Trīskārtējam MotoGP čempionam Horhem Lorenco izdevies attaisnot ‘Ducati’ favorītu statusu un triumfēt šodien notikušajās sacensībās Mudžello trasē, izcīnot savu pirmo uzvaru kopš pievienošanās itāļu vienībai.
Drāma Mudžello sākās jau piektdienas treniņos, kad pēc smagas avārijas samaņu zaudēja vietējais sportists Mikele Pirro, tomēr pēc vēlākām pārbaudēm sportistam tika konstatēta tikai pleca trauma un smadzeņu satricinājums.
Tikmēr viņa tautietis Valentino Rosi pa prieku vietējai publikai izcīnīja pirmo pole position divu sezonu laikā. To gan viņam startā neizdevās noturēt, jo no otrās pozīcijas garām aiztraucās Horhe Lorenco. Neraugoties uz kontaktu ar Danilo Petruči, uz trešo vietu pakāpās Marks Markess. Piecus apļus vēlāk spāņu superzvaigzne jau bija garām Rosi un uzbruka Lorenco pozīcijai, taču kritiens liedza sasniegt finišu punktos.
Septītajā aplī uz otro pozīciju pakāpās Lorenco komandas biedrs Andrea Doviciozo un pamazām iekrāja pārsvaru. Sacīkšu otrajā pusē Rosi strauji izdevās panākt tautieti, tomēr Dovi noturēja otro vietu, dāvājot “Ducati” vienībai dubultuzvaru. Labāko sešinieku noslēdza Andrea Janone, Alekss Rins un Kals Kračlovs.
Neraugoties uz neveiksmi, Marks Markess nosargājis vadību čempionāta kopvērtējumā (95 punkti). Viņam seko Rosi (72), Vinjaless (67), Doviciozo (66), Zarko (64), Petruči (63), Janone (60) un Kračlovs (56). Lorenco ar 41 punktu pakāpies uz desmito pozīciju.
Moto2 klasē, startējot ārpus labāko desmitnieka, uzvaru izcīnīja Migels Oliveira, bet Moto3 aizraujošajā cīniņā finiša līniju pirmais šķērsoja Horhe Martins.
Nākamais posms Katalonijas Grand Prix pēc divām nedēļām risināsies Barselonā.
Pārliecinošu dominanci DTM sezonas trešā posmā pirmajā braucienā nodemonstrēja “Mercedes” komandas braucēji ar Polu di Restu priekšgalā, bet otrais brauciens tika apturēts pēc negadījuma boksos, sākoties spēcīgam lietum. Tas radīja pamatīgu haosu, ko vislabāk izmantoja Marko Vitmans.
Ļoti saspringtā pirmā brauciena kvalifikācijā visas 18 mašīnas iekļāvās 1 sekundes robežās, bet pole position pēc Lukasa Auersa kļūdas izcīnīja 2010. gada čempions Pols di Resta. Viņš startā nosargāja vadību, bet Niko Millers cieši sekoja. Auerss nolēma izmantot atšķirīgu stratēģiju un devās obligātajā boksu apmeklējumā ātrāk par konkurentiem jau sestā apļa izskaņā. Di Resta savu pitstopu veica tikai 3 apļus vēlāk. Tas bija samērā lēns un ar aukstām riepām di Resta nonāca aiz Auersa. Millers pēc sava boksu apmeklējuma nespēja iesaistīties cīņā par uzvaru. Di Resta panāca Auersu un ar svaigākām riepām patraucās garām austrietim. Milleram pēdējos apļos nācās aizsargāties no pagājušā gada čempiona Renē Rasta uzbrukumiem, tomēr viņš ar šo uzdevumu tika galā.
