Monday, May 4, 2026
spot_img
Sākums Blogs Lapa 480

Indycar saasinās intriga par titulu un tiek iezīmēta nākotne

Pēdējās dienas notikumiem bagātas izvērtušās IndyCar čempionātā, jo šonedēļ aizvadītas divas sacīkstes, publicēts nākamā gada kalendārs, kā arī izziņotyas noteikumu izmaiņas uz 2023. gadu un apstiprināta abu dzinēju ražotāju vēlme ilgtermiņā turpināt savu darbību čempionātā.

Šobrīd čempionātā darbojas divi dzinēju piegādātāji – “Chevrolet” un “Honda”. Čempionāta vadība ir panākusi vienošanos ar abiem koncerniem par sadarbības pagarināšanu līdz pat desmitgades beigām, tostarp atliekot 2.4 litru hibrīddzinēju ienākšanu uz 2023. gadu.

Jaunās paaudzes dzinēji attīstīs vairāk kā 900 zs jaudu, kas ir vairāk kā simts zirgspēku pieaugums, salīdzinot ar šobrīd izmantotajiem iekšdedzes dzinējiem. Notiks lielāka automatizācija mašīnas piestartēšanas sistēmā gadījumos, ja formula noslāpst, šādā veidā samazinot dzelteno karogu un drošības mašīnu nepieciešamību.

Izziņots arī 2021. gada kalendārs. No tajā esošajām 17 sacīkstēm tikai četras risināsies ovālos, jo savu vietu zaudējuši Aiovas un Ričmondas ovāli. Tāpat nenotiks atgriešanās ‘Circuit of the Americas’ trasē, kur notiek arī F1 sacensības, kas pērn ļāva uzskatāmi salīdzināt ātruma atšķirības abos čempionātos. Sezona sāksies 7. martā Santpītersburgā, bet noslēgsies 19. septembrī leģendārajā Lagunasekas trasē.

Grafiks: NTT IndyCar Series

Aizvadītajās divās naktīs Indianapolisā trases, nevis ovāla konfigurācijā notika divas sacensības. Pirmajā no tām pārsteidzošu pole position izcīnīja 20 gadus vecais debitants Rinuss Vīkejs. Jau startā Vīkejs piekāpās Koltonam Hertam, taču apli vēlāk Vīkejs atguva pozīciju. Abi jaunekļi turpināja cīņas arī pec pitstopa, kad pārāks izrādījās Herta. Atšķirīga stratēģija un Hertas kļūda ļāva cīņā iesaistīties Džozefam Ņūgārdenam. Viņš šo izdevību izmantoja un izcīnīja uzvaru. Hertas temps pēdējos apļos kritās, ļaujot trijniekā iekļūt Aleksam Rosi un Rinusam Vīkejam, kuram šis bija pirmais pjedestāls IndyCar karjerā.

Otrajā braucienā pole position tika vecmeistaram Vilam Paueram. Startā austrālietis vadību nosargāja, kamēr aiz viņa iekārtojās Herta un Rosi. Sacīkšu vidū Rosi izdevās tikt garām Hertam, taču pēdējos apļos bija jāsamierinās ar trešo vietu. Amerikāņu braucējs labāko trijniekā iekļuva jau ceturto posmu pēc kārtas. Finišā uzvarētāju Paueru no Hertas šķīra tikai pussekunde.

Vairākas kļūdas bremzēšanā pirmajā braucienā lika čempionāta līderim Skotam Diksonam samierināties ar devīto vietu. Arī otrais brauciens neizvērtās diez ko spožs – Diksons apskādēja mašīnu cīņā ar Raienu Hanteru-Reju un finišēja astotais, kamēr viņa ciešākais sāncensis Džozefs Ņūgārdens uzvarai pirmajā braucienā pievienoja finišu 4. vietā.

Nedēļas nogales laikā Ņūgārdens samazināja Diksona pārsvaru čempionāta kopvērtējumā par 40 punktiem, taču pirms sezonas pēdējā posma, kas 25. oktobrī notiks Santpītersburgā abus joprojām šķir 32 punkti par labu Diksonam. Ja 40 gadus vecais jaunzēlandietis pēdējā posmā finišēs devītais vai augstāk, Ņūgārdenu neglābs pat uzvara un Diksons izcīnīs savu sesto titulu. Cīņā par trešo vietu šobrīd iesaistījušies Herta (401), Pauers (388) un O’Vārds (376), kamēr Rosi pēc ļoti vāja sezonas sākuma ir tikai devītais.

