“Red Bull” komandas vadītājs Kristians Horners uzskata, ka F1 sacīkšu direktora Maikla Masi atlaišana no amata bijis pārāk skarbs lēmums. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka austriešu vienība pagājušās sezonas izskaņā savā attapībā pārspējusi “Mercedes”, kas arī bijis galvenais iemesls Maksa Verstapena kļūšanai par čempionu.
Kā zināms, Masi amatu šogad pārņems bijušais WEC sacīkšu direktors Eduardo Freitass un Nīls Vitihs, kurš tādu pašu amatu iepriekš pildīja DTM čempionātā. Savukārt viņiem palīdzēs padomnieks Herbijs Blašs, kā arī tiks izveidota virtuālā sacīkšu kontroles istaba, kas palīdzēs tiesnešiem sarežģītās situācijās.
“Domāju, ka šis lēmums bija skarbs,” Masi atbrīvošanu no amata intervijā “talkSPORT” komentē Kristians Horners. “Viņam bija pieejami daudz mazāki resursi nekā komandām. Ir patīkami dzirdēt, ka FIA ievieš virtuālo sacīkšu kontroli un atgriežas viens no pieredzējušākajiem vīriem Herbijs Blašs. Tomēr man šķiet, ka tika izdarīts pārāk liels spiediens, lai Maikls tiktu atlaists, un tas nav pareizi. Tās ir manas personiskās sajūtas.”
Horners atgādina, ka pagājušās sezonas izskaņā arī “Mercedes” komanda dažkārt palika nesodīta strīdīgās situācijas, bet “Red Bull” atsevišķās epizodēs no tiesnešu puses netika žēlota.
“Vajag skatīties uz visām 22 sacīkstēm kopumā,” saka Horners. “Iepriekš tika izdarīti arī daudzi tādi lēmumi, kas bija vērsti pret mums, bet konkurentiem dažkārt netika piešķirti sodi. Beigās mums nedaudz paveicās, bet sportā tā mēdz notikt. Nekas nav beidzies pirms finiša. Taktiski mēs beigās bijām gudrāki. Kad piecus apļus pirms beigām notika avārija, mēs zibenīgi reaģējām. Iesaucām Maksu boksos un uzmontējām jaunas riepas, kamēr “Mercedes” atstāja Lūisu trasē ar 44 apļus vecām riepām, kas jau bija gandrīz pagalam. Maksam pēdējā aplī vajadzēja veikt apdzīšanu, ko viņš arī izdarīja. Šajā stāstā ne viss ir pateikts. Un galvenā no šīm lietām ir tā, ka mēs izdarījām labāku stratēģiju. Makss varēja veikt apdzīšanu un kļuva par pasaules čempionu.”
Ķīna ir iedzīvotāju skaita ziņā lielākā valsts pasaulē. Tā jau gadiem ilgi ir mājvieta Grand Prix posmam un sastāda lauvas tiesu TV auditorijas. Tomēr līdz 2022. gadam nevienam Ķīnas pārstāvim nebija izdevies kļūt par F1 braucēju. Guanju Žou kļuvis par celmlauzi, tomēr arī viņa karjera nav ritējusi tik gludi, kā varētu cerēt.
Ar kartingu Žou sāka nodarboties 8 gadu vecumā, tomēr ņemot vērā sporta veido zemo attīstības līmeni valstī, 12 gadu vecumā tika pieņemts lēmums doties uz Lielbritāniju, lai pilnveido talanta izaugsmi. Pēc labiem rezultātiem kartingā, bija pienācis laiks sēsties pie formulas stūres. Viņš jau bija kļuvis par “Ferrari” braucēju akadēmijas biedru.
Itālijas F4 čempionātā 2015. gadā Guanju Žou kļuva par labāko debitantu, taču nespēja pieveikt igauni Ralfu Āronu. Rezultāti Vācijas F4 čempionātā nebija tik spoži, tomēr ar to bija pietiekami, lai spertu soli uz priekšu un pievienotos Eiropas F3 čempionātam.