Otrajā braucienā “Mercedes” dominance bija vēl izteiktāka. Pēc Timo Gloka un Niko Millera sadursmes startā, kā rezultātā Gloks nonāca pēdējā vietā, bet vadošo sešiniekā atradās sešas “Mercedes” mašīnas – Auerss, Verleins, di Resta, Mortara, Pafets, Hunkandelja. Braucējiem bija jārēķinās ar vēl vienu mainīgo – ap trešo apli sāka līt lietus. Verleins apsteidza Auersu, bet Mortara pakāpās uz trešo vietu. Auerss bija pirmais, kurš devās boksos, tomēr nobloķēja riteņus un piedzīvoja avāriju uzduroties diviem trases darbiniekiem. Boksos devās ātrā palīdzība, trasē tika sūtīta drošības mašīna, bet līdzīgā situācijā nonāca Mortara un Špenglers, laimīgā kārtā izvairoties no trases darbiniekiem. Sacīkstes tika apturētas. Auersa traumētais darbinieks tika nogādāts slimnīcā ar smagām traumām, taču viņa dzīvībai briesmas nedraud. Pēc ilgākas pauzes sacīkstes tika atsāktas. Garijs Pafets bija vienīgais, kurš izmantoja slapjā laika riepas. Risks neattaisnojās un Pafets devās boksos. Hunkandelja apdzina Verleinu cīņā par pirmo vietu. Vadošie braucēji gan vēl nebija veikuši savu obligāto pitstopu, kas piepeši lieliskās pozīcijās novietoja “BMW” braucējus, kuri savu pitstopu veica pirms sacīkšu apturēšanas- Vitmans, Gloks un Engs.
Nākamais posms 23. un 24. jūnijā tiks aizvadīts Norisringas trasē, Vācijā. Kopvērtējuma jaunais līderis ar 90 punktiem ir Timo Gloks. Viņa tuvākais sekotājs Garijs Pafets pēc neveiksmīgas stratēģijas saglabā 79 punktus, bet Pols di Resta ar 67 punktiem ieņem trešo vietu.
Sacensību un kvalifikāciju rezultāti atrodami ŠEIT.
Amizants negadījums SMP F4 čempionāta sacīkstēs Krievijā – pēc avārijas startā, sacīkšu darbinieki vēlējās tikai novietot mašīnu drošākā vietā. Tas beidzās augšpēdus ar braucēju vēl mašīnā.
“Renault” uzlabotais F1 jaudas agregāts, kas jau ir gatavs lietošanai un tika paredzēts pirmreizējai izmantošanai nākamnedēļ gaidāmajā Kanādas Grand Prix izcīņā, tomēr “Renault” pārstāvji norāda, ka Monreāla nebūtu īstā vieta, kur to izmantot visām komandām, it īpaši “Red Bull”.
Lai gan Žila Vilnēva vārdā nosauktajā trasē garu un ātru taišņu netrūkst, kas padara to par piemērotu komandām ar jaudīgākiem dzinējiem, ir jāņem vērā arī citi nosacījumi, un viens no galvenajiem no tiem ir izmantoto jaudas agrgāta komponenšu skaits, kā arī to nolietojums, jo, piemēram, izstājoties pirmajā aplī braucējs sataupa dzinēju pa 300 kilometriwm (vienu sacīkšu distanci). No “Renault” jaudas agregātu izmantotājiem šobrīd vistuvāk sodiem ir “Red Bull” braucējs Daniels Rikjardo un “McLaren” pārstāvis Stofels Vandūrns.
“Renault Sport F1” vadītājs Sirils Abitebuls norāda: “Mums ir jaunās specifikācijas dzinējs, tomēr vēl nezinām, kad to izmantosim, jo dažādām mašīnām atšķiras nobraukums, tādēļ jābūt piesardzīgiem un jāizvēlās pareizā vieta, kur to izmēģināt. Lai gan mums ir seši jauni dzinēji, neesmu drošs, ka būtu pareizi tos uzreiz piedāvāt visiem sešiem braucējiem. Vislielākās bažas man rada “Red Bull”. Vienmēr esam sadarbojušies ar komandām, lai sasniegtu labāko kopīgo rezultātu. Jaudas pieaugums ir neliels, tomēr apzināmies, ka neesam vienīgie, kas spēruši soli uz priekšu. Galveno jaudas pieaugumu varam gaidīt no paša iekšdedzes dzinēja, nevis tā komponentēm. Tas ir mūsu uzmanības centrā visu šo gadu, un, iespējams, būs arī nākamgad.”
Neraugoties uz “Renault” skaidrojumiem, izvirzīta teorija, ka patiesais kavēšanās iemesls ir viņu neglābjami irstošās attiecības ar “Red Bull” vienību, kas šobrīd aktīvi ved pārrunas ar “Honda” par potenciālo sadarbības uzsākšanu jau no nākamās sezonas. Ja tā notiks, par “Renault” vienīgajiem izmantotājiem kļūs tās rūpnīcas komanda un “McLaren”, kas pagājušās sezonas izskaņā pārtrauca sadarbību ar “Honda”.