Grafiks: NTT IndyCar Series

‘Renault’ gatavi atjaunot sadarbību ar ‘Red Bull’ pēc ‘Honda’ aiziešanas

0

Neraugoties uz to, ka atvadas 2018. gadā beidzās ar samērā rūgtu pēcgaršu, “Renault” ir gatavi kļūt par “Red Bull” jaudas agregātu piegādātājiem no 2022. gada, ja Kristiana Hornera vadītā vienība vēlēsies doties šai virzienā.

Pēc “Honda” rūpnīcas pārsteidzošā paziņojuma par aiziešanu no F1 čempionāta 2021. gada izskaņā, “Red Bull” un tās junioru komanda “AlphaTauri” nonākušas neapskaužamā situācijā – no trim atlikušajiem dzinēju piegādātājiem visiem ir savas rūpnīcas komandas ar augstiem mērķiem un ambīcijām, tādēļ vēl divu komandu piesaiste var sniegt vairāk problēmu nekā izdevību.

“Renault” komandas vadītājs Sirils Abitebuls norādījis, ka franču autoražošanas koncerns būtu gatavs atjaunot sadarbību, tomēr norāda, ka līdz tam vēl ir tāls ceļš ejams. “Nespēju iedomāties, ka “Red Bull” komandai nav izstrādāts rezerves plāns. Viņiem noteikti bija jāparedz šāds scenāris. Helmuts (Marko) un Kristians (Horners) allaž atrod veidus un risinājumus. Nedomāju, ka mēs būsim viņu pirmā izvēle.

Abitebuls uzsvēra, ka viņš neesot šokēts par “Honda” šķietami piepešo lēmumu pamest čempionātu. “Mēs allaž apzināmies, ka kas tāds var notikt. Zināju, ka viņiem vēl bija jāapstiprina sava palikšana pēc 2021. gada un šis bija brīdis, kad tam bijā jābūt paveiktam. Varbūt apstiprinājuma trūkums bija viens no indikatoriem, jo, redzot cik daudz darba esam veltījuši pie 2022. gada dzinēja dizaina, tas ir viens no orientieriem.”

FIA noteikumi paredz, ka gadījumā, ja komandai neizdodas panākt vienošanos par dzinēju piegādātāju, tas jānodrošina ražotājam ar vismazāk komandām. Nākamgad “Mercedes” ar saviem ražojumiem apgādās četras komandas (“Mercedes”, “Aston Martin”, “McLaren” un “Williams”), “Ferrari” – trīs komandas (“Ferrari”, “Alfa Romeo” un “Haas”), bet “Renault” paliks tikai ar “Alpine” vienību.

‘Honda’ pēc 2021.gada sezonas pametīs F1 čempionātu, ‘Red Bull’ meklē dzinēju piegādātāju

0

“Honda” koncerns pametīs Formula 1 čempionātu pēc 2021.gada sezona, šobrīd atstājot “Red Bull” un “Alpha Tauri” komandas bez dzinēju piegādātāja.

Japāņu kompānija atgriezās Formula 1 čempionātā 2015.gadā ar “McLaren” komandu un pirmie gadi bija smags pārbaudījums ar vājiem rezultātiem, tagad “Honda” paziņojusi, ka atkal aiziet no čempionāta pēc sešu sezonu klātbūtnes. Pirmie trīs gadi tika pavadīti ar “McLaren”, bet 2018.gadā noslēgta sadarbība ar “Toro Rosso”, kas nākamajā sezonā pārauga sadarbībā arī ar “Red Bull” vienību. Turklāt kopā ar “Red Bull” un Maksu Verstapenu “Honda” atkal spēja izcīnīt uzvaras.

Sākotnēji Konkordes līguma parakstīšanas laikā “Honda” vienojās par dzinēju piegādi līdz 2021.gada izskaņai un uzsāka sarunas par dalību jaunajā F1 tehniskajā ērā sākot ar 2022.gadu, tomēr šobrīd izmaksu ierobežošana ir kļuvusi par prioritāti kompānijā. Ņemot vērā lielos ieguldījumu F1 projektā un visai ierobežoto atdevi, japāņi ir nolēmuši likt punktu projektam.

Dzinēju attīstības iesaldēšana gan deva atelpu visiem ražotājiem, tomēr rezultātu trūkums šajā sezonā ir bijis pēdējais salmiņš un Tokijā bāzētā kompānija nolēmusi visus resursus virzīt uz to, lai kompānija līdz 2050.gadam sasniegtu oglekļa neitralitāti. “Honda” gan ir apsolījusi, ka turpinās dalību motorusportā un ir ieinteresēta Formula E čempionātā.