Vēl pirms tam ziemā Žou izmēģināja spēkus Jaunzēlandē notiekošajā Toyota Racing Series čempionātā. Kamēr kartinga dienu cīņubiedrs Lando Noriss izcīnīja titulu, Žou uzvarēja tikai vienā no 15 sacīkstēm, kopvērtējumā paliekot sestajā vietā. Arī F3 sezona izvērtās samērā blāva. Ja neskaita divus goda pjedestālus pirmajos posmos, Guanju pārsvarā bija atrodams otrajā desmitā.
Pēc sezonas “Motopark” sastāvā Žou atgriezās “Prema” komandā, ar ko kopā bija guvis panākumus Itālijas F4. Lai gan iepriekšējā sezonā tā bija vadošā F3 komanda, 2017. gads nebija tik gluds. Makss Ginters un Kalums Ailots nostabilizējās kā komandas līderi, tomēr titulu neizcīnīja. Tikmēr Žou, vēlreiz paliekot bez uzvarām, noslēdza gadu astotajā vietā, četras pozīcijas virs vēl viena komandas biedra Mika Šūmahera.
Neraugoties uz runām par pāreju uz F2, Guanju Žou nolēma uz vēl vienu gadu palikt Eiropas F3 čempionātā. Ķīnietis uzsāka sezonu ar uzvaru Po ielu trasē un ilgāku laiku cīnījās par kopvērtējuma vadošajām pozīcijām. Sezonas otrajā pusē atvērās komandas biedri Šūmahers un Švarcmans, atstājot Žou otrajā plānā. Gads atkal tika noslēgts necilā astotajā vietā.
Par spīti šķietamajai stagnācijai un sadarbības pārtraukšanai ar “Ferrari”, Žou atrada vietu “UNI-Virtuosi” Formula 2 komandā uz 2019. gadu. Šis izrādījās pareizais solis. Lai gan komandas biedrs Luka Giotto bieži bija ātrāks, Žou vairākkārt kāpa uz pjedestāla, tostarp Pola Rikāra trasē, piekāpjoties Antuānam Ubēram un Huanam Manuelam Korream, kuru abu karjeras strauji aprāvās dažas nedēļas vēlāk notikušajā traģiskajā sadursmē. Žou sezonu noslēdza septītajā vietā, visaugstāk no debitantiem.
Viņš bija kļuvis par “Alpine” komandas testpilotu un palika F2 uz vēl vienu gadu. Jau atkal bija redzams F3 scenārijs – Šūmahers, Ailots, Švarcmans kāpa pa karjeras kāpnēm, kamēr Žou palika ēnā un kopvērtejumā palika sestais, vienīgo uzvaru izcīnot Sočos, kur sacīkste tika apturēta jau pirmajos apļos pēc iespaidīgas sadursmes.
Savu trešo Formula 2 sezonu 21 gadu vecais jauneklis uzsāka kā viens no favorītiem uz titulu. Arī “Alpine” sāka uzticēties arvien vairāk un sniedza izdevību piedalīties Austrijas Grand Prix treniņos pie F1 stūres. Arī F2 uz viņu liktās cerības sāka attaisnoties. Žou izcīnīja vairākas uzvaras un sezonas pirmo pusi turējās kopvērtējuma vadībā. Beigās veiksmīgāka izrādījās “Prema” komanda ar Oskaru Piastri un Robertu Švarcmanu, tomēr trešā vieta tika nosargāta.
Pateicoties spēcīgam atbalstam no sponsoriem, viņš kļuva par favorītu uz vietu “Alfa Romeo” komandā. Žou izredzes sašūpojās, kad kļuva zināms, ka vienību plāno iegādāties “Andretti Autosport”. Darījums tomēr nenotika un Žou tika apstiprināts kā 2022. gada F1 sezonas vienīgais debitants.
Startam F1 Guanju Žou izraudzījies 24. numuru, godinot savu elku, NBA leģendu Kobi Braientu.