Formula 1 sacīkšu daļas vadītājs Čārlijs Vitings ir pārliecināts, ka jaunā programmatūra atļaus tiesnešiem precīzāk un pilnvērtīgāk izpētīt “Ferrari” komandas enerģijas atjaunošanas sistēmas (ERS) darbību un tās atbilstību noteikumiem pēc vairāku komandu sūdzībām.
Par sistēmas legalitātes galvenajiem skeptiķiem kļuvušas abi “Ferrari” komandas galvenie konkurenti “Mercedes” un “Red Bull”, kas uzskata, ka baterijas projektētas tā, lai iekļautos FIA mērījumu robežās, bet nodrošinātu MGU-K sistēmu ar vairāk kā pieļaujamo 120 kW jaudu.
Pirmoreiz tiesnešu uzmanība šim jautājumam tika pievērsta Azerbaidžānas GP nedēļas nogalē, tomēr pēc ilgstošas izpētes pirms Monako GP F1 senākajai komandai tika dota zaļā gaisma turpināt izmantot atjautīgo ‘dubultbateriju’ risinājumu.
“Izmantojot dažādus sarežģītus procesus, secinājām, ka ar ‘Ferrari’ formulu viss ir kārtībā. Taču negribam tam iet cauri vēlreiz, tādēļ pilnveidojām savas sistēmas, lai iegūtu vairāk mērījumu. No Kanādas varēsim datus apstrādāt ātrāk un pilnai izpētēi vairs nevajadzēs divus posmus,” stāsta Čārlijs Vitings.
“Cenšamies monitorēt un saprast atšķirības starp abām “Ferrari” baterijas pusēm. Pārējās komandas savu bateriju izmanto kā vienu veselumu. Arī “Ferrari” tā ir viena, bet darbojas kā divas. Tā ir galvenā atšķirība. Domāju, ka tagad neesmu izpaudis nekādu īpašo noslepumu.” Vitings arī norādījis, ka formulas sarežģītās uzbūves un ierobežoto ERS komponenšu skaita dēļ papildus sensoru uzstādīšana ir ievērojami sarežģītāks process kā varētu no malas šķist.
Interesanti, ka paši “Ferrari” pārstāvji šo risinājumu sauc par bijušā tehniskā direktora Džeimsa Alisona un bijušā dzinēju departamenta vadītāja Lorenzo Sassi lolojumu. Abi minētie “Ferrari” bijušie darbinieki šobrīd strādā “Mercedes” komandā, kas izsaucis papildus negācijas no Toto Volfa puses.
Dāmas pie stūres autosacīkstēs Eiropā gadās redzēt samērā reti. Amerika šai ziņā ir soli priekšā. Pagājušonedēļ punktu karjerai pielika Danika Patrika, sportiste, kas iedvesmojusi veselu paaudzi jauno talantu, jo viņas sasniegumu priekšā nobāl pat vairāku pieredzējušu vīru paveiktais. Šoreiz ieskatīsimies septiņos spožākajos karjeras mirkļos.
#1 Vadība Indy 500 pēdējos apļos
Pierādījusi sevi kā ātru sportisti un sponsoru magnētu, Danika 2005. gadā nopelnīja vietu IndyCar čempionātā “Rahal Letterman Racing” komandas sastāvā. Apburošā tumšmate sezonas pirmajos četros posmos ne tikai bija kļuvusi par komandas zvaigzni un fanu mīluli. Lai gan pirmais posms noslēdzās ar nelielu smadzeņu satricinājumu un slimnīcas apmeklējumu, jau ceturtajā posmā Motegi ovālā Patrika pirmoreiz guva iespēju braukt vadībā un sacīkstes noslēdza 4. vietā. Ar to bija pietiekami, lai Indianapolisas 500 jūdžu sacīkstēs TV reitingi kāptu pa 40 procentiem. Patrika sacensībām kvalificējās 4. vietā, tomēr bez kļūdas pirmajā kvalifikācijas aplī arī pole position bija iespējams. Sacīkstes līdzjutējiem, kas bija ieradušies ‘Danica Mania’ dēļ nelika vilties. Atšķirīga boksu apmeklējumu stratēģija ļāva viņai vairākkārt nonākt vadošajās pozīcijās, tomēr skatītāji pamatīgi ievilka elpu, kad 10 apļus pirms finiša viņa pašāvās garām tā brīža līderim Denam Veldonam. Danika pavadīja vadībā 3 apļus, tomēr līdz kārotajai uzvarai aizsniegties neizdevās un Veldons atguva pozīciju. Danika finišu sasniedza 4. vietā un pelnīti ieguva gada debitantes titulu cīņā ar tādiem talantiem kā Sebastians Burdē, Raiens Brisko un Tomašs Enge. Sezonas turpinājumā viņa izcīnīja 3 pole position un debijas gadu noslēdza cienījamā 12. vietā.
