaiņas programmā, lai padarītu to interesantāku. Varbūt aizliegt iespēju veikt tikai vienu pitstopu? Varbūt pilnīgi citu formātu, lai uzlabotu neparedzamību? Tiešām nezinu.
Paskatieties uz NASCAR. Viņi neskaitāmas reizes izlaiž drošības mašīnu bez iemesla un visi braucēji ir cieši kopā. Tad, kad 100 reizes tiek vicināti dzeltenie karogi, visi braucēji ir tuvu viens otram. Varbūt mums šeit vajag divas sacīkstes? Katrā ziņā tie bija 78 garākie apļi mūžā.”
Hamiltons arī norādīja, ka izteicis priekšlikumu Monako princim Albertam mainīt trases konfigurāciju, jo ar šī gada mašīnām apli var veikt 1 minūtē un 11 sekundēs, bet papildus ceļu izmantošana varētu pavērt jaunus apvāršņus iesūnojušajā formātā.
Vairāki Hamiltona konkurenti, tostarp Daniels Rikjardo un Kimi Raikonens bija līdzīgās domās par ‘intrigām’ sacīkšu laikā, bet Fernando Alonso savos komentāros bija kritiskākais, norādot, ka šī esot bijusi garlaicīgākā Grand Prix izcīņa viņa karjerā.
Lielbritānijā aizvadīts šīs sezonas ceturtais posms pasaules čempionātā rallijkrosā. Lai gan visi gaidīja Anglijai tipiskos nokrišņus, skatītājiem lietus mētelīšus nevajadzēja. Arī bez dubļiem un mitruma varējām vērot aizraujošas cīņas divu dienu garumā. Piedāvājam 10 aizraujošus faktus no sacīkstēm Silverstounā.
#1 Lielbritānijā pārtrūka Jāņa Baumaņa deviņu secīgu pusfinālu sasniegšanas
sērija. Šādu stabilitāti reti gadās redzēt pat rūpnīcas braucēju vidū. Pēdējo 10
posmu laikā visas reizes kvalifikāciju labāko 12 braucēju vidū ir noslēguši
vienīgi Johans Kristofersons, Timijs Hansens un Peters Solbergs, kamēr Sebastians
Lēbs ir piedalījies visos šajos pusfinālos, lai gan Barselonā palika 13. vietā,
bet no savas pusfināla vietas atteicās Kevins Hansens.
Foto: McKlein Photography
#2 Neraugoties uz veselības likstām, avārijā sabojātu mašīnu un kļūdām
laikapstākļu prognozēs, Baumanim gan izdevās sasniegt 14. vietu, kas ir 3 punktu
vērta. Līdz ar to Latvija saglabā savu vietu kā viena no trim nācijām (kopā ar
Zviedriju un Norvēģiju), kuras braucēji ir guvuši punktus katrā posmā no
čempionāta pirmsākumiem 2014. gadā.
#3 Baumanis nebija vienīgais Latvijas pārstāvis, jo RX2 klasē līdz finālam
aizcīnījās “Sports Racing Technologies” braucējs Vasīlijs Grjazins. Lai gan tajā
Vasīlijs veica pāragru startu un ieņēma tikai sesto vietu, čempionāta kopvērtējumā
Grjazins nonācis ļoti īpatnējā situācijā – divas sestās vietas viņam ļauj ieņemt
otro pozīciju kopvērtējumā, tikai divus punktus aiz līdera Olivera Ēriksona,
apliecinot čempionāta spraigo konkurenci un neparedzamību.
Foto: Sports Racing Technologies
#4 Par sacensību uzvarētāju kļuva “PSRX Volkswagen” braucējs Johans Kristofersons.
Šīs sezonas pirmajos četros posmos viņš ticis jau pie trim panākumiem. Līdz šim
pasaules čempions vienmēr uzvarējis vismaz vienu no pirmajiem četriem sezonas
posmiem. Ja šī tradīcija saglabāsies, tad šogad titulam būtu jānonāk Kristofersona
vai Beļģijas RX uzvarētāja Sebastiana Lēba rokās.