Foto: Guanyu Zhou Twitter
Motorsporta virsotnē
Lai gan finišs 10. vietā ļāva ķīnietim gūt punktu jau savā debijas sacīkstē, sezonas gaitā Žou vēl tikai divos posmos iekļuva labāko desmitniekā. Kopumā gan atstatums līdz Valteri Botasam nebija bezcerīgs un otrajā sezonā tas ievērojami saruka, liekot cerēt uz uzkavēšanos F1 uz ilgāku laiku.
Pirmā vizīte Silverstonā gan noslēdzās iespaidīgi. Pēc sadursmes startā ar Džordžu Raselu viņa “Alfa Romeo” formula nonāca augšpēdus, šādā veidā lielā ātrumā aizslīdot līdz grants drošības joslai, kas strauji samazināja mašīnas ātrumu, liekot tai kūleņot. Žou formula pārlidoja pāri riepu barjerai un atsitās pret metāla žogu, kas norobežo trasi no skatītāju tribīnēm. Pārsteidzošā kārtā Žou izvairījās no savainojumiem un varēja piedalīties nākamajā posmā Austrijā.
20 gadus vecais Deivids Šūmahers, kurš četras sezonas pavadījis junioru formulu kategorijās, šogad debitēs Vācijas salonautomobiļu čempionātā (DTM). Vācietis pārstāvēs vienu no vadošajām komandām un startēs ar “Mercedes”.
Bijušā F1 pilota Ralfa Šūmahera dēls noslēdzis līgumu ar “Winward Racing”, kas pērnajā DTM sezonā komandu ieskaitē ieņēma trešo vietu. Viņa komandas biedri būs 2021. gada čempions Maksimilians Gocs un Lukass Auers, kurš iepriekšējo sezonu noslēdza piektajā pozīcijā.
“Es apzinos, ka šajā milzīgās konkurences apstākļos notiekošajā čempionātā man būs daudz jāmācās,” stāsta Šūmahers. “Pirmajās sezonas mērķis ir pierast pie sacīkšu mašīnas un apgūt dažādas DTM raksturīgās svarīgās nianses. Man būs divi pieredzējuši komandas biedri, skatoties uz kuriem, pats varēšu orientēties.”
No 2008. līdz 2012. gadam ar “Mercedes” rūpnīcas auto DTM startēja arī viņa tēvs Ralfs Šūmahers, bet deviņdesmito gadu sākumā neregulāri šajā čempionātā uz starta stājās arī Mihaels Šūmahers.
Deivids Šūmahers iepriekš karjeru veidoja junioru formulu sacīkstēs. Aizvadītos divus gadus sportists startēja “Formulā 3”, pērn arī uzvarot vienās no sacensībām, bet kopvērtējumā tika gūta 11. vieta.
Deivida Šūmahera līdzšinējā karjera autosportā:
Apstiprinātās komandas un piloti 2022. gada DTM sezonai:
F2 čempionāta komanda DAMS, kas iepriekš cīnījās par tituliem, bet pēdējo sezonu laikā vairs ar tik spožiem panākumiem neizceļas, nonākusi jauna īpašnieka rokās. Turpmāk to pārvaldīs bijušais “Formula 1” pilots Šarls Piks.
DAMS vienību 1988. gadā izveidoja Žans-Pols Druā, kurš pirms dažiem gadiem devās mūžībā, un kādreizējā F1 zvaigzne Renē Arnū. Tagad tā nonākusi Druā ģimenes drauga Pika īpašumā, kurš kļuvis arī par komandas jauno vadītāju, nomainot šajā amatā Fransuā Sikāru.
Piks ir bijušais F1 pilots, kurš 2012. un 2013. gadā brauca “Marussia” un “Caterham” komandās, bet 39 posmu laikā līdz punktiem francūzis tā arī neaizsniedzās. Pēc tam viņš vēl aizvadīja dažas sacīkstes “Formulā E” un jau 2015. gadā paziņoja par autosportista karjeras beigšanu.