#2 Uzvara IndyCar sacīkstēs Japānā
Ieguvusi stabilitāti un pieredzi Danika 2007. gadā pārvācās uz “Andretti Green Racing” vienību, kur ar stabilitāti visas sezonas garumā izdevās izcīnīt 3 goda pjedestālus un noslēgt sezonu 7. vietā. Ilgi nebija jāgaida arī līdz pirmajai uzvarai. 2008. gadā savu darbību bija pārtraucis ChampCar čempionāts, tādēļ apvienošanās process bija izaicinošs visiem. Unikāla situācija bija vērojama trešajā posmā, kas vienlaikus ex IndyCar braucējiem risinājās Motegi, bet ex ChampCar braucējiem – Longbīčā. Lielākā daļa čempionāta vadošo braucēju devās uz Japānu, kur spēcīgas lietusgāzes dēļ sacensību sākums aizkavējās pa nepilnu diennakti. Pašās sacīkstēs, kā jau ovāliem ierasts, avārijas un dzeltenie karogi radīja iespējas eksperimentēt ar stratēģiju. Pēdējie apļi gan tika aizvadīti bez negadījumiem, līdz ar to vairākiem līderiem radās problēmas ar degvielas trūkumu. Danika to izmantoja un pārņēma vadību vien pāris apļu pirms finiša. Viņa joprojām ir vienīgā sieviete, kas IndyCar tikusi pie uzvaras un diez vai tuvākajā laikā situācija mainīsies.
Pēc uzvaras IndyCar sacīkstēs Motegi, Foto: Jonathan Ferrey / Getty Images
#3 Trešā vieta Indy 500 sacīkstēs
Patrika bija pavērusi durvis sievietēm IndyCar čempionātā un 2009. gadā uz starta stājās 3 daiļā dzimuma pārstāves, viņa pati – 10. pozīcijā. Sacīkstes iegāja vēsturē ar vairākām iespaidīgām avārijām un līdz finišam trasē bija palikušas tikai 20 no 33 mašīnām. Lai gan līdz pirmajai vietai aizcīnīties neizdevās, Danika aizvadīja stabilu braucienu un paveica to, kas pirmajā piegājienā neizdevās – iekļuva labāko trijniekā. Lai gan tas palika viņas vienīgais goda pjedestāls tosezon un sezonas otrā puse nebija diez ko veiksmīga, Danika sezonu noslēdza piektajā vietā. Viņas vārds parādījās potenciālajos F1 komandas “USF1” pamatsastāva braucēju kandidātos, tomēr Patrika nolēma koncentrēties uz karjeru IndyCar. “USF1” tikmēr cīnījās ar finansu likstām un līdz nonākšanai uz starta nemaz netika.
#4 Pāreja no IndyCar uz NASCAR
Nākamo gadu laikā viņas rezultāti mazliet kritās, tomēr Danika pārsteidza pasauli ar savu jauno aizraušanos – NASCAR. Arvien regulārāki starti šajā ampluā lika sportistei pieņemt lēmumu, par ko tika paziņots dažus posmus pirms sezonas beigām – 2012. gadā pamest IndyCar un visu uzmanību veltīt NASCAR, startējot prestižākajā ‘Sprint Cup’ kategorijā. Atvadas no IndyCar neizdevās kā cerēts – Danika izvairījās no iespaidīgas 15 mašīnu sadursmes, taču no viena fakta izvairīties neizdevās – ilggadējā konkurenta Dena Veldona bojāejas. Patrika bija likusi punktu pamatīgai nodaļai savā braucējas karjerā, un tādu pašu ‘māniju’ NASCAR pārejā neizdevās sasniegt, tomēr daudzajiem faniem bija vēl viens iemesls sekot cīņām arī peletona lejasgalā.