#5 Turpinot par Lēbu, jāuzslavē francūža stabilitāte – deviņkārtējais pasaules
čempions rallijā kļuvs par otro braucēju, kurš spējis kāpt uz goda pjedestāla
katrā no sezonas pirmajiem četriem posmiem. Tik apskaužamu stabilitāti līdz šim
izdevies apliecināt tikai Peteram Solbergam 2015. gadā.
#6 Peteram Solbergam gan šis posms neizvērtās kā cerēts – pusfinālā vispirms notika sadursme ar Johanu Kristofersonu, bet atkārtotā startā tehnisks defekts ļāva 43 gadus vecajam norvēģim posmā gūt tikai 15 punktus (14 par 3. vietu kvalifikācijā; 1 par pusfinālu). Tik maz punktu Solbergs nebija guvis kopš pērnā gada vizītes Biķernieku trasē, kad trauma pusfinālā liedza tālāku cīņu, bēt vēl pirms tās Peters zem 15 punktu sliekšņa nebija palicis kopš pirmās vizītes Biķerniekos, kad viņš ierindojās tikai 19. vietā.
#7 Solberga komandas biedrs Johans Kristofersons svētdien pirmo reizi šosesozn uzvarēja kvalifikācijas braucienā. Lai gan zviedru sportista kontā jau bija divi uzvarēti fināli, viņš bija palicis sausā pirmajos 14 šī gada kvalifikācijas braucienos. Līdz šim aizvadītā gada čempionam allaž bija izdevies tikt pie uzvaras kaut vienā kvalifikācijas kārtā jau sezonas pirmajā posmā.
Foto: FIA World RX
#8 Erve ‘Napiks’ Lemonjē laboja pašam piederošo rekordu kā visu laiku vecākais čempionāta dalībnieks. Francūzi no starta neatturēja fakts, ka viņš ir sasniedzis jau 71 gada 4 mēnešu un 18 dienu vecumu. Savu vienīgo punktu Lemonjē pasaules čempionātā sasniedza pērn Rīgā, bet aizvadītajā nedēļas nogalē pārspēja vienīgi ķīnieti Ma King Hua.
#9 Ma debija ļāva Ķīnai kļūt par 26. valsti, kuras pārstāvis ir piedalījies pasaules rallijkrosa čempionātā. Tā gan neizvērtās kā cerēts – 23. vieta ir “STARD” komandas visu laiku sliktākais rezultāts. Ma komandas biedrs Jānis Baumanis ar šo komandu aizvada savu otro sezonu un vienmēr ir iekļuvis punktos.
#10 Līdz ar notikumiem pasaules čempionāta Supercar un RX2 ieskaitēs, Silverstounā tika atklāts Amerikas rallijkrosa čempionāta (ARX) pirmā sezona. Lai gan tas netika radīts kā Global Rallycross championship (GRC) aizvietotājs, tomēr šis čempionāts nenokārtotu parādu dēļ šogad tika lividēts un vairums tā vadošo braucēju veica pāreju uz ARX. Zīmīgi, ka par ARX sacensību pirmo uzvarētāju kļuva Taners Fausts, kurš pērn kā pēdējais uzvarēja GRC sacensībās.
Viens no savas paaudzes izcilākajiem IndyCar braucējiem Vils Pauerss, nereti kritizēts par blāviem rezultātiem ovālos, 37 gadu vecumā apklusinājis kritiķus, izcīnot spožu uzvaru prestižākajās sacensībās Amerikā – Indianapolisas 500 jūdžu braucienā.
Pauerss kvalificējās trešajā pozīcijā, tomēr sacīkšu pirmā puse pārsvarā pagāja pole position ieguvēja Eda Karpentera zīmē. Pauerss turējās cieši aizmugurē. Cīņā par pirmajām pozīcijām iesaistījās arī Tonijs Kanāns, Džozefs Ņūgārdens un Simons Padženo.
Neveiksmīgas atvadas no autosporta piedzīvoja panākumiem bagātākā čempionāta dāma Danika Patrika, kura saslīdēja un avarēja. Viņa gan nebija vienīgā, jo līdzīgs liktenis piemeklēja tādus sportistus kā Toniju Kanānu, Elio Kastronevesu un Sebastianu Burdē, kamēr pagājušā gada uzvarētājs Takuma Sato sadūrās ar Džeimsu Deivisonu jau sacīkšu pirmajā pusē.