DAMS sastāvā savulaik par GP2 čempioniem kļuvuši Romēns Grožāns, Davide Valseki un Džoljons Palmers. Tāpat komanda guva labus panākumus pirmajās sezonās pēc čempionāta pārveidošanas par “Formulu 2”. 2017. gadā trešo vietu kopvērtējumā izcīnīja Olivers Roulendss, sezonu vēlāk pie trešās vietas tika Alekss Albons, bet 2019. gadā otro vietu čempionātā ar DAMS sasniedza tagadējais F1 pilots Nikolass Latifi. Tāpat vienība startē “Formula E” seriālā, kur pārstāv “Nissan” rūpnīcu.
Gaidāmajā F2 sezonā Lemānā bāzētās komandas sastāvā turpinās startēt Izraēlas sportists Rojs Nisanī. Par otru pilotu kļuvis japānis Ajumu Ivasa, kurš ietilpst “Red Bull Junior Team” programmā. 2020. gada Francijas F4 čempionam Ivasam šī būs debijas sezona “Formulā 2”.
BWT Alpine F1 komanda pirmdienā prezentēja savu 2022. gada F1 sezonas formulu Alpine A522.
Pie šī gada Francijas vienības “Alpine” modeļa A522 ierastajām zilajām krāsām pievienojušies arī jaunā titulsponsora “BWT” rozā toņi. Komandā starpsezonā notikušas lielas pārmaiņas, bez titulsponsora nomainījies arī komandas valdes priekšsēdētājs un komandas vadītājs.
“Alpine” komandas mērķis esot finišēt vismaz piektajā vietā, prezentācijā stāsta jaunais valdes priekšsēdētājs Lorents Rosi. Komandas braucēju sastāvs arī šī gada sezonā palicis nemainīgs, tās sastāvā turpinot startēt Fernando Alonso un Estebanam Okonam.
Turklāt “Alpine” arī atklājuši, ka sezonas pirmajos divos posmos tiks startēts ar ūdens attīrīšanas sistēmu ražošanas uzņēmuma “BWT” rozā krāsām. Jaunā A522 formula debiju trasē piedzīvos otrdien, kad Barselonas trasē tiks aizvadīta filmēšanas diena, bet dienu vēlāk sāksies oficiālā F1 testu diena.
Lūiss Hamiltons atzinis, ka viņam būs nepieciešams laiks, lai atgūtu uzticību Starptautiskajai Automobiļu federācijai (FIA) un F1 sistēmai kopumā. Tomēr “Mercedes” pilots ir pilnībā atguvis pašpārliecinātību un šogad sola būt spēcīgāks nekā jebkad.
“Vai arī turpmāk gribu ieguldīt tik daudz?”
Kopš skandalozās Abū Dabī “Grand Prix” izcīņas vien pagājušajā nedēļā Hamiltons sniedza pirmās intervijas. Saprotams, ka karstākā tēma aizvien ir tieši šajās sacīkstēs notikušais un sajūtas, kas sportistu pārņēma pēc zaudējuma Maksam Verstapenam. “Mercedes” pilots neslēpj, ka domājis par karjeras beigšanu.
“Tas ir saprotams, ka sezonu izskaņā tu visu apdomā un uzdod sev jautājumu, vai aizvien vēlies tādas saistības un ieguldījumus no savas puses, kas nepieciešami, lai kļūtu par pasaules čempionu,” saka Hamiltons. “Domāju, daudzi cilvēki nenovērtē to, kas tiek ieguldīts, lai to sasniegtu. Tas nav tikai iesēsties mašīnā un braukt ar to. Tu sev uzdod jautājumu, vai gribi upurēt laiku? Tu jautā sev, vai varēsi turpināt rādīt tādu sniegumu, kādu esi rādījis līdz šim? Man tas ir normāls psiholoģiskais process, iziet cauri šiem jautājumiem. Tomēr šoreiz visu iespaidoja viens konkrēts faktors.”