Koši zaļā mašīna – Danikas atpazīšanas zīme karjeras otrajā pusē, Foto: Danica Patrick.com
#5 Pole position Daytona 500 sacīkstēs
Paralēli ‘Sprint Cup’, populārā braucēja guva pieredzi arī ‘Nationwide’ kategorijā, sasniedzot ceturto vietu, vēlreiz uzstādot latiņu, ko neviena cita autosportiste nav sasniegusi. Tomēr viņas zvaigžņu stunda atnāca 2013. gadā, kad sezonas pirmajā un prestižākajā posmā tika izcīnīta pole position. Apliecinājusi sevi jau treniņos, Danika šokēja NASCAR pasauli ar uzvaru kvalifikācijā jau savā otrajā startā Deitonas ovālā. Savu lielisko formu viņa apliecināja arī sacīkstēs, visu to garumā turoties labāko desmitniekā. Pēdējais aplis pat tika uzsākts trešajā vietā, tomēr NASCAR prestižāko sacīkšu finišā bija jāsamierinās ar astoto vietu. Diemžēl maisam gals nebija vaļā, jo turpmākajos gados reti izdevās iebraukt labāko desmitniekā un Patrika biežāk bija atrodama trešajā desmitā.
#6 Spožās atvadas
Mediju uzmanība un tai sekojošās mazas lomiņas filmās, seriālos, projektos un šovos, kā sava vīna biznesa pārraudzīšana un darbs ar labdarības organizācijām garantēja, ka Patrikai darba pilnas rokas būs arī pēc karjeras noslēguma, taču kā jau dāmai ir tik krāšņu karjeru pienākas, arī atvadām bija jābūt krāšņām. Uz 2018. gadu Danikas programmā bija divas prestižas sacīkstes, kas atnesa viņai esošo slavu – Deitonas 500 jūdžu brauciens un Indianapolisas 500 jūdžu sacīkstes. Lai gan abi braucieni tika noslēgti pirms finiša sasniegšanas, kvalificēšanās Indy 500 septītajā vietā kļuva par lielisku apliecinājumu, ka Danikas ātrums arī pēc visiem šiem gadiem nekur nav zudis.
Danika Patrika atvadu sacīkstēs Indianapolisā, Foto: Ed Carpenter Racing
#7 Popularitātes dominance
Septiņu sezonu laikā, ko Patrika pavadīja IndyCar, viņa sešas reizes tika atzīta par čempionāta populārāko braucēju (septītajā sezonā apbalvojumu pēc nāves saņēma Dens Veldons), bet savā debijas sezonā šai kolekcijai pievienoja arī NASCAR populārākā(-s) braucēja(-s) balvu. Lai gan līdz titula cīņai aizsniegties neizdevās, Patrika iespējams, atstāja paliekošāko iespaidu Amerikas autosportā kā jebkurš cits braucējs 21. gadsimtā. Šarmantā sportiste, kura lauzusi daudzus stereotipus, vairākkārt iebalsota dažādu popkultūras mediju skaistāko sieviešu vidū, lai gan pati aktīvi cīnās pret ‘motorsporta seksa simbola’ statusu un salīdzinājumiem ar tenisisti Annu Kurņikovu. Tomēr tieši šeit slēpjas viena no motorsporta svarīgākajām īpašībām – vieglums. 45 kilogramu vieglajai Danikai formulā ir pamatīgas priekšrocības trasē pret visiem saviem konkurentiem, kamēr NASCAR, kur tik spoži panākumi netika gūti, tam nav tik liela nozīme. Katrā ziņā izdevība cīnīties par uzvarām abās prestižākajās motorsporta klasēs un to nozīmīgākajās sacīkstēs bez smaga darba, entuziasma un talanta nav iespējama. Amerikas ‘benzīngalvām’ laiks atrast nākamo motorsporta princesi.
Divkārtējais CART čempions un četrkārtējais paralimpiskais čempions riteņbraukšanā Aleksandrs Zanardi nolēmis atgriezties pie auto stūres. 25. un 26. augustā itāļu sportists “BMW” komandas sastāvā piedalīsies Vācijas salonautomobiļu čempionātā (DTM) Misano trasē, Itālijā.