Vairākas dzelteno karogu fāzes pamatīgi sagrozīja pozīcijas un pēdējā no tām – 12 apļus pirms finiša – Oriols Servia, Stefans Vilsons un Džeiks Hārvijs nolēma nedoties boksos, ieņemot pirmās trīs pozīcijas priekšā Pauersam, Diksonam, Karpenteram un fantastiskus manevrus demonstrējušajam Aleksandram Rosi, kurš sacensības uzsāka no 32. pozīcijas.
Servia nespēja noturēt vadību un piepeši vadībā nonāca Stefans Vilsons, kura brālis Džastins pirms trim gadiem gāja bojā IndyCar sacensībās Pokono trasē. Līdz emocionālai uzvarai mazliet pietrūka – Vilsonam, tāpat kā Hārvijam, beidzās degviela un viņam nācās doties boksos 3 apļus pirms finiša. Tas ļāva vadības grožus pārņemt Vilam Pauersam. Austrālietis tos nevienam vairs neatdeva.
Pole position sestdienā un uzvara svētdienā, ne mirkli nezaudējot vadību, no malas liek Daniela Rikjardo uzvarai izskatīties samērā vieglai, tomēr problēmas ar jaudas agregātu gandrīz pielika punktu Rikjardo izredzēm uz finišu.
“Viņa dzinējam pazuda aptuveni 25% jaudas. Tā rezultātā aizmugurējo riteņu bremzes strauji pārkarsa. Ko līdzīgu redzējām 2014. gadā Kanādā ar “Mercedes” braucējiem. Danielam vajadzēja atdzesēt mašīnu, būt maigam ar bremzes pedāli un tai pat laikā noturēt Fetelu sev aizmugurē. Nedrīkstēja kļūdīties vai sabloķēt riteņus. Viņš ar to visu lieliski tika galā un bija labākais braucējs šodien,” stāsta “Red Bull” komandas vadītājs Kristians Horners.
“Tas, kā viņam izdevās nepadoties ir apbrīnojami. Viņš bija ātrākais katrā sesijā, bet ap 17. vai 18. apli MGU-K komponente pārtrauca darbību un zaudējām divarpus sekundes aplī. Bremžu temperatūra uzlec debesīs, tas pats notiek ar degvielas un riepu temperatūru, bet Rikjardo paveica darbu tā, ka izskatītos pēc svētdienas pēcpusdienas izbrauciena.”
Pats Monako GP uzvarētājs Daniels Rikjardo stāsta, ka problēmu dēļ neizmantoja septīto un astoto pārnesumu: “Šāds brauciens brieda divus gadus. Beidzot varu justies atvieglots. Sacīkšu laikā mums bija tik daudz problēmu. Jaudas zudumi, vēl nesasniedzot pusceļu, lika man domāt, ka cīņa ir galā. Paldies komandai, kas palīdzēja mašīnu ar sešiem ātrumiem novadīt līdz finišam.“
Ar Jāņa Baumaņa dalību aizvadīts FIA Pasaules rallijkrosa čempionāta 2018. gada sezonas ceturtais posms COOPER TIRES WORLD RX OF GREAT BRITAIN. Tajā latviešu sportists Jānis Baumanis 23 braucēju konkurencē izcīnīja 14. vietu, neraugoties uz sadursmi trešās kvalifikācijas kārtas startā, kas radīja pamatīgus bojājumus sportista mašīnai.
Izredzes uz augstu rezultātu trešajā kvalifikācijas kārtā Jānim zuda jau pirmajā aplī, kad zviedru sportists Antons Marklunds izraisīja sadursmi ar Timuru Timerzjanovu. Tās rezultātā Baumanis saņēma triecienu no Marklunda mašīnas, sabojājot aizmugurējā riteņa balstu, kā rezultātā braucienā tika ieņemta 23. vieta.
Ceturtajā kvalifikācijas kārtā latviešu sportists veica lielisku startu un nonāca pārliecinošā brauciena vadībā, ko noturēja līdz pat finišam. Lai gan pusfināls netika sasniegts, Jānis Baumanis ieņēma 11. vietu braucienā, kas vieš pozitīvas cerības uz progresu sezonas turpinājumā.
Par sacensību uzvarētāju kļuva Johans Kristofersons, kurš aizvadīja perfektu svētdienu – uzvarēja abās noslēdzošajās kvalifikācijas kārtās, pieveica konkurentus pusfinālā un izmantoja pirmo starta rindu, lai izcīnītu trešo uzvaru šosezon. Uz goda pjedestāla kopā ar Kristofersonu kāpa Andreass Bakeruds un Sebastians Lēbs. Pusfinālā gan Kristofersons sadūrās ar savu komandas biedru Peteru Solbergu, kā rezultātā brauciens tika apturēts. Atkārtotajā braucienā Solbergu pievīla tehniskas ķibeles.
Kopējā ieskaitē Jānis sacensības noslēdza 14. vietā, izcīnot 3 punktus čempionāta kopvērtējumā, kur viņš pēc četriem posmiem ieņem devīto pozīciju. Kristofersona pārsvars pār Sebastianu Lēbu sasniedzis 14 punktus.
Jānis Baumanis: “Pirmajos 3 posmos sacensības noslēdzām ar smaidu uz lūpām. Šīs dienas Silverstounā smaida nebija. Lai gan pēdējais brauciens no malas izskatījās lielisks, tā nebūt nebija. Neesmu apmierināts ar sevi un to, ka nesakārtoju veselības likstas pirms sacensībām. Cerības uz pusfinālu izdzisa trešās kvalifikācijas startā, kad Marklunds vispirms trāpīja pa manas mašīnas priekšējo labo riteni, bet pēc tam, saskaroties ar Timerzjanovu, uztriecās pa aizmugurējo riteni un salauza vairākus stiprinājumus, turklāt arī priekšējais ritenis pēc pirmā kontakta bija līks. Tomēr, ja paskatās komandas darbu no malas, tas, ko viņi ir paveikuši, ir vienkārši perfekti. Man ir prieks, ka man ir viena no labākajām komandām, tomēr pie mašīnas vēl daudz jāstrādā, lai pietuvotos rūpnīcas komandām, bet mēs cīnāmies!”
Vasīlijam Grjazinam RX2 klasē ar Latvijas komandu “Sports Racing Technologies” aizcīnījās līdz finālam, taču tajā veica pāragru startu un tika sodīts ar papildus džokera apli. Vasīlijs finiša līniju šķērsoja sestajā vietā nepilnas 10 sekundes aiz uzvarētāja Olivera Ēriksona, kurš kļuvis par kopvērtējuma līderi. Grjazins no viņa atpaliek pa diviem punktiem.
Danielam Rikjardo izdevies pirmo reizi karjerā izcīnīt uzvaru Monako Grand Prix izcīņā. Uz goda pjedestāla ar viņu kāpa Sebastians Fetels un Luiss Hamiltons, bet Makss Verstapens pakāpās līdz devītajai vietai.
Sacīkšu startā vadošie 11 braucēji savas pozīcijas saglabāja, kas ļāva Danielam Rikjardo pamazām iekrāt pārsvaru pār Sebastianu Fetelu. Tikmēr Rikjardo komandas biedrs Makss Verstapens, sācis sacīkstes no pēdējās pozīcijas pēc avārijas treniņos, pakāpās par divām pozīcijām.
Pilnīgu fiasko sacīkšu pirmajā pusē piedzīvoja “Williams” komanda – Sergejs Sirotkins saņēma 10 sekunžu stop & go sodu par laicīgi neuzmontētām riepām, kamēr Lenss Strols devās iespiedu pitstopā pēc sadursmes cīņā par pozīciju peletona lejasgalā.
Pirmais no līderiem, kurš devās plānotā pitstopā, bija Luiss Hamiltons 12. aplī. Četrus apļus vēlāk pie ultramīkstajām riepām tika arī Fetels, bet vēl apli vēlāk arī sacensību līderis Daniels Rikjardo. Pitstopi gan neieviesa nekādas izmaiņas rezultātos – Rikjardo saglabāja vadību, viņam sekoja Fetels, Hamiltons, Raikonens un Botass.
29. aplī piepeši Daniela Rikjardo ātrums strauji samazinājās un iekrātais pāris sekunžu pārsvars pazuda kā nebijis. Fetels nonāca pussekundes attālumā, taču līdz apdzīšanas manevram netika un Rikjardo saglabāja vadību.
Par pirmo braucēju, kurš izstājās, kļuva “McLaren” braucējs Fernando Alonso. 53. apļa beigās pārstāja darboties viņa mašīnas pārnesumkārba. Viņš gan nebija vienīgais, jo pēdējos apļos tehniskas problēmas lika Brendonam Hārtlijam strauji samazināt ātrumu, taču aizmugurē esošais Šarls Leklerks tuneļa izejā nepaspēja izvairīties no “Toro Rosso” mašīnas. Abi sportisti sadūrās un izstājās. Trasē tika sūtīta virtuālā drošības mašīna.
Līderi savas pozīcijas saglabāja un Daniels Rikjardo ar otro piegājienu pārvērta pole position Monako Grand Prix uzvarā, ļaujot viņam pakāpties uz trešo vietu čempionāta kopvērtējumā ar 72 punktiem. Priekšā austrālietim ir tikai Hamiltons (110) un Fetels (96).
“Charouz Racing” tika pie dubultuzvaras sestdien notikušajā FIA Formula 2 čempionāta Monako posma otrajā braucienā, kur finišu sasniedza tikai puse braucēju. Par sacensību uzvarētāju kļuva Antonio Fuoko, bet kopā ar viņu uz goda pjedestāla kāpa kopvērtējuma līderis Lando Noriss un Fuoko komandas biedrs Luī Deletrazs.
Jau vēstījām, ka notikumiem bagātajā pirmajā braucienā uzvaru izcīnīja Artjoms Markelovs, bet astoto vietu un iespēju startēt otro braucienu no pole position guva Antonio Fuoko. Viņam blakus startā stājās Džeks Eitkenss, kurš savu pozīciju nenoturēja un nonāca aiz Lando Norisa un drīz vien izstājās no tālākas cīņas.
Vairākas avārijas gan startā, gan sacensību gaitā pārtrauca cīņu un no jauna sagrupēja braucēju virkni. Neraugoties uz vairākiem nopietniem apdzīšanas manevriem Lando Noriss nespēja apdzīt Fuoko, bet trešo vietu nosargāja Deletrazs, kuram uz papēžiem mina Artjoms Markelovs, kurš pēc lieliska starta un drosmīga apdzīšanas manevra pret Ardžunu Maini pakāpās uz ceturto vietu. Deletraza un Markelova mašīnas pat saskārās, tomēr bojājumi nevienam spēkratam netika radīti.
Pēc sacensību finiša tika konstatēts, ka Antonio Fuoko un Lando Noriss nav pietiekami samazinājuši ātrumu virtuālās drošības mašīnas fāzes laikā, līdz ar to Fuoko rezultātam tika pieskaitītas 0.8 sekundes, kas neko nemainīja, bet Lando Noriss saņēma 1.1 sekundes sodu, kas lika britam atkrist uz trešo vietu aiz Deletraza.
Norisa izredzes uz titulu ievērojami uzlaboja konkurentu neveiksmes. Džordžs Rasels arī otrajā braucienā nespēja sasniegt finišu, piedzīvojot avāriju, kamēr pirmā brauciena pole position ieguvējs Alekss Albons sadūrās ar Roju Nisanī, liekot abiem braucējiem izstāties. Jāpiebilst, ka arī šodien Noriss bija vienīgais “Carlin” braucējs, jo Serhio Sette Kamara pēc rokas traumas kvalifikācijā šonedēļ uz starta nestājās.
Čempionāta kopvērtējumā līdera godu saglabā Noriss (98 punkti). Par viņa tuvākajiem sekotājiem kļuvuši Markelovs (71), Albons (71) un Rasels (62). Fuoko ar 38 punktiem ieņem astoto pozīciju. Nākamais posms 23. un 24. jūnijā risināsies Pola Rikāra trasē, Francijā.