Hamiltons cer atgūt uzticību F1 sistēmai
Starpsezonā FIA veikusi izmeklēšanu saistībā ar Abū Dabī posma notikumiem, kā rezultātā no F1 sacīkšu direktora amata atbrīvots Maikls Masi. Viņa pienākumus šogad pildīs Eduardo Freitass un Nīls Vitihs, bet viņu padomnieks būs Herbijs Blašs. Šis speciālists daudzus gadus strādāja kā nu jau aizsaulē esošā Čārlija Vaitinga vietnieks.
“Šo čempionātu esmu mīlējis visu savu dzīvi, bet pienāca brīdis, kad nedaudz zaudēju ticību šai sistēmai,” neslēpj Hamiltons. “Tomēr esmu apņēmīgs cilvēks. Tāpēc, lai arī ir brīži, kas varētu noteikt manu karjeru, es atsakos pieļaut, ka tas notiktu. Tāpēc tagad koncentrējos uz to, lai es būtu iespējami labāks pilots un atgrieztos vēl spēcīgāks.”
Hamiltons atzīst, ka būs vajadzīgs laiks, lai atkal spētu uzticēties FIA.
“Uzticība var tikt zaudēta vienā acumirklī, bet izveidot to var tikai ilgākā laika posmā,” neslēpj sportists. “Tas, kas tagad izdarīts [Masi nomaiņa], iespējams, ir pirmais solis, lai es šo uzticību atgūtu. Tomēr tas uzreiz nemaina visu, ir jāredz reāla rīcība, un tas prasīs zināmu laiku. Tomēr uz to visu es pārāk daudz šobrīd nekoncentrējos. Daru visu, lai būtu drošs, ka turpmāk būšu vēl spēcīgāks nekā jebkad iepriekš.”
Viens no pieredzējušākajiem F1 pilotiem
Lūisam Hamiltonam šī būs jau 16. sezona F1 pasaules čempionātā. Visā vēsturē viņš ar 288 startiem ir sestais pieredzējušākais pilots, bet starp aktīvajiem braucējiem atpaliek tikai no Fernando Alonso, kurš savā karjerā piedalījies 333 sacīkstēs.
Kamēr Eiropā junioru formulu čempionāti vēl nav sākušies, Apvienotajos Arābu Emirātos noslēgusies F4 sezona. Par čempionu kronēts bijušā F1 pilota Aleksa Vurca dēls Čarlijs, kurš šobrīd sācis bruģēt savu ceļu uz autosporta virsotnēm.
Vien 2020. gadā Čarlijs Vurcs noslēdza karjeru kartingā, savukārt pērn smēlās pirmo pieredzi formulu kategorijā, aizvadot divus posmus Itālijas F4 seriālā. Šogad austrietis turpina pārstāvēt “Prema Powerteam” un ziemas periodā aizvadīja pilnu AAE F4 sezonu.
AAE F4 čempionāts norisinājās janvārī un februārī, bija jāaizvada pieci posmi, katrā veicot četras sacīkstes. Pirmais un pēdējais norisinājās Abū Dabī F1 trasē, kamēr pārējie trīs posmi – Dubaijā.
16 gadus vecais Vurcs katrā no sacīkšu nedēļas nogalēm sasniedza pa kādam “Top 3” rezultātam, trešajā un ceturtajā posmā arī pa reizei uzvarot. Kopumā viņš pirmajā trijniekā tika desmit sacīkstēs.
Sportista tēvs Alekss Vurcs no 1997. līdz 2000. gadam pārstāvēja “Benetton” komandu. Pēc tam, 2005. gadā vienā posmā viņš brauca “McLaren” sastāvā, izcīnot trešo vietu un sasniedzot karjerā pirmo pjedestālu. 2007. gadā Vurcs aizvadīja sezonu “Williams” sastāvā un arī vienreiz guva trešo vietu. Deviņas reizes šis pilots startējis Lemānas 24 stundu braucienā, 1996. gadā ar “Porsche” un 2008. gadā ar “Peugeot” arī sasniedzot uzvaru absolūtajā ieskaitē.