“Esmu pamatīgā sajūsmā par iespēju startēt ar “BMW M4” DTM sacensībās, jo tas ir viens čempionāts, ko allaž esmu vēlējies pievienot savai ‘karjeras labāko momentu grāmatai’. DTM jau gadiem ir viena no motorsporta tehnoloģiju virsotnēm, apvienojot pamatīgus ātrumus ar ļoti konkurētspējīgu braucēju sastāvu, kas ir augstākā līmenī kā jebkad. Šeit startējošo braucēju prasmes un komandu gatavošanās process ne kripatiņu neatpaliek no F1. Vēl profesionālāku darbu nevaru iedomāties,” stāsta 51 gadu vecais Zanardi, kurš ar “BMW M3” modeli aizvadīja testus 2012. gadā.
“Šī iemesla dēļ esmu mazliet satraucies. Es apzinos, ka šis ir viens no lielākajiem izaicinājumiem manā sacīkšu karjerā. Vēlos izteikt pateicību “BMW”, kuri piedāvāja uzsākt šo projektu un visiem inženieriem Minhenē, kuri pielāgo mašīnu manām vajadzībām. Centīšos sevi apliecināt no labākās puses!”
Nevienam “BMW” pamatsastāva braucējam sava vieta nebūs jāatdod, jo vācu komanda saņēmusi akceptu no “Mercedes” un “Audi” pieteikt septīto mašīnu, kas necīnīsies par punktiem konstruktoru ieskaitē, līdzīgi kā “Audi” saņēma iespēju sezonas pirmajā posmā Hokenheimā tās bijušajam braucējam Matiasam Ekstromam aizvadīt atvadu posmu. Zanardi ieradīsies jau uz šonedēļ gaidāmo posmu Hokenheimā, bet tuvāko nedēļu laikā aizvadīs vairākus testus, lai pilnvērtīgi sagatavoties debijai šai čempionātā.
Startēšana salonautomobiļu čempionātā Zanardi gan nav sveša – pēc vairāk kā dekādi garas karjeras ar formulām, kuras laikā tika izcīnīts F3000 (tagad F2) vicečempiona tituls, aizvadīts 41 starts Formula 1 čempionātā un izcīnīti divi CART (IndyCar priekštecis) tituli, kas noslēdzās ar smagu avāriju Lauzicā, pēc kā abas sportista kājas tika amputētas, viņš atgriezās autosportā, aizvadot 5 sezonas pasaules salonautomobiļu čempionātā, kur tika izcīnītas 4 uzvaras, bet 2014. gadā Zanardi aizvadīja sezonu “Blancpain” GT1 spēkratu čempionātā.
Vils Pauerss par uzvaru prestižajās Indianapolisas 500 jūdžu sacīkstēs nopelnījis 2’525’454 miljonus USD. “Penske” braucējs atzina, ka šī uzvara bija absolūti nepieciešama, lai spoži ierakstītu savu vārdu čempionāta vēstures lapās.
Savas karjeras laikā līdz Indianapolisas 500 jūdžu braucienam Pauerss bija izcīnījis 51 pole position, 33 uzvaras un 1 čempiona titulu, tomēr līdz panākumam vienā no ‘Triple Crown’ braucieniem bija jāciešas līdz pat aizvadītajai svētdienai.
“Tāds smagums ir novēlies no maniem pleciem. Man vairs nebūs jāatbild uz jautājumiem, par to, ko man nozīmētu uzvara Indianapolisā. Tagad es to zinu… Un ir ļoti grūti to aprakstīt vārdos. Pirms tam jau biju uzvarējis 500 jūdžu braucienos 3 reizes, tomēr nekādi to nespēju paveikt šeit. Visu karjeru man bija dusmas. Uzvarēju daudz sacīkšu, iespējams, pēdējā dekādē vairāk par visiem pārējiem, guva daudz pole position, bet nekad šeit. Jutu, ka mani neatcerēsies kā izcilu braucēju, jo šo sacīksti nespēju uzvarēt.”
