Īsa, toties ļoti koncentrēta Formula 1 sezona ir aiz muguras. Ko tik mēs šogad neredzējām – Hamiltona uzvaru uz trim riteņiem, negaidītu Gazlī panākumu Itālijā, neprātīgu slidināšanos Turcijā, kā arī šaušalīgu Romēna Grožāna avāriju Bahreinā. Šoreiz paliksim emocijas malā un atskatīsimies uz aizvadīto sezonu no statistikas prizmas.

Nu jau septiņkārtējais pasaules čempions Luiss Hamiltons statistiski aizvadīja savu karjeras labāko sezonu, uzvarot gandrīz 65% sacīkšu, tostarp sacīkstes, kurās viņam sprāga riepa, kā arī posmu, kurā “Mercedes” nebūt nebija ātrākā mašīna. Sezonas gaitā viņš palika bez uzvaras 6 reizes – Austrijas GP saņemot sodus gan kvalifikācijā, gan sacīkstēs, Jubilejas posmā Silverstonā, kur “Mercedes” bija problēmas ar riepām, Moncā, kur nelaikā veikts pitstops maksāja uzvaru, Krievijā, kur tika saņemti 2 sodi, kā arī Sakiras GP, kuru Hamiltons izlaida Covid-19 dēļ un tam sekojošajā Abū Dabī GP uz kuru čempions vēl nebija pilnībā atkopies.

Par Hamiltona ciešākajiem sekotājiem kļuva komandas biedrs Valteri Botass un “Red Bull” zvaigzne Makss Verstapens. Tieši šie trīs braucēji kopīgi uz pjedestāla kāpa 8 reizes – tas ir biežāk kā Prosts, Senna un Mansels vai jebkurš cits virknējums pirms 2000. gada visas karjeras laikā.

Tikmēr cīņas par ceturto vietu bija īpaši spraigas – pārējie braucēji uz pjedestāla viesojās ne biežāk kā divas reizes. Tomēr vismaz pie viena kausa tika 13 dažādi piloti, kas ir pēdējo astoņu sezonu rekords. Pateicoties “AlphaTauri” braucēja Pjēra Gazlī uzvarai Moncā un “Racing Point” līdera Serhio Peresa panākumam Bahreinā, pirmoreiz V6 Turbo hibrīddzinēju ērā sezonas laikā uzvar četru dažādu komandu braucēji.

2020. gada sezonas vadošo braucēju statistika

Lielisks pierādījums tam, ka pamati panākumam tiek iebruģēti jau sestdienā, ir kvalifikāciju statistika. Arī tajā Hamiltons ir pārāks pār Botasu un Verstapenu, kamēr Peress par nieka tiesu pieveicis pārējos konkurentus. Trīs vadošie braucēji bez izņēmumiem iekļuva izšķirošajā kārtā visos posmos, kuros startēja.

Šogad tomēr bija vērojama pamatīga noslāņošanās – Q1 parasti atsijāja “Haas”, “Williams” un “Alfa Romeo” braucējus. Tikai 7 reizes tajā apstājās kāds no septiņu vadošo komandu braucējiem, bet 10 piloti iekļuva Q2 visos posmos, kuros startēja.

2020. gada sezonas kvalifikāciju statistika

Skaidrs, ka braucēji, kuri kvalificējas vadošajās pozīcijās, pirmajā aplī īpaši uz augšu pakāpties nevar. Tādēļ šai rādītājā labākais izrādījies Antonio Džiovinaci, kurš 17 posmos 1. aplī ieguvis 48 pozīcijas. Vissliktākais rādītājs ir Serhio Peresam, tomēr lielu lomu tajā spēlē Sakiras GP sadursme, pēc kuras viņš gan prata atgūties un uzvarēt.

Luiss Hamiltons bija ceļā uz to, lai veiktu visus 1037 šogad paredzētos apļus, tomēr priekšpēdējā posma izlaišana ļāva 1000 apļu atzīmi sasniegt vienīgi Lando Norisam un Kimi Raikonenam. No braucējiem, kuri aizvadīja pilnu sezonu, vienīgi Makss Verstapens palika zem 800 veikto apļu sliekšņa. Sezonas laikā “Red Bull” pilots izstājās 5 reizes.

Toties “Red Bull” var lepoties ar ātrākajiem pitstopiem. Ja par pitstopu veikšanu tiktu piešķirti punkti, Alekss Albons un Makss Verstapens atrastos divās vadošajās pozīcijās. 15 no 17 posmiem “Red Bull” mehāniķi darbojās visātrāk. Var smīkņāt par “Ferrari” gausumu, tomēr tiešie konkurenti “Racing Point” bijuši vēl lēnāki, kamēr “Haas” braucēji 10 ātrāko pitstopu topā iekļuva tikai divreiz.

2020. gada sezonas sacīkšu statistika

Braucēju spējas tomēr ierobežo mašīna, pie kuras stūres viņi sēž. Tādēļ visobjektīvāk spēku samērus var salīdzināt ar komandas biedriem.