Čarlijs Vurcs par AAE F4 čempionu kļuva vēl pirms sezonas noslēdzošā brauciena. Otrais šosezon palika viņa komandas biedrs Rafaels Kamara, kurš ietilpst “Ferrari Driver Academy” programmā. Brazīlietis uzvarēja pat sešas reizes, taču veselības problēmu dēļ izlaida pirmo posmu. Trešais kopvērtējumā ir brits Aidens Nīts, ceturto vietu guvis krievu braucējs Ņikita Bedrins, bet piekto – Džeimss Vartons. Jaunais austrāliešu autosportists, tāpat kā Kamara, ir “Ferrari Driver Academy” dalībnieks.
Pirmo reizi karjerā par prestižo NASCAR autosacīkšu “Daytona 500” uzvarētāju pagājušajā naktī kļuva Ostins Sindriks. Pēdējā aplī viņš nobloķēja komandas biedru Raienu Bleiniju, bet finišā par mata tiesu pārspēja Bubu Vollesu.
23 gadus vecais Sindriks pirmos “Cup Series” čempionāta posmos aizvadīja jau pērn, bet šī “Team Penske” braucējam būs pirmā pilnā sezona NASCAR augstākajā līgā. Iepriekšējās sezonās viņš bija viens no vadošajiem pilotiem pēc ranga otrajā spēcīgākajā NASCAR čempionātā “Xfinity Series”. 2020. gadā viņš tur kļuva par čempionu, bet pagājušajā gadā ierindojās otrajā vietā kopvērtējumā. “Penske” komandu amerikānis pārstāv kopš 2018. gada, bet “Daytona 500” startēja arī pērn, kad ieņēma 15. vietu.
Šajā reizē Sindriks kļuva par sacensību galveno varoni. Kvalifikācijā viņš ierindojās 21. vietā, bet pēc tam “Duel 1” cīņā finišēja otrais, kā rezultātā Deitonas 500 jūdžu sacīkstes uzsāka no piektās pozīcijas.
Pēc 65 apļus garā pirmā sacensību etapa līderis bija “Joe Gibbs Racing” pilots Martins Truekss juniors, kuram sekoja Breds Keselovskis un sezonas debitants Tods Džililends, kamēr Sindriks nebija pat starp pirmajiem desmit. Pēc otrā etapa, kas arī bija 65 apļi, Truekss juniors aizvien bija vadībā, viņam sekoja Džoījs Logano un Buba Volless, bet Sindriks jau bija sestais.
Kā tas visbiežāk notiek NASCAR sacīkstēs, viss izšķīrās “Daytona 500” pēdējā aplī. 71 apli garā sacensību trešā etapa izskaņā Ostins Sindriks vispirms bloķēja savu komandas biedru Raienu Bleiniju, kurš ietriecās sienā un sekoja vairāku mašīnu sadursme. Īsi pēc tam viņš sadūrās arī ar otrajā vietā nokļuvušo “23XI Racing” pārstāvi Vollesu, kurš tomēr spēja nokļūt viņam blakus un finišēja ar niecīgu deficītu. Trešo vietu izcīnīja Čeiss Brisko, bet Bleinijs pirms saslīdēšanas paspēja finiša līniju šķērsot kā ceturtais, aiz sevis atstājot Ariku Almirolu.
Uz starta izgāja arī 1997. gada F1 pasaules čempions Žaks Vilnēvs, kurš parādīja visai labu sniegumu un ieņēma 22. vietu, aiz sevis atstājot tādas NASCAR zvaigznes kā Alekss Bovmens, Ostins Dilons, Kevins Hārviks un Kails Larsons.
Apkopota informācija par to, cik izmaksās F1 čempionāta dalības licence katrai no desmit komandām. 2021. gada konstruktoru kausa ieguvēji “Mercedes” šķirsies no nepilniem 5 miljoniem USD.