Pauerss arī pateicās par atbalstu saviem konkurentiem: “Redzēju kā Rosi, Hanters-Rejs un Reihals nāca mani apsveikt, tad pievienojās arī Oriols. Es šos puišus ļoti respektēju. Viņi visi ir lieliski, it īpaši amerikāņi. Tas man daudz nozīmē. Dario Frankiti apsveikumi mani aizkustināja. Tik daudziem bija prieks redzēt, ka es uzvaru. Šobrīd IndyCar mums ir lieliska braucēju grupa. Viskonkurējošākais sastāvs, kādu varu iedomāties. Nav neviens, par kuru es varētu ar pārliecību teikt, ka viņš konkrētajā posmā neuzvarēs.”
Sacensību kopējais balvu fonds sastādīja vairāk kā 13 miljonus USD. Pole position un 2. vietas ieguvējs Eds Karpenters saņēma 911’054 USD, bet trešās vietas ieguvējs Skots Diksons nodrošināja čeku 587’129 USD vērtībā. 50 tūkstošu USD bonuss labākajam debitantam tika Robertam Vikensam, kurš kopā nopelnīja 424’979 USD.
Jāpiebilst, ka pagājušogad uzvarētājs Takuma Sato neaizsniedzās līdz divarpus miljonu USD atzīmei, bet visu laiku lielāko Indy 500 čeku 3.05 miljonu USD vērtībā 2009. gadā saņēma Elio Kastronevess.
Monako Grand Prix laikā Danielam Rikjardo izdevās sasniegt maksimumu – pirmoreiz karjerā pavadot vadībā visu sacīkšu distanci austrālietis tika galā ar mašīnas tehniskajām ķibelēm un izcīnīja uzvaru. Lai gan šī ir jau septītā uzvara Rikjardo karjerā, pirmoreiz tā sasniegta startējot augstāk kā no ceturtās pozīcijas.
Panākums ļāva Rikjardo kāpt uz goda pjedestāla ar Sebastianu Fetelu un Luisu Hamiltonu. Zīmīgi, ka sezoans pirmas sešos posmos katrs no šiem braucējiem izcīnījis divas uzvaras un šobrīd ieņem trīs vadošās pozīcijas čempionāta kopvērtējumā.
Līksmība Austrālijā nebeidzās vēl ilgi pēc Rikjardo uzvaras, jo Indianapolisas 500 jūdžu sacīkstēs uzvaru izcīnīja Rikjardo tautietis Vils Pauerss. Līdz ar to Austrālija kļuva par tikai trešo valsti aiz Lielbritānijas (1965, 1966) un Brazīlijas (1989, 1993) kuras sportisti viena gada laikā uzvar abās prestižajās sacensībās.
Tikmēr Rikjardo pārstāvētā “Red Bull” komanda šai posmā atzīmēja savu 250. Grand Prix startu. Tās pirmsākumi meklējami 2005. gadā, kad tika pārņemta “Jaguar” vienība. Lai gan šai laikā noticis 251 F1 posms, “Red Bull” izlaida 2005. gada ASV Grand Prix “Michelin” riepu problēmu dēļ.
Grafiks: Pirelli
Svinības izdevušās godam, jo, pateicoties Maksa Verstapena ātrākajam aplim, otro reizi komandas pastāvēšanas vēsturē tās braucēji uzvarēja katrā no treniņu sesijām, izcīnīja pole position, pavadīja vadībā 100% sacīkšu distances un uzrādīja ātrāko sacensību apli. Šādu dominanci ‘sarkanie buļļi’ spēja nodemonstrēt vienīgi 2010. gada Ungārijas GP.
Šarls Leklerks kļuva par trešo monegasku aiz Luī Širona un Olivjē Beretas, kurš F1 čempionātā startējis savā mājs posmā – Monako GP. Šironam 50 gadu vecumā pat izdevās kāpt uz goda pjedestāla, kamēr Bereta savā vienīgajā mēģinājumā ar “Larrousse” izcīnīja astoto vietu. Lai gan Leklerkam finišu neizdevās sasniegt, jāuzslavē viņa “Sauber” mehāniķi – 2.21 sekunžu pitstops bija ātrāks pat par vadošo komandu sasniegto.
Grafiks: Formula 1
Lai gan trasē pēc Šarla Leklerka un Brendona Hārtlija sadursmes bija izsludināta virtuālās drošības mašīnas fāze, reālā drošības mašīna nebija nepieciešama. Pēdējoreiz Monako bez tās iztika 2009. gadā, kad uzvaru izcīnīja “Brawn GP” komanda ar Džensonu Batonu pie stūres.