Kvalifikācijās Botass izskatījās ļoti pieklājīgi – 5 reizes Hamiltons pieveikts, bet arī tad, kad zaudēts, pārsvarā atstatums starp abiem bijis niecīgs. Tikmēr riepu taupīšana un sacīkšu temps nav viņa stiprā puse – Hamiltons tīrā cīņā allaž bija prasmīgāks un virsroku Botass guva tikai brīžos, kad Luisa garāžas pusē kas misējās.

Cilvēkiem no malas būtu grūti pamanīt, ka Verstapens un Albons brauca vienādās mašīnās. Kamēr Makss regulāri izrādīja pretestību “Mercedes” pilotiem, Alekss klunkurēja kaut kur pa vidu starp “McLaren”, “Renault” un “Ferrari” mašīnām. Albons zaudēja Verstapenam pilnīgi visās kvalifikācijās, kā arī visās sacīkstēs, kurās Verstapens finišēja.

“McLaren” trešo vietu konstruktoru kausā izcīnīja, pateicoties lieliskam pienesumam no abiem braucējiem. Saincs un Noriss saglabāja draudzīgas attiecības visa gada garumā, neraugoties uz pamatīgu iekšējo konkurenci. Ja par Sainca talantu neviens sen vairs nešaubas, tad Norisa spēja noturēt latiņu savā otrajā sezonā ir ievērības cienīga.

“Racing Point” komandas zvaigzne sezonas pirmajā pusē bija tieši Lenss Strols, nevis Serhio Peress. Abi piloti sezonas gaitā pārcieta Covid-19 vīrusu. Lenss turpinājumā bija pazaudējis savu ātrumu, kamēr Peress sāka lidot. Fantastiska stabilitāte visa gada garumā ar regulāriem finišiem punktos ļāva iekšējā duelī triumfēt meksikānim. Iespējams, daudzi tomēr bija gaidījuši vēl pārliecinošāku dominanci.

Zīmīgi, ka komandas labāko rezultātu sasniedza Estebans Okons, nevis Daniels Rikjardo, kurš bija pārliecinošs vienības līderis visa gada garumā. Tehniski defekti Okonu piemeklēja biežāk, tomēr tā nav pietiekama atruna – karjeras otrā izdevība iesākusies samērā pieticīgi, kamēr Rikjardo sezonas vidū regulāri cīnījās par vietu uz pjedestāla.

Šarla Leklēra spožo talantu “Ferrari” pieredzēja jau pērn. Lai gan šoreiz viņa rīcībā nebija mašīna, ar ko cīnīties par uzvarām, titulētais komandas biedrs Sebastians Fetels tika pārliecinoši pieveikts. Vides un komandas maiņa var palīdzēt Sebam iegūt otro elpu, tomēr vismaz pagaidām viss liecina, ka “Ferrari” nākotne tiks veidota ap jauno supertalantu.

Pjērs Gazlī sezonas pirmajā pusē demonstrēja satriecošu sniegumu pie “AlphaTauri” stūres. No francūža, kurš vēl pirms gada smagi mocījās ar Verstapena komandas biedra lomu lielajā komandā, nebija ne miņas. Uzvara Moncā bija lieliska odziņa, tomēr pat bez tās, Gazlī bija viena no šī gada spožākajām zvaigznēm. Tikmēr Kvjats parādīja muskuļus sezonas otrajā pusē, kad bija jau par vēlu.

Antonio Džiovinaci pamazām kļūst arvien nobriedušāks, kamēr Kimi Raikonena zelta gadi meklējami arvien tālākā pagātnē, tomēr abi sezonu noslēdza ar vienādu punktu skaitu un arī trasē nebija vērojams izteikts viena braucēja pārsvars.  Ja nākamsezon Džiovinaci nespēs gūt virsroku, viņa F1 karjera varētu sasniegt strupceļu.

Magnusens tiek uzskatīts par vienu no talantīgākajiem braucējiem, kurš nav ticis augstākā līmeņa komandās, tomēr šoagd viņa sniegums trasē bija ļoti pieticīgs. Gan kvalifikācijās, gan sacīkstēs abi ar Grožānu bija meklējami līdzās un komandas iekšējā duelī pārsvarā tika vērojams neizšķirts. Abiem F1 karjera, visticamāk, ir galā.

Kad Nikolā Latifi ienāca komandā ar vēl smagākiem naudas maisiem kā savulaik Lenss Strols, prognozes par viņa sniegumu trasē nebija glaimojošas. Protams, Džordžs Rasels bija galvas tiesu pārāks, tomēr Latifi turējās samērā tuvu un izvairījās no muļķīgām kļūdām. To nevar teikt par Raselu, kurš Imolā avarēja aiz drošības mašīnas. Divu gadu laikā Rasels tā arī nav guvis punktus ar “Williams”, tomēr nākotne britu braucējam izskatās spoža.