Atbilstoši F1 sportiskajiem noteikumiem, F1 licence komandām izmaksā atbilstoši iepriekšējās sezonas sniegumam. Katrai komandai par dalību 2022. gada čempionātā jāmakasā 577,278 USD, kā arī 5,770 dolāri par katru 2021. gadā izcīnīto punktu konstruktoru kausā. “Mercedes” vienībai kā aizvadītā gada čempioniem par katru punktu jāmaksā 6,926 dolāri.
Līdz ar to “Mercedes” komandai šī licence izmaksās 4,8 miljonus USD. Lai gan gadu iepriekš šī samaksa bija par gandrīz pusmiljonu USD zemāka, tas lielā mērā saistāms ar to, ka 2020. gadā bija mazāk sacīkšu, līdz ar to mazāk iespēju nopelnīt punktus. Rekordlielu summu – gandrīz 5,5 miljonus USD – “Mercedes” maksāja 2020. gadā pēc dominējošas sezonas gadu iepriekš.
“Red Bull” komanda pērn spēra platu soli uz priekšu, ļaujot Maksam Verstapenam triumfēt braucēju ieskaitē. ‘Sarkano buļļu’ F1 licence šogad izmaksās gandrīz 4 miljonus USD, kas ir būtisks pieaugums pret 2,7 miljoniem USD, ko viņiem nācās samakāt pirms gada.
Viszemākās licences izmaksas piemērotas “Haas” komandai. Miks Šūmahers un Ņikita Mazepins nebija spējīgi iebraukt punktos, līdz ar to Džīna Hāsa vienība šķirsies tikai no 577,278 USD.
Komandu licenču izmaksas nav iekļautas ierobežotā budžeta daļā.
1978. gada F1 čempions Mario Andreti atklājis, ka viņa dēla Maikla vadītais projekts “Andretti Global” pieteicies F1 čempionātam, plānojot debiju 2024. gadā.
Šobrīd komandai jāgaida uz akceptu no Starptautiskās Automobiļu federācijas. Ja tas tiks sniegts, jau pēc diviem gadiem F1 uz starta stāsies 11 komandas, jo “Andretti Global” plāno ienākt ‘no nulles’, nevis pārņemt kādu jau aktīvu komandu. Tas nozīmē, ka viņiem nāksies samaksāt 20 miljonus dolāru katrai no 10 startējošajām komandām.
Maikls Andreti pats Formula 1 čempionātā pavadīja nepilnu sezonu “McLaren” sastāvā, uz pjedestāla kāpjot tikai vienu reizi un paliekot komandas biedra Airtona Sennas ēnā, neraugoties uz saviem lieliskajiem panākumiem pāri okeānam. Andreti vēlāk kļuva par “Andretti Autosport” vadītāju. Komanda guvusi ievērojamus panākumus dažādos čempionātos, tostarp IndyCar, Supercars, Formula E un Extreme E.
Pagājušā gada izskaņā Andreti centās iegādāties “Sauber” F1 komandu, kas šobrīd startē zem “Alfa Romeo” zīmola. Abas puses gan nespēja vienoties par detaļām, kā rezultātā īpašnieku maiņa nesekoja.
“Andretti Global” ir lieliska iespēja izmantot F1 strauji augošo popularitāti Amerikā. Šonedēļ tika apstiprināts, ka sacīkstes Ostinā paliks kalendārā vēl vismaz piecus gadus, tikmēr debiju piedzīvos Maiami Grand Prix. Šobrī tiek veiktas pārrunas par sacīkšu rīkošanu arī Lasvegasā.
Jāpiezīmē, ka pēdējā absolūti jaunā F1 komanda arī nāk no Amerikas – “Haas”. Viņu darbības modelis faktiski bija balstīts uz detaļu pirkšanu no “Ferrari”. Ap “Andretti” projektu vēl ir neskaidrības. Nav zināms, kas būs komandas dzinēju piegādātājs.