Neraugoties uz izstāšanos pārnesumkārbas defekta dēļ, Fernando Alonso apsteidza Rubensu Barikello karjeras laikā sacīkstēs veikto kilometru skaita ziņā. Skaitot pilnus veiktos apļus, Alonso F1 sacīkstēs nobraucis 80625 kilometrus un šosezon, iespējams apsteigs arī atlikušos sev priekšā esošos braucējus – Džensonu Batonu (80863 km) un Mihaelu Šūmaheru (81208 km).
Grafiks: FIA
Sebastians Fetels 88. reizi sacīkstes uzsāka no pirmās starta rindas, šai rādītājā pārspējot Airtonu Sennu. Biežāk pirmo rindu ir aizņēmuši vienīgi Luiss Hamiltons (121 reizi) un Mihaels Šūmahers (116 reizes).
Lai gan Monako trase jau sen guvusi reputāciju kā vieta, kur apdzīt ir teju vai neiespējami, pēdējos 3 posmos Monako pole position ieguvējam nebija izdevies uzvarēt arī sacīkstēs. Šogad ne tikai Rikjardo uzvarēja, bet viss kvalifikācijas Top 6 finišēja tieši tādā secībā arī sacīkstēs. 90 gadu ilgajā Monako GP vēsturē tikai vienu reizi vadošo kvartets finišēja tieši tādā pašā secībā kā startēja – 2007. gadā, taču vadošo sešiniekam tas vēl nebija izdevies.
Šīs sezonas F1 kopvērtējuma līderis Luiss Hamiltons izteicies, ka Monako GP ir grūti nosaukt par sacīkstēm, jo vadošajiem braucējiem nācās visus 78 apļus pavadīt lēnākā tempā, kā viņi spētu, bet trases konfigurācijas specifika liegusi iespēju iesaistīties cīņās par pozīciju.
Luiss Hamiltons atzīst, ka sākotnēji nav bijis drošs, vai veicot boksu apmeklējumu jau 12. aplī un tiekot pie lietotām ultramīkstajām riepām, izdosies sasniegt Monako GP sacīkšu finišu bez vēl viena boksu apmeklējuma, tomēr sacīkšu attīstība bažas kliedēja.
“No kāda sestā apļa vienkārši vizinājāmies. Tās nevar nosaukt par sacīkstēm. Daniels paveica lielisku darbu un man ir prieks par viņu, tomēr jāatzīst, ka mēs visi vienkārši braucām, cerot tikt līdz finišam. Neesmu drošs, ka skatītājiem bija interesanti vērot ko tādu. Ja tas bija jautri, varam tā turpināt.”
Četrkārtējais pasaules čempions arī aicinājis ieviest izmaiņas Monako GP norisē. “Šim posmam allaž ir vislielākā gatavošanās, tā ir sezonas pērle, diemžēl pašas sacīkstes nav tik aizraujošas kā notikumi ap šo posmu un trasi. Otras tādas vietas nav, tomēr F1 ir nepieciešams veikt izmaiņas programmā, lai padarītu to interesantāku. Varbūt aizliegt iespēju veikt tikai vienu pitstopu? Varbūt pilnīgi citu formātu, lai uzlabotu neparedzamību? Tiešām nezinu.
Paskatieties uz NASCAR. Viņi neskaitāmas reizes izlaiž drošības mašīnu bez iemesla un visi braucēji ir cieši kopā. Tad, kad 100 reizes tiek vicināti dzeltenie karogi, visi braucēji ir tuvu viens otram. Varbūt mums šeit vajag divas sacīkstes? Katrā ziņā tie bija 78 garākie apļi mūžā.”
Hamiltons arī norādīja, ka izteicis priekšlikumu Monako princim Albertam mainīt trases konfigurāciju, jo ar šī gada mašīnām apli var veikt 1 minūtē un 11 sekundēs, bet papildus ceļu izmantošana varētu pavērt jaunus apvāršņus iesūnojušajā formātā.
Vairāki Hamiltona konkurenti, tostarp Daniels Rikjardo un Kimi Raikonens bija līdzīgās domās par ‘intrigām’ sacīkšu laikā, bet Fernando Alonso savos komentāros bija kritiskākais, norādot, ka šī esot bijusi garlaicīgākā Grand Prix izcīņa viņa karjerā.