Pagaidām nav skaidrs, ko tas nozīmē “Red Bull” komandai. Arī Maksam Verstapenam bija izveidojusies ļoti cieša saikne ar japāņu kompāniju. Tostarp “Mercedes” un “Ferrari” visdrizāk nebūs gatavi piegādāt dzinējus savam konkurentam un “Red Bull” atkal paliek pie “Renault” kā reālākā pretendenta – franču kompānijai ar nākamo sezonu aiziet pēdējais klients (“McLaren”) un papildus dzinēju piegāde ne tikai uzlabotu finansu situāciju, bet arī dotu papildus datus attīstībai.

Ziņas īsumā – ‘Red Bull’ bilance, Bahreinas ovāls, Grožāna un Peresa darba meklējumi

0

“Red Bull” F1 komanda atklājusi savus finanšu rādītājus par 2019. gadu. Tās kopējais budžets sastādīja 261 miljonu EUR, kas ir divreiz vairāk kā budžeta griesti, kas stāsies spēkā nākamgad, tomēr kopējās izmaksas ir sarukušas par divarpus miljoniem EUR, kas lielā mērā saistāms ar jaudas agregāta piegādātāja maiņu, jo “Renault” ražojumi bija ievērojami dārgāki, salīdzinot ar “Honda”, kuri arvien nopietnāk paplašina savu F1 programmu. Ienākumi saglabājušies gandrīz nemainīgi, ļaujot gadu noslēgt ar aptuveni 9 miljonu EUR peļņu.


Sakiras trases īpašnieks Šeihs Salmans paredz, ka sezonas beigās gaidāmais posms trases ārējā lokā, kas iesaukts par ovālu, uzņems sacensības tikai šo vienu reizi un netiks saglabāts kā paliekoša vērtība čempionāta kalendārā, pieturoties pie ierastās un pārbaudītās konfigurācijas. Salmans arī norādījis, ka Bahreinas Grand Prix organizatori plāno nākamgad atgūt savu ierasto vietu kalendārā martā, kā vienu no 2021. gada sezonas pirmajiem posmiem. Tas nozīmētu, ka četru mēnešu laikā Bahreinā tiktu aizvadīs 3 F1 sacīkstes. Mērķi rīkot sacensības jau pavasarī izteikuši arī Austrālijas GP organizatori, kuriem parasti ir gods atklāt sezonu.


Neatklājot potenciālos vārdus, Serhio Peress paziņojis, ka ir spēris soli tuvāk tam, lai gūtu skaidrību par savu karjeras turpinājumu nākamgad. Šīs sezonas beigās viņš pārtrauks sadarbību ar “Racing Point” un ilgāku laiku tiek baumots, ka Peress dosies uz “Haas” vai “Alfa Romeo”. Peress norādījis, ka vēlās pievienoties kādai komandai tikai tad, ja redz tās potenciālu no 2022. gada sezonas, kad ievērojami mainīsies čempionāta tehniskie noteikumi. “Haas” komandas vadītājs Gunters Steiners gan norādīja, ka būtu jāizvērtē visi plusi un mīnusi un viņš neesot gatavs ķert Peresu par visām varītēm. Ja meksikāņu braucējam vieta F1 neatradīsies, “McLaren” ir ieinteresēta viņu piesaistīt savai IndyCar komandai.


Tikmēr vēl viens braucējs, kurš nākamgad var palikt bez vietas F1 čempionātā, Romēns Grožāns atklājis, ka šādā gadījumā, visticamāk, paliktu Eiropā un vēlētos braukt izturības sacīkstēs ar jaunās paaudzes hiperkāriem vai arī doties uz Formula E, bet IndyCar šobrīd netiekot izskatīts kā nopietns variants, jo Grožānu biedējot ovāli un viņam neesot vēlmes tajos braukt. Šodien publicētajā provizoriskajā 2021. gada IndyCar kalendārā starp 17 posmiem tikai četri ieplānoti ovālos.

Baumaņa Rīgā pārstāvētā ‘Ferratum’ komanda startēs arī nākamajos Projekt E posmos

0

“Ferratum” komanda, kuras sastāvā Neste World RX of Rīga posmā Jānis Baumanis izcīnīja otro vietu savā debijā Projekt E čempionātā, piedalīsies arī abos atlikušajos šīs sezonas posmos Vācija un Beļģijā.

Pagaidām vēl nav zināms, vai vietu pie “Ford Fiesta” elektromobiļa stūres arī šajos posmos ieņems Baumanis. Komanda sola paziņot savu braucēju vēlāk. Pirmajos sešos posmos Zviedrijā, Somijā un Rīgā “Ferratum” komanda tika pārstāvēta arī pasaules čempionāta ieskaitē ar Jani Pāsonenu.

Ja Covid-19 neieviesīs vēl kādas izmaiņas čempionāta kalendārā, tad uz oktobra vidū notiekošo Katalonijas posmu Projekt E čempionāta dalībnieki nedosies, bet sezonu noslēgs Spa (21.-22. novembris) un Nirburgringā (12.-13. decembris).

“STARD” rūpnīcas izpilddirektors Mihaels Sakovics norāda, ka šis projekts ir ļoti piesaistošs arī no finansiālā aspekta, jo Projekt E sacīkšu mašīnas uzturēšanas izmaksas ir par 60% zemākas kā benzīndzinēja mašīnai.

“Ferratum” komanda nepiedalījās čempionāta pirmajā posmā Zviedrijā, bet Biķernieku trasē Jānis Baumanis bija ātrākais no “Ford” pārstāvjiem, piekāpjoties vienīgi “Citroen” pārstāvim Sirilam Reimonam. Kopvērtējumā vadībā ir Natālija Barata, kuras rezultāti trasē šobrīd nav spīdoši, taču viņa ir vienīgā, kas startējusi abos posmos.

Uzvarām bagātākais – rekorda attīstība 70 gadu garumā

1

Ar pirmo mēģinājumu atkārtot neizdevās, bet viss liecina, ka tūdaļ Luiss Hamiltons atkārtos un pārspēs Mihaelam Šūmaheram piederošo F1 rekordu kā uzvarām bagātākais braucējs. Par to, kurš no šiem braucējiem ir izcilāks, var diskutēt stundām, taču šoreiz atskatīsimies, kam vēl piederējis šis prestižais rekords.

Agrīnie gadi

Pirmajos gados pēc kara autobūve vēl nebija atguvusies. Pie stūres sēdās tā pati vecā paaudze un trasē dominēja trīsdesmito gadu beigās būvētās Alfettas. 1950. un 1951. gadā Džuzepe Farina un Huans Manuels Fanhio katrs tika pie viena titula un pirmās četras uzvaras abi izcīnīja pamīšus, taču Farina atradās savā karjeras beigu fāzē, kamēr Fanhio guva smagu kakla traumu un izlaida 1952. gada sezonu. Šis bija “Ferrari” dominances sākums un Alberto Askari izcīnīja deviņas uzvaras pēc kārtas. Savu pēdējo, 13. panākumu Askari 1953. gadā guva Šveicē. Pāreja uz “Lancia” nedeva cerētos rezultātus, bet 1955. gadā Askari piedzīvoja letālu avāriju. Fanhio ne tikai atgriezās autosportā, bet ar “Mercedes”, “Ferrari” un “Maserati” izcīnīja vēl četrus titulus, noslēdzot savu karjeru 24 uzvarām pēc 51 starta.

Klārka īsie prieki

Par vienu no sīvākajiem Fanhio sāncenšiem kļuva Stirlings Moss. Viņa patriotisms, drosme un rezultāti trasē izraisīja pamatīgu Formula 1 popularitātes kāpumu Lielbritānijā. Īpaši spoži iemirdzējās Džims Klārks. Kolina Čepmena radītās “Lotus” formulas bija ārkārtīgi ātras, taču ne pārāk uzticamas. Sacīkstēs, kurās Klārks finišēja, viņš uzvarēja lielāko daļu (25 uzvaras 49 finišos). 1968. gadā visi gaidīja viņa cīņu par trešo titulu pret draugu un jauno komandas biedru Greiemu Hilu. Rekordu labojošā 25. uzvara pienāca sezonas pirmajā posmā Dienvidāfrikā, bet arī palika Klārka pēdējais F1 starts, jo pāris mēnešus vēlāk viņš gāja bojā Formula 2 sacīkstēs Hokenheimā. Klārka potenciāls līdz galam netika piepildīts – to vēlāk lieliski apliecināja Hils, kļūstot par čempionu.

Ņemot vērā, ka kalendārs nemitīgi paliek arvien garāks, bet mašīnas izturīgākas, jebkādas robežas sāk šķist sasniedzamas.

Traģēdijas ēnā

Zīmīgi, ka Klārka rekordu pārspēja vēl viens ‘britu invāzijas’ produkts un tuvs Klārka un Hila draugs Džekijs Stjuarts. Skotijā dzimušais braucējs bija pionieris dažādās jomās, tostarp darbā ar medijiem un mārketingu, kā arī izcili ātrs pilots pie “Matra” un “Tyrell” formulām. Diemžēl 1973. gada Nīderlandes posmā, kad Stjuarts ceļā uz savu trešo titulu tika pie 26. uzvaras, smagi avarēja debitants Rodžers Viljamsons. Viņa mašīna aizdegās un liesmas izdzēsa pilota dzīvību, jo trases darbiniekiem nebija ugunsdrošu drēbju, lai glābtu pilotu. Sezonas pēdējā posmā letālu avāriju piedzīvoja arī Stjuarta komandas biedrs un māceklis Fransuā Sevērs. Stjuarts noslēdza karjeru kā uzvarām bagātākais braucējs un turpinājumā nopietni pievērsās drošības attīstīšanai autosportā. Nav pārspīlēts, sakot, ka Stjuarts ir viens no ietekmīgākajiem personāžiem autosporta vēsturē. Viņa uzvaru rekords noturējās  nepārspēts 14 gadus.

Profesors paceļ latiņu

Iespējams, F1 triumfa gadi meklējami astoņdesmito beigās, kad rēķinus savā starpā kārtoja Alens Prosts un Airtons Senna. Kamēr brazīlietis allaž gāja uz maksimālo rezultātu konkrētajā dienā, Prosta pragmātiskais stils, allaž domājot par čempionāta kopvērtējumu, mašīnas saudzēšanu un attīstību ilgtermiņā sniedza viņam iesauku ‘Profesors’. Karjeras laikā vairākkārt mainījis komandas, viņš allaž prata sasniegt un nepārkāpt robežu. Arī sacīkšu skaits bija audzis. 1987. gadā titulu Prostam neizdevās gūt, taču pēc 16 sacīkšu garas sezonas viņa kontā bija 28 uzvaras. Skan iespaidīgi, taču tas ir tikai par četrām vairāk kā Fanhio, kura sezona 30 gadus iepriekš sastāvēja tikai no 7 posmiem. Prosta pulveris vēl bija sauss – pieveicis Sennu “McLaren” sastāvā pēc skandalozas avārijas Japānā, francūzis devās uz “Ferrari” un vēlāk arī “Williams”, vēl vairāk uzspodrinot savu leģendas statusu. Prosts noslēdza karjeru ar 51 uzvaru. Tobrīd tikai retais varēja iedomāties, ka jau 8 gadus vēlāk šis rekords būs kritis.

Nenotveramais Šūmahers…

Mihaela karjera attīstījās pēc ļoti līdzīga scenārija kā Hamiltonam – spoži panākumi (“Benetton” laikos), tad grūts periods ar komandas maiņu un tās atgriešana zenītā. Trīs gadus allaž kaut kas pietrūka (1997. gadā diskvalifikācija par sadursmi ar Vilnēvu, 1998. gadā “McLaren” izrādās ātrāki, 1999. gadā lauzta kāja), tomēr tad, kad viss salikās kā nākas, Šūmahers bija nenoķerams. Vācietis kļuva par čempionu 5 gadus pēc kārtas. 2004. gadā viņš uzvarēja 12 no pirmajiem 13 posmiem (varbūt būtu 13, ja nesadurtos ar Montoiju tunelī Monako). Šūmahers prata sev apkārt pulcēt pareizos cilvēkus – Žanu Todu, Rosu Braunu, Roriju Birnu, Aldo Kostu, Nikolā Tombazi… Drastiskas izmaiņas noteikumos riepu lauciņā pielika punktu Šūmahera dominancei, taču 91 uzvara šķita nenotverams rekords. Kā tūdaļ vēlreiz pārliecināsimies, rekordi radīti, lai tos pārspētu.

…tomēr notverams

Savu pēdējo sacīksti “Ferrari” formulā Šūmahers aizvadīja 2006. gadā. Nākamajā sezonā “McLaren” savā sastāvā pieteica jaunu talantīgu britu braucēju. Viņš kāpa uz pjedestāla jau debijas posmā, vēlāk to atkārtojot vēl un vēl… Tomēr jāatcerās, ka 2012. gada izskaņā Hamiltons pameta “McLaren”, ar ko kopā bija izcīnījis 21 uzvaru un devās uz komandu, kas tosezon konstruktoru kausā knapi izcīnīja piekto vietu, kamēr “McLaren” pēc Hamiltona aiziešanas vairs nav guvusi uzvaras. Hamiltons ir sociāli daudz aktīvāks braucējs par Šūmaheru un Prostu, tādēļ arī publika viņu vai nu mīl, vai ienīst, tomēr noliegt Hamiltona satriecošo talantu un darba prasmes būtu muļķīgi. Vienalga kad un cik ļoti Hamiltons labos Šūmahera rekordu, šo sasniegumu gan neviens tik drīz nelabos, vai ne? Ņemot vērā, ka kalendārs nemitīgi paliek arvien garāks, bet mašīnas izturīgākas, jebkādas robežas sāk šķist sasniedzamas.

F1 uzvaru rekorda attīstība
RekordistsUzvaras sākotSasniegtsUzvaras beidzot
Džuzepe Farina1Lielbritānija 19502
Huans Manuels Fanhio3Francija 19506
Alberto Askari7Nīderlande 195213
Huans Manuels Fanhio14Argentīna 195524
Džims Klārks25Dienvidāfrika 196825
Džekijs Stjuarts26Nīderlande 197327
Alens Prosts28Portugāle 198751
Mihaels Šūmahers52Beļģija 200191

Šūmahers un Ailots debitēs F1 piektdienas treniņos jau Nirburgringā

0

“Ferrari” komandas akadēmijas biedri jau šīs sezonas laikā piedalīsies Formula 1 treniņu sesijās. Mikam Šūmaheram turklāt plānots startēt jau Nirburgringas treniņos “Alfa Romeo” komandas sastāvā.

Trīs “Ferrari” akadēmijas biedri Šūmahers, Kalums Ailots un Roberts Švarcmans ieņem attiecīgi pirmo, otro un piekto vietu Formula 2 čempionātā. Mikam Šūmaheram plānota dalība piektdienas treniņos Antinio Džiovinaci vietā, bet Kaluma Ailots tajā pašā posmā startēs treniņos “Haas” komandas sastāvā. Savukārt Švarcmanam būs jāpagaida līdz Abu Dabi posmam. Turklāt trio jau rīt ir paredzēti testi ar “Ferrari” SF71H 2018.gada modeli Fiorāno trasē Itālijā.

Miks Šūmahers jau ir piedalījies testos “Alfa Romeo” sastāvā, tomēr tagad viņam būs iespēja debitēt oficiālajā sacīkšu nedēļas nogalē trasē, kur viņa tēvs ir izcīnījis piecas Grand Prix uzvaras.

Botass izglābj vairāk kā gadsimtu senu uzvaru sēriju – Krievijas GP statistika

0

Neraugoties uz Luisa Hamiltona neveiksmēm, pie uzvaras Krievijas Grand Prix izcīņā vienalga tika “Mercedes” komanda ar Valteri Botasu pie stūres. Vācu autobūves koncerns ir uzvarējis ne tikai visās septiņās Krievijas Grand Prix izcīņās Soču trasē, bet arī abos gadījumos pirms vairāk kā 100 gadiem zem “Benz” zīmola, kad sacīkstes notika Santpēterburgā.

 Krievijas Grand Prix uzvarētāji

Gads Trase Uzvarētājs Komanda
1913 Santpēterburga Georgijs Suvorins Benz
1914 Santpēterburga Villijs Šols Benz
2014 Soči Luiss Hamiltons Mercedes
2015 Soči Luiss Hamiltons Mercedes
2016 Soči Niko Rosbergs Mercedes
2017 Soči Valteri Botass Mercedes
2018 Soči Luiss Hamiltons Mercedes
2019 Soči Luiss Hamiltons Mercedes
2020 Soči Valteri Botass Mercedes

Soči kļuva par otro trasi, kurā Botass ir uzvarējis divreiz – tāpat kā Austrijā esošajā “Red Bull” trasē, viņš pie panākuma tika 2017. un 2020. gadā.

Tikmēr “Red Bull” komanda sasniedza savu līdz šim labāko rezultātu Soču trasē, pateicoties Maksa Verstapena otrajai vietai, jo pirmajos sešos piegājienos tās labākais sniegums bija ceturtā vieta pērn. Verstapens bija otrais arī kvalifikācijā un pirmoreiz Krievijas GP uzsāka no Top 6 pozīcijas.

Lielisku sniegumu paveica “Red Bull” mehāniķi – Maksa Verstapena pitstops bija otrs ātrākais F1 vēsturē (1,86 sekundes), bet Alekss Albons tika apkalpots 1,89 sekunžu laikā. Nevienai citai komandai neizdevās boksu apmeklējumu paveikt ātrāk par 2 sekundēm.

Grafiks: FIA Formula One

Pēc piešķirtajiem sodiem tikai trešais šoreiz palika Luiss Hamiltons, kurš Sočos cerēja atkārtot Mihaelam Šūmaheram piederošo 91 uzvaras rekordu. Hamiltons piekto posmu pēc kārtas izcīnīja pole position. Rekords pieder Airtonam Sennam, kurš 1988. un 1989. gadā izcīnīja 8 pole position pēc kārtas, bet pašam Hamiltonam 2015. gadā tas izdevās 7 secīgus posmus.

Šis bija Hamiltona 150. starts “Mercedes” komandas sastāvā. Tik gara sadarbība ar vienu komandu līdz šim izvērtusies tikai Šūmaheram (180 starti “Ferrari” komandā), Kimi Raikonenam (151 starts “Ferrari” komandā) un Deividam Kulthardam (150 starti “McLaren” komandā).

Serhio Peress lieliski izmantoja viņam sniegtās izdevības un finiša līniju šķērsoja ceturtajā vietā. Peress ir iekļuvis punktos katrā no saviem septiņiem startiem Soču trasē. Tomēr neraugoties uz lielisko rezultātu, viņš pakāpies uz otro vietu sarakstā starp braucējiem ar visvairāk posmiem bez uzvarām. Meksikānis 184 posmu laikā uz pjedestāla ir ticis 8 reizes, taču nekad uz augstākā pakāpiena. Andrea de Čezaris palika bešā pēc 208 startiem.

Grafiks: Pirelli

Pēdējo četru posmu laikā (Beļģija, Itālija, Toskāna, Krievija) Luiss Hamiltons ir guvis par vienu punktu vairāk kā Valteri Botass, bet trešais ražīgākais braucējs ir Daniels Rikjardo ar “Renault”, neraugoties uz to, ka pjedestālu ar koši dzelteno mašīnu viņam vēl nav izdevies izcīnīt.

Pretēji, Karlosam Saincam pēdējie četri posmi bijuši vairāk rūgtuma pilni – Beļģijā viņa mašīna nebija spējīga iziet uz starta, Toskānā tika piedzīvota avārija atkārtotajā startā, sacīkšu režīmā pavadot mazāk kā apli, bet Sočos sekoja avārija jau pirmajā aplī. Itālijas GP ar finišu 2. vietā bija vienīgā reize, kad viņu pēdējā mēneša laikā redzējām darbībā ilgāk kā tikai pirmajos apļos.

Grafiks: Pirelli

Valteri Botasa uzvara no trešās starta pozīcijas jau 4. gadu pēc kārtas Soču trasē liedza pie panākuma tikt pole position ieguvējam. Somu sportists arī tika pie punkta par ātrāko apli, ko viņš sasniedza 15. reizi savā karjerā – tikpat cik Džekijam Stjuartam, Klejam Regaconi un Felipem Masam.

Krievijas GP ātrākie apļi

V.BraucējsKomandaDzinējsRezultātsAplis
1Valteri BotassMercedesMercedes1'37''03051
2Pjērs GazlīAlphaTauriHonda1'37''23150
3Makss VerstapensRed BullHonda1'37''33253
4Džordžs RaselsWilliamsMercedes1'37''35252
5Lando NorissMcLarenRenault1'37''37750
6Daniels RikjardoRenaultRenault1'37''88653
7Luiss HamiltonsMercedesMercedes1'38''07548
8Serhio PeressRacing PointBWT Mercedes1'38''14152
9Aleksandrs AlbonsRed BullHonda1'38''37751
10Kimi RaikonensAlfa RomeoFerrari1'38''85837
11Šarls LeklerksFerrariFerrari1'39''05347
12Daņila KvjatsAlphaTauriHonda1'39''13348
13Estebans OkonsRenaultRenault1'39''21648
14Sebastians FetelsFerrariFerrari1'39''58846
15Romēns GrožānsHaasFerrari1'39''61444
16Antonio DžiovinaciAlfa RomeoFerrari1'39''76644
17Kevins MagnusensHaasFerrari1'40''38052
18Nikolā LatifiWilliamsMercedes1'41''04447

Botass uzvar Krievijas GP, Hamiltons tiek pie diviem vienādiem sodiem

0

Valtteri Botass Soču trasē izcīna savu otro šīssezonas uzvaru, Verstapens finišē otrais, kamēr Hamiltons tiek pie diviem 5 sekunžu sodiem.

Luiss Hamiltons nespēja šonedēļ izcīnīt savu 91. Formula 1 uzvaru, pirms sacīkstes brits veica starta treniņus uz trases, vietās, kur tas nav paredzēts un tika pie diviem 5 sekunžu sodiem. Vairāk par 90 uzvarām pagaidām izdevies sasniegt vēl tikai vienam braucējam – Mihaelam Šumaheram, kuram ir 91.

Karlosam Sainsam un Lansam Strolam sacīkste beidzās jau pirmajā aplī. Sainss pēc nobraukšanas no trases otrajā līkumā, mēģināja atgriezties caur tam paredzētajām barjerām, taču bija uzņēmis pārāk lielu ātrumu un ietriecās trases sienā. Lansam Strolam tikmer nepaveicās ceturtā līkuma izejā, kad viņa ‘Racing Point’ ietriecās Leklērs.

Daniels Rikiardo pirmajā aplī tika līdz trešajai vietai, apdzenot lēni startējošo Verstapenu, taču vēlāk zaudēja pozīcijas gan ‘Red Bull’ braucējam, gan Serhio Peresam. Austrālietis arī tika pie 5 sekunžu sodu par nepareizu atgriešanos trasē, taču spēja noturēties priekšā Leklēram, finišējot piektais.

Šārlam Leklēram lieliska sacīkste rezultāta ziņā, ar savu ‘Ferrari’ guva sesto vietu, kamēr komandas biedrs Fetels nespēja tikt augstāk par trīspadsmito.

‘Alpha Tauri’ vienības tika pie dubultpunktu finiša, gan Pjērs Gazlī, gan mājinieks Daņils Kvjats finišēja TOP10, astotajā un devītajā vietā.

Luiss Hamiltons ir bīstami tuvu sacīkstes ‘banam’ – pēc Krievijas GP brits iekrājis 10 soda punktus, ja tiek sakrāti 12 jāizlaiž sacīkste. Tuvākā sacīkste, kad skaits tiks samazināts ir Tucijas Grand Prix, kas notiks pēc 15. novembrī. Tikmēr Hamiltonam jāizvairās no jebkādiem sodiem.

Krievijas Grand Prix – sacīksteImage

Hamiltons par mata tiesu iekļūst Q3, bet tomēr izcīna pole position

0

“Mercedes” braucējs Luiss Hamiltons, neraugoties uz saspringto otro kvalifikācijas kārtu, izcīnījis uzvaru Krievijas Grand Prix izcīņas kvalifikācijā. Savukārt viņam blakus rīt uz starta stāsies Makss Verstapens.

Pirmajā kvalifikācijā ātrāko laiku uzrādīja Valteri Botass, par aptuveni 0,3 sekundēm pārspējot savu komandas biedru Hamiltonu, bet aiz strīpas iekļūšanai otrajā kārtā palika Romēns Grožāns, Antonio Džiovinaci, Kevins Magnusens, kā arī Nikolass Latifi un Kimi Raikonens.

Otrajā kvalifikācijā risinājās krietni interesantāki notikumi. Ātrākā laika īpašnieks bija Daniels Rikardo, bet viņam sekoja Botass. Tikmēr Hamiltonam ilgi nebija izdevies uzstādīt apļa laiku, un brīdī, kad brits beidzot tuvojās finiša līnijai lidojošajā aplī, avarēja “Ferrari” pilots Sebastians Fetels un tika izkārti sarkanie karogi. Gala rezultātā pēc restarta Hamiltons par mata tiesu paspēja doties vēl vienā lidojošajā aplī, tajā tomēr uzrādot ceturto laiku un iekļūstot cīņā par pirmā desmitnieka pozīcijām. Izšķirošajā kārtā neiekļuva Šarls Leklerks, Daņila Kvjats, Lenss Strolls, Džordžs Rasels un jau pieminētais Fetels.

Izšķirošajās 10 minūtēs Hamiltons vairs lieki nekavējās un ar pirmo mēģinājumu uzstādīja pārliecinoši ātrāko laiku, par 0,7 sekundēm apsteidzot Botasu. Savukārt otrajā mēģinājumā Hamiltonam izdevās savu laiku vēl uzlabot, tiekot arī pie Soču trases rekorda. Lai arī Botasa otrā vieta izskatījās salīdzinoši droša, tomēr pēdējās sekundēs to atņēma “Red Bull” pilots Verstapens, uzrādot par 0,563s lēnāku laiku kā Hamiltonam. Trešo vietu gala rezultātos ieņēma Botass, savukārt ceturtais palika Serhio Peress, ātrākajam laikam zaudējot jau virs sekundes. No trešās starta rindas rīt sacīksti uzsāks Daniels Rikardo un Karloss Saincs.

Sacīkste Soču Olimpiskajā ciematā izveidotajā trasē rīt startēs neierasti agri – plkst. 14.10 pēc Latvijas laika.

Krievijas GP – kvalifikācija