F1 ir nežēlīgs sporta veids. Ja esi palicis bez vietas, atpakaļceļu atrast ir teju neiespējami. Pat ja tas izdodas, risinājums pārsvarā ir īslaicīgs un nedod cerēto rezultātu. Kevins Magnusens neatbilst šim stereotipam. Viss liecina, ka viņa spožākās dienas vēl tikai priekšā…

2015. gads Kevina Magnusena karjerā kļuva par vienu no zemākajiem punktiem – palicis bez vietas “McLaren” sastāvā dāņu sportists neaizvadīja nevienu sacīksti un izskatījās, ka viņa talants apdzisīs tikpat strauji, cik uzmirdzējis. Pagājuši 3 gadi un nu Kevins kļuvis par latiņu visam F1 vidus ešalonam.

Neveiksmīgajam karjeras sākumam lielāka loma ir politikai – “McLaren” vēlējās atgriezties pie astoņdesmito gadu panākumiem, tādēļ tika paziņots par sadarbības uzsākšanu ar “Honda” un milzumlielas algas piesolīšana divkārtējam čempionam Fernando Alonso. Par otrā pilota lomu ilgu laiku nebija skaidrības – Magnusens jau debijas sezonā turējās blakus Džensonam Batonam, tomēr 2009. gada čempionam pa labu nospēlēja saikne ar “Honda” un lielā sponsoru interese. Atskatoties uz situāciju šodien, jāteic, ka šis nebūt nebija sliktākais scenārijs Magnusenam, lai gan uz sezonas otro pusi sekoja pamatīga psiholoģiskā bedre.

“Es tiku psiholoģiski sačakarēts “McLaren” komandā. Tā ir ļoti liela vienība, kur lielu lomu diktē politiskie notikumi un spriedze ir neiedomājama. Tik daudz vienlaicīgu procesu un cilvēku vadībā ar dažādiem viedokļiem. Iekļūt šādā komandā nav viegli, taču tās rezultāti strauji kritās un visi bija ļoti uztraukušies. Nav viegli būt debitantam šādā situācijā.”

Tika pavadīts gads “Renault”, ar ko pietika, lai apliecinātu savas spējas un vienotos ar “Haas”. Četru gadu laikā Magnusenu katru reizi gaidīja kas jauns. “Kad dodies trasē, kaut vai ziemas testos, vari pēc tam pavadīt laiku ar inženieriem un pārrunāt, kas izdevās, kurās niansēs jāpiestrādā. Ar labāku sagatavošanos var sasniegt labākus rezultātus. Vienalga būs kāpumi un kritumi, tomēr konkurētspēja tikai augs.”

Tieši šis kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ pērn Magnusenam nācās piekāpties komandas biedram Romēnam Grožānam. Viņš ar komandu bija kopā jau no pirmās dienas, turklāt, apzinoties Estebana Gutjeresa (ne)lietderību, nav nekāds noslēpums, ka mašīna tika ‘piešūta’ pēc Grožāna pasūtījuma. Un šeit sākās Magnusena galvenās problēmas – abu atšķirīgais braukšanas stils prasīja laiku, lai dāņu sportists pielāgotos.

Grožāna mierīgais un sabalansētais stils ir teju vai pretstats Magnusena agresivitātei – vairāk saķeres uz aizmugurējiem riteņiem, lai ātrāk izbrauktu līkumu un mestos cīņā. Klasiski vai vecmodīgi, bet Kevins ar lielāko prieku izbauda cīņu trasē un nebaidīsies izmantot visu trasi, lai aizsargātu savu pozīciju, pat tad, ja tas var nokaitināt citus braucējus, piemēram, Niko Hulkenbergu pērn. Par Magnusena panākumu atslēgu kļuva stabilitāte, kas sniedza arvien vairāk iespēju tikt uzklausītam komandas iekšienē un nu mašīna ir daudz piemērotāka Magnusenam.

Pats Kevins arī norādījis uz komandas progresu viena apļa ietvaros, kas pēdējā laikā ne vienmēr bijis viņa trumpis. “Pērn pret Romēnu gāja kā pa kalniem. Mašīna ne vienmēr uzvedās, kā biju gaidījis, kamēr Romēns ar to tika galā teicami. Savā pirmajā gadā pret Džensonu Batonu trešo kārtu sasniedzu biežāk nekā viņš, bet Džolionu Palmeru pilnībā sadragāju. Zinu, kādēļ atpaliku no Romēna, tomēr skats nākotnē ir pozitīvs.”

Pirmo reizi sagaidījis situāciju, kad iespējams ‘pārziemot’ vienas komandas sastāvā, 25 gadus vecais Magnusens izmantojis godam – divi finiši punktos Bahreinā un Ķīnā, bet Austrālijā no 4. vietas nācās šķirties ne paša vainas dēļ. Lai gan nav veselīgi domāt, ‘Kā būtu, ja būtu’, tomēr bez šī incidenta čempionāta kopvērtējumā Magnusens atrastos 6. vietā. Nav slikti komandai ar mazāko personāla sastāvu.

Abu “Haas” braucēju atškirības izceļ arī komandas vadītājs Guntars Steiners: “Lai Romēns brauktu izcili, viņa mašīnai jābūt nevainojamai, kamēr Kevins adaptējas. Abu gadījumā tam ir plusi un mīnusi. Ar perfektu mašīnu par Grožāna spējām šaubu nav, kamēr Magnusens allaž teiks, ka viss ir puslīdz kārtībā. Bet viņš mācās un iet uz savu mērķi. Ja rodas problēmas, viņš tām pielāgosies.”

Kevins ir vienkāršs puisis – viņu neinteresē bezjēdzīgās politiskās spēlītes. Viņš ir ieradies viena iemesla dēļ – sacensties. Tas viss mazliet atgādina kādu citu braucēju – Kimi Raikonenu. Ziemeļniekam ir jau 38 gadi un viņa vieta “Ferrari” komandā paliek arvien nedrošāka.

Lai gan Raikonens sevi sezonas pirmajā pusē apliecinājis lieliski (Austrālijā zaudēja Fetelam stratēģijas dēļ, Bahreinā iespējams uzvarētu bez ķibeles boksos, Ķīnā plānus atkal izjauca drošības mašīna), nav noslēpums – Fetels ir komandas līderis un “Ferrari” aktīvi meklē viņam jaunu partneri.

Lai gan nesen uzvirmoja baumas, ka komandai pieder veto tiesības līguma diskusijām ar Danielu Rikjardo līdz jūnija beigām, austrālietis to noliedz, turklāt ja viņš izvēlās palikt “Red Bull”, vai doties uz “Mercedes”, vieta “Ferrari” paliek brīva. Serhio Peresa sapnis šķiet jau izsapņots, Šarls Leklerks debijas sezonā sevi vēl nav apliecinājis, kādēļ, lai šī sezona nekļūtu par lielāko pagrieziena punktu Magnusena karjerā? Un ja pielāgošanās citai mašīnai tiešām ir tik sarežģīta, tad pārejai uz “Ferrari” labāku iepriekšējo pieturu kā “Haas” grūti iedomāties